14. Article

Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka īpašuma tiesības var ierobežot, bet vienīgi saskaņā ar likumu. Interpretējot šo Satversmes normu, Satversmes tiesa secinājusi, ka vārds "likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos tiesību aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 11. punktu). 14.1. Atbilstoši Satversmes 64. pantam likumdošanas tiesības pieder tautai un Saeimai. Lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujams, ka likumdevējs likumdošanas procesā izlemj svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likumu ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšanu deleģē Ministru kabinetam vai citām valsts institūcijām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 7. punktu). Likumdevējs atsevišķu jautājumu izlemšanu var nodot arī pašvaldību kompetencē. Tātad arī pašvaldības domei pilnvarojuma robežās ir tiesības izdot vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus. Tomēr pašvaldības domei nav likumdevēja rīcības brīvības un tā ir tiesīga izdot ārējos normatīvos tiesību aktus tikai likumos noteiktajos gadījumos un apjomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 21. janvāra sprieduma lietā Nr. 2001-09-01 secinājumu daļu). Pilnvarojuma apjoms nosaka to, ciktāl pašvaldības dome var rīkoties, izstrādājot un izdodot tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10. punktu). 14.2. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldību nodevas ir tiesīgas uzlikt vietējās pašvaldības ar saviem saistošajiem noteikumiem. Tā paša panta trešajā daļā noteikts šādu saistošo noteikumu saturs, proti, tiem jāparedz nodevu maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī jāietver citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi. Turklāt šā likuma 16. panta 12. punktā likumdevējs nodokļu un valsts nodevu maksātājiem piešķīris tiesības atprasīt iemaksāto summu gadījumā, kad maksājums ir veikts, bet attiecīgais pakalpojums nav sniegts. Saistošos noteikumus Nr. 211, tostarp arī apstrīdēto normu, Rīgas dome izdevusi, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 15. punktu, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 11. punktu, kā arī Noteikumu Nr.480 14.1 punktu. Minētajās normās ietverts pilnvarojums pašvaldības domei pieņemt saistošos noteikumus par infrastruktūras nodevas uzlikšanu. Tomēr, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, likumdevējs nav pilnvarojis pašvaldības domi izdot tādus saistošos noteikumus, kas liedz atmaksāt iekasēto infrastruktūras nodevas daļu tad, ja būvniecības iecere netiek īstenota (sk. lietas materiālu 1. sēj. 5. lpp.). 14.3. Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par neatbilstošiem Satversmei normatīvos tiesību aktus, kas izdoti, pārsniedzot kompetenci vai neievērojot pilnvarojuma robežas, proti, ultra vires. Ultra vires doktrīna ir attiecināma arī uz likumdevēja pilnvarotas institūcijas izdoto normatīvo tiesību aktu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra spriedumu lietā Nr. 2007-04-03). Ņemot vērā to, ka arī pašvaldībām ar likumdevēja pilnvarojumu ir piešķirtas tiesības izdot ārējos normatīvos tiesību aktus (saistošos noteikumus), minētās doktrīnas ietvaros izteiktās atziņas ir attiecināmas arī uz izskatāmo lietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 11.2. punktu). No likumības un varas dalīšanas principiem izriet, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmes normām, kā arī citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-06-03 21. punktu). Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs, vai Rīgas dome, izdodot apstrīdēto normu, ir rīkojusies likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās.