15. Article

No likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 11. punkta izriet pašvaldību nodevu objekti un tiešs likumdevēja pilnvarojums pašvaldības domei uzlikt infrastruktūras nodevu. Proti, šī tiesību norma noteic, ka pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā uzlikt pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas dome ir vienīgā pašvaldība, kas izmantojusi likumdevēja doto pilnvarojumu un savā administratīvajā teritorijā uzlikusi infrastruktūras nodevu (sk. Latvijas Pašvaldību savienības viedokli lietas materiālu 2. sēj. 56. lpp.). Lai secinātu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, nepieciešams noskaidrot, vai Rīgas dome apstrīdēto normu izdevusi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem regulēta infrastruktūras nodevas uzlikšanas kārtība. 15.1. Noteikumos Nr. 480 ietverta kārtība, kādā pašvaldības ir tiesīgas uzlikt dažāda veida pašvaldības nodevas, tostarp noteikta arī infrastruktūras nodevas uzlikšanas kārtība. Vairākas lietā pieaicinātās personas norāda, ka normatīvais regulējums, kas noteic ar būvniecības iecerēm saistītu nodevu uzlikšanas kārtību, būtu aplūkojams kopsakarā (sk. VARAM viedokli lietas materiālu 2. sēj. 26. lpp. un Latvijas Pašvaldību savienības viedokli lietas materiālu 2. sēj. 55. lpp.). Noteikumu Nr. 480 II nodaļas "Nodevu uzlikšanas kārtība" 14.1 un 15. punktā ietverta būvniecības iecerēm piemērojamo nodevu uzlikšanas kārtība. Proti, Noteikumu Nr. 480 14.1 punkts paredz, ka nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras tās teritorijā īsteno būvniecības ieceri. Savukārt 15. punktā noteikta kārtība, kādā uzliekama un iekasējama nodeva par būvatļaujas saņemšanu. Attiecībā uz nodevu par būvatļaujas saņemšanu Ministru kabinets ir tieši noteicis: ja būvatļaujas nosacījumi netiek izpildīti vai būvatļauja netiek realizēta, iekasēto pašvaldības nodevu neatmaksā. Turklāt regulējums par būvatļaujas saņemšanas nodevas neatmaksāšanu Noteikumu Nr. 480 15. punktā bija ietverts jau tā sākotnējā redakcijā. Tādējādi Ministru kabinets Noteikumos Nr. 480 ir noteicis gadījumus, kad pašvaldība iekasēto nodevas daļu neatmaksā. Tomēr Ministru kabinets Noteikumu Nr. 480 14.1 punktā nav noteicis, ka būvniecības ieceres neīstenošanas gadījumā infrastruktūras nodevas daļa nebūtu atmaksājama. 15.2. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka, aplūkojot Noteikumu Nr. 480 14.1 un 15. punktu kopsakarā, būtu jāsecina, ka pēc analoģijas nav atmaksājama arī iemaksātā infrastruktūras nodevas daļa (sk. lietas materiālu 2. sēj. 55. lpp.). Satversmes tiesa norāda, ka pamattiesību ierobežojuma piemērošana pēc analoģijas nav pieļaujama. Proti, pamattiesības drīkst ierobežot vienīgi ar likumu vai pamatojoties uz likumu, kas skaidri nosaka pamattiesību ierobežojuma apjomu un robežas. Pamattiesību patvaļīga ierobežošana nav pieļaujama (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 25. punktu). Nav pieļaujama pamattiesību ierobežojuma noteikšana bez skaidra likumdevēja pilnvarojuma. Savukārt īstenojot pilnvarojumu, ir jāizvairās no personas pamattiesību ierobežošanas, ja uz ierobežojumu nepieciešamību nav tieši norādīts pilnvarojošajā normā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļa maksāšanas pienākums vienmēr nozīmē īpašuma tiesību ierobežojumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 19.1. punktu un 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 19. punktu). Personas pienākums maksāt pašvaldības nodevu pēc sava ekonomiskā rakstura var tikt pielīdzināts personas pienākumam maksāt nodokli (sk. K. Ketnera viedokli lietas materiālu 2. sēj. 52. lpp.). Tāpēc arī pienākums maksāt jebkuru pašvaldības nodevu kā pašvaldības noteiktu obligātu maksājumu ir jāvērtē kā personas īpašuma tiesību ierobežojums. Tā kā Noteikumu Nr. 480 14.1 punktā Ministru kabinets nav pašvaldībai piešķīris tiesības būvniecības ieceres neīstenošanas gadījumā neatmaksāt iemaksāto nodevas daļu, šāds ierobežojums nav pieļaujams. Proti, no Noteikumu Nr. 480 15. punkta izrietošās sekas - par būvatļaujas saņemšanu iekasētās nodevas daļas neatmaksāšana - nevar tikt attiecinātas uz iekasētās infrastruktūras nodevas daļas atmaksu būvniecības ieceres neīstenošanas gadījumā. 15.3. Tieslietu ministrija norāda, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" un Noteikumi Nr. 480 neparedz vispārēju kārtību iemaksāto pašvaldības nodevu atmaksai un no tā varot secināt, ka likumdevējs iemaksātās infrastruktūras nodevas daļas atmaksas kārtības noteikšanu nodevis pašvaldības kompetencē (sk. lietas materiālu 2. sēj. 23. lpp.). Līdzīgi arī VARAM norāda, ka infrastruktūras nodevas daļa nav atmaksājama, ja pašvaldība tā noteikusi saistošajos noteikumos (sk. lietas materiālu 2. sēj. 26. lpp.). Vērtējot Noteikumu Nr. 480 14.1 un 15. pantu kopsakarā, ir secināms, ka Ministru kabinets attiecībā uz nodevām, kas saistītas ar būvniecības ieceri, ir noteicis gadījumus, kad iekasētā nodevas daļa nav atmaksājama. Savukārt Noteikumu Nr. 480 16.1 punktā ietvertas pašvaldības tiesības lemt par papildu atvieglojumu noteikšanu, proti, par atbrīvošanu no nodevas. Pašvaldības domei, izdodot saistošos noteikumus, ir pienākums rīkoties atbilstoši pilnvarojumam. Tas citastarp ietver pienākumu pieņemt tādu normatīvo regulējumu, kas atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Rīgas dome, izdodot apstrīdēto normu, nav ievērojusi tai noteikto pilnvarojumu. Proti, Rīgas dome nebija pilnvarota noteikt, ka paturēs savā budžetā personas iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu gadījumā, kad būvniecības iecere netiek īstenota. Tādējādi Rīgas dome apstrīdēto normu ir izdevusi ultra vires.