12. Article

Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu." Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 7. punktu un 2011. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01 15.2. punktu). Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "īpašums" var būt vai nu "eksistējošs īpašums", vai arī tādi līdzekļi, ieskaitot prasījumus, attiecībā uz kuriem persona var pamatot, ka tai ir tiesisks pamats uz īpašuma tiesību iegūšanu. Satversmes tiesa jau iepriekš, vērtējot personas tiesības saņemt no valsts pārmaksāto nodokli, ir atzinusi, ka šādas prasījuma tiesības ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01 5. punktu). Noteikumu Nr. 480 4. punkts noteic, ka pašvaldību nodevu veidā tiek apmaksāta atlīdzība tikai par pašvaldības sniegto nodrošinājumu. Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka nodeva ir samaksa par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem - nodrošinājumiem un veiktajām darbībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 48. lpp.). Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 211 2. punktu infrastruktūras nodeva tiek iekasēta pašvaldības publiskās infrastruktūras izbūvēšanai konkrētajam būvobjektam, kā arī tās uzturēšanas un attīstības finansēšanai. Ar šo nodevu tiekot kompensēta plānotās būvniecības iespējamā negatīvā ietekme uz pašvaldības infrastruktūru (sk. Ekonomikas ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj. 61. lpp.). Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 211 3. punktu infrastruktūras nodeva tiek iekasēta no personām, kuras Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā īsteno būvniecības ieceres: jaunas būves būvniecību, būves novietošanu vai esošas būves pārbūvi. Savukārt apstrīdētā norma paredz pašvaldības tiesības paturēt savā budžetā personas iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu arī tādā gadījumā, ja plānotā būvniecības iecere netiek īstenota. Infrastruktūras nodeva iekasējama gadījumā, ja būvniecības iecere tiek īstenota. Savukārt tad, ja persona būvniecības ieceri neīsteno un pašvaldība pakalpojumu nav sniegusi, proti, nav veikta papildu infrastruktūras izbūvēšana, attīstīšana un uzturēšana, iekasētā infrastruktūras nodevas daļa netiek izlietota atbilstoši tās mērķim (sk. Rīgas domes atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 185.-187. lpp.). Satversmes tiesa norāda, ka tās secinājums attiecībā uz tiesībām atgūt pārmaksāto nodokli būtu attiecināms arī uz personas prasījuma tiesībām atgūt iemaksāto pašvaldības nodevas daļu, ja tiesiskais pamats tās paturēšanai pašvaldības budžetā ir zudis. Tādējādi personas prasījuma tiesības atgūt iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu tādā gadījumā, ja būvniecības iecere netiek īstenota, ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.