3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Rīgas dome, atsaucoties uz Noteikumu Nr. 480 14.1 punktu, norāda, ka infrastruktūras nodevu pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kas pašvaldības teritorijā īsteno būvniecības ieceri. Infrastruktūras nodevas maksātāji esot fiziskās un juridiskās personas, kuras infrastruktūras nodevas maksājumu veic par konkrētu būvniecības ieceri, ko apliecina saņemtā būvatļauja. Turklāt maksājums par katru būvniecības ieceri esot vienreizējs neatkarīgi no tā, kas ir nekustamā īpašuma īpašnieks. Infrastruktūras nodevas iekasēšanas pienākuma rašanās laika ziņā tiekot saistīta ar būvatļaujas izdošanu būvniecības ieceres īstenotājam, kurš varot izvēlēties, kad un vai vispār uzsākt būvdarbus. Turklāt būvniecības ieceres īstenotājs esot tiesīgs veikt būvdarbus visā būvatļaujas spēkā esamības laikā. Tāpēc maksāšanas paziņojuma izdošanas brīdis varot nesakrist ar faktisko būvdarbu uzsākšanas brīdi. Apstrīdētā norma aizliedzot atmaksāt samaksāto infrastruktūras nodevas daļu gadījumos, kad būvatļauja, piemēram, tiek atcelta vai anulēta. Turklāt šis aizliegums vienlīdz attiecoties gan uz gadījumiem, kad būvatļauja tiek atcelta uz būvniecības ieceres īstenotāja iesnieguma pamata, gan arī uz gadījumiem, kad būvatļauja atcelta ar iestādes vai tiesas lēmumu. Rīgas dome norāda, ka ieņēmumi no infrastruktūras nodevas maksājumiem veido Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmas "Rīgas pilsētas infrastruktūras fonds" līdzekļus, kuri tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā. Tāpēc pašvaldība, plānojot infrastruktūras attīstību un savu budžetu, ņemot vērā katru konkrēto būvniecības ieceri. Ja būvniecības ieceres īstenotājs vēlāk nolemtu atteikties no būvniecības ieceres realizācijas vai būvatļauja zaudētu spēku citu iemeslu dēļ un infrastruktūras nodevu vajadzētu atmaksāt, tiktu apdraudēta pašvaldības budžeta plānošana un finanšu līdzekļu racionāla izmantošana. Apstrīdētās normas mērķis esot nepiemērot infrastruktūras nodevu vienam un tam pašam nekustamajam īpašumam atkārtoti gadījumos, kad būvatļauja tiek atcelta, būvniecības iecere netiek īstenota, bet infrastruktūras nodeva vai tās daļa jau ir samaksāta un attiecībā uz konkrēto īpašumu vēlāk tiek saņemta jauna būvatļauja. Apstrīdētā norma esot pieņemta uz normatīvajos tiesību aktos noteiktā pilnvarojuma pamata, pašvaldībai izdodot ārēju normatīvo tiesību aktu - saistošos noteikumus -, un tai esot leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības veicināšana. Apstrīdētajā normā ietvertais personu pamattiesību ierobežojums atbilstot arī samērīguma principam.