1. Article

Satversmes tiesa 2015. gada 21. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 "Par 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - Spriedums) un atzina 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk - apstrīdētās normas), ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 106. panta pirmajam teikumam. Piekrītu vairākumam no Spriedumā ietvertajām atziņām, tostarp Sprieduma 21.2.2. punktā norādītajam. Tomēr nevaru piekrist atsevišķiem Satversmes tiesas secinājumiem un uzskatu, ka izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 106. panta pirmajam teikumam bija jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 1. pantā nostiprināto tiesiskās paļāvības principu. Argumentējot savu viedokli, izmantošu Spriedumā lietotos saīsinājumus.