18. Article

Lai konstatētu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam, nepieciešams salīdzināt vismaz divas personu grupas (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01 17. punktu). Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka skaidras naudas tirdzniecības jomā izšķiramas šādas personu grupas: 1) kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību; 2) kredītiestādes, kas skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu sniedz kā vienu no finanšu pakalpojuma veidiem. Satversmes 91. panta pirmā teikuma aspektā noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno kopīga, uz tām visām attiecināma svarīga pazīme (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 11. punktu). Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šī vienojošā pazīme, kas norāda uz abu minēto grupu atrašanos vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir saistāma ar šo grupu darbību vienā, proti, skaidras naudas tirdzniecības pakalpojuma tirgū. Turklāt abās norādītajās grupās ietilpstošie subjekti esot kapitālsabiedrības, kas uzskatāmas par konkurentiem (sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 8.-10. lpp.). Šādam viedoklim piekrīt arī pieaicinātās personas - Konkurences padome, Tiesībsargs un Nebanku asociācija. Konkurences padome īpaši uzsver, ka abu norādīto personu grupu sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 19. janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj. 39. un 43. lpp.). Savukārt Latvijas Banka uzskata, ka minētās personu grupas neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas ietvaros kredītiestādes vienmēr esot nodalītas no citām finanšu iestādēm. Šis nodalījums esot pamatots ar tādu būtisku kritēriju kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku vērtējums (sk. atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj 183.-188. lpp.). Šādam viedoklim piekrīt arī vairākas pieaicinātās personas - Saeima, FKTK, biedrība "Latvijas Komercbanku asociācija", Kontroles dienests un Aivars Lošmanis -, to pamatojot ar faktu, ka kredītiestādes Kontroles dienestam sniegušas daudz vairāk ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem nekā kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību. Tāpat minētais secinājums esot pamatots arī uz starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas praksi un līdzšinējo pieredzi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 19. janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj 9.-10. lpp. un Saeimas viedokli lietas materiālu 2. sēj 65. un 66. lpp.). Pieaicinātā persona Edvīns Danovskis uzskata, ka jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pakāpi ir svarīgs, izvērtējot apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 1. februāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 88. lpp.). Arī Latvijas Bankas pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka minētie riski varētu tikt uzskatīti arī par atšķirīgas attieksmes attaisnojamības kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12. janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 158. lpp.). Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku izvērtējums ir uzskatāms par būtisku aspektu. Tomēr uzskats, ka kredītiestādēs šie riski ir zemāki, pats par sevi vēl nepierāda, ka to vērtējums būtu uzskatāms par svarīgāko kritēriju abu personu grupu salīdzināšanā. Minēto risku analīze ir izmantojama, vērtējot to, vai noteiktu pienākumu uzlikšana Novēršanas likuma subjektiem ir nepieciešama. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka viena un tā paša tirgus dalībnieki atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2003-21-0306 9.2. punktu). Vairāki lietas materiālos apkopotie dokumenti un lietas dalībnieku argumenti norāda, ka tad, ja konkrētais pakalpojums netiek saņemts kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, to var saņemt kredītiestādē (sk. lietas materiālu 1. sēj. 134.-137. lpp. un 3. sēj. 39-47. lpp.). Tas nozīmē, ka abu subjektu sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami. Tāpat lietas materiālos ir atrodama arī informācija par abu personu grupu sniegto pakalpojumu īpatsvaru viena tirgus ietvaros (sk. lietas materiālu 3. sēj. 5. un 6. lpp.). Satversmes tiesa uzskata, ka, vērtējot, vai personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, izšķiroša nozīme ir tam, ka abas personu grupas var identificēt pēc noteiktiem kritērijiem, tas ir, pēc tās vienojošu būtisku pazīmju kopuma, - abās grupās ietilpstošie subjekti ir kapitālsabiedrības, kas darbojas vienā, proti, skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu tirgū, to sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami, un tās ir uzskatāmas par konkurentiem. Līdz ar to kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes, kas skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu sniedz kā vienu no finanšu pakalpojuma veidiem, sniedzot šādu pakalpojumu, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.