2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - norāda, ka Saistošo noteikumu Nr. 211 24. punkta pirmais teikums (turpmāk arī - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam. Pieteicējai, kas savu tiesību aizsardzībai vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, (turpmāk - Pieteicēja) 2013. gada 14. martā izsniegta būvatļauja, tādējādi piešķirot tai tiesības realizēt būvniecības ieceri saskaņā ar Rīgas pilsētas Būvvaldes apstiprināto būvprojektu. Papildus ar 2013. gada 26. marta maksāšanas paziņojumu Pieteicējai uzlikts pienākums samaksāt pirmo infrastruktūras nodevas daļu. Savukārt 2013. gada 28. oktobrī, pamatojoties uz Pieteicējas iesniegumu, minētā būvatļauja atcelta. Tā kā būvniecības ieceres realizācija netika uzsākta - šo faktu apliecinot arī pašas Pieteicējas iesniegums par būvatļaujas atcelšanu -, Pieteicēja vērsusies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar lūgumu atmaksāt iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu. Tomēr, pamatojoties uz apstrīdēto normu, atmaksa Pieteicējai atteikta. Minēto lēmumu Pieteicēja apstrīdējusi Rīgas domei, bet Rīgas dome atstājusi to negrozītu, tāpēc Pieteicēja savu tiesību aizsardzībai vērsusies Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar Pieteicējas tiesības uz īpašumu. Proti, tā liedzot saņemt samaksāto infrastruktūras nodevas daļu tad, ja saņemtā būvatļauja tiek atcelta, būvniecības ieceres īstenošana nav uzsākta un Pieteicēja vairs nevēlas to īstenot. Apstrīdētā norma ierobežojot to personu tiesības uz īpašumu, kuras iemaksājušas infrastruktūras nodevas daļu, taču faktiski nav uzsākušas būvniecības ieceres realizāciju, proti, nekustamajā īpašumā nav uzsākti būvdarbi. Turklāt apstrīdētā norma ierobežojot ne tikai personas tiesības atgūt samaksāto infrastruktūras nodevas daļu, bet arī tiesības rīkoties ar nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem. No likuma un Ministru kabineta noteikumiem neizrietot pašvaldības tiesības paturēt iemaksāto infrastruktūras nodevu savā īpašumā tad, ja zudis tās iekasēšanas pamats. Savukārt Rīgas dome, izdodot Saistošos noteikumus Nr. 211, esot patvaļīgi noteikusi kārtību samaksātās infrastruktūras nodevas paturēšanai pašvaldības budžetā un izmantošanai citas būvniecības ieceres īstenošanai. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka no apstrīdētās normas neesot izsecināms pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis. Tomēr tas varētu tikt saistīts ar Saistošo noteikumu Nr. 211 izdošanas mērķi. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka iemaksātā infrastruktūras nodeva neatkarīgi no apstākļiem tiek paturēta pašvaldības budžetā, lai finanšu līdzekļi tiktu izmantoti pašvaldības un sabiedrības interešu un vajadzību apmierināšanai. Infrastruktūras nodeva tiekot iekasēta tādēļ, lai attīstītu un uzlabotu Rīgas pilsētas infrastruktūru, kas esot pakļauta aizvien lielākai slodzei. Jebkura jauna būvniecības iecere pēc tās realizācijas palielinot slodzi uz pašvaldības infrastruktūru. Ar infrastruktūras nodevas maksājumu daļēji tiekot kompensētas no iecerētās būvniecības izrietošās sekas. Taču gadījumā, ja būvniecības iecere netiek realizēta, šādas sekas nemaz nerodoties. Rīgas dome, pieņemot apstrīdēto normu, neesot atsevišķi vērtējusi situācijas, kad: infrastruktūras nodevas daļa tiek samaksāta un būvniecības iecere tiek realizēta; būvniecības iecere netiek realizēta, jo būvatļauja pēc pārkāpumu konstatēšanas tiek atcelta; būvniecības iecere netiek realizēta, jo persona vairs nevēlas to īstenot. Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem, personu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, varot noteikt, ka infrastruktūras nodeva jāmaksā tikai tām personām, kuras faktiski īsteno savu būvniecības ieceri. Infrastruktūras nodevas iekasēšana no personām, kuras nerealizē būvniecības ieceri, neesot attaisnojama arī ar sabiedrības ieinteresētību Rīgas pilsētas infrastruktūras uzlabošanā. Infrastruktūras nodevas iekasēšana un paturēšana pašvaldības budžetā būtu attaisnojama gadījumos, kad būvatļauja tiek atcelta pēc būvniecības procesā pieļautu pārkāpumu konstatēšanas. Tomēr izskatāmajā lietā būvatļauja atcelta uz Pieteicējas iesnieguma pamata un būvniecības ieceres realizēšana nemaz neesot uzsākta. Tādējādi, pamatojoties uz Pieteicējas apliecinājumu, ka būvniecības iecere nekustamajā īpašumā nav tikusi un arī netiks īstenota, būtu pamats atmaksāt Pieteicējai tās samaksāto infrastruktūras nodevas daļu. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais Pieteicējas pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs un neatbilstot Satversmes 105. pantam.