5. Article

Uzskatu, ka Spriedumā nav sniegti pietiekami argumenti tam, lai secinātu, ka konkrētajā gadījumā pastāv citi, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi (sk. Sprieduma 27.2.-27.4. punktu). Satversmes tiesas līdzšinējā praksē ir konsekventi uzsvērts, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu un 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 21. punktu). Tātad, ja lietas izskatīšanas gaitā tiek konstatēts, ka konkrētajā gadījumā pastāv saudzējošāki līdzekļi, Satversmes tiesa izvērtē, vai ar šiem līdzekļiem var sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 18.3. punktu un 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 28.2. un 28.3. punktu). Spriedumā norādīts, ka likumdevējs administratorus to amata darbībā pielīdzinājis valsts amatpersonām citastarp tādēļ, lai nodrošinātu administratoru darbības caurskatāmību, kā arī mazinātu interešu konflikta un korupcijas risku (sk. Sprieduma 24.3. punktu). Satversmes tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā ir saudzējošāki līdzekļi, un norādīja, ka ar tiem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Tomēr Spriedumā nav ietverts izvērtējums un argumenti, kas ļautu secināt, ka ar šādiem saudzējošākiem līdzekļiem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi patiešām varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. Piemēram, Spriedumā nav vērtēts, vai, ieviešot attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu tādu regulējumu, kas nodrošinātu to administratoru profesionālās darbības garantijas, kuri vienlaikus ir arī advokāti, būtu iespējams panākt administratoru darbības caurskatāmību vismaz tādā pašā kvalitātē, kā to nodrošina apstrīdētās normas. Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka izskatāmajā lietā bija jāvērtē, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam kopsakarā ar Satversmes 1. pantu. Savukārt Sprieduma 27. punktā nav ietverti pietiekami argumenti tam, lai secinātu, ka konkrētajā gadījumā pastāv citi, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi, kas ļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē. Satversmes tiesas tiesnesis G.Kusiņš Rīgā 2016. gada 4. janvārī