19. Article

Ar apstrīdētajām normām kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, ir uzlikts pienākums identificēt klientu vai patieso labuma guvēju gadījumos, kuros kredītiestādēm šāda ārējos normatīvajos aktos noteikta pienākuma nav (ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000-7 999,99 euro). Kā izriet no lietas materiāliem, ir iespējamas situācijas, kad kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, tās potenciālais klients atsakās veikt skaidras naudas tirdzniecības darījumus. Par šādas atteikšanās iemeslu tiek minēta nevēlēšanās tikt identificētam, personu apliecinoša dokumenta neesamība, kā arī tas, ka kredītiestādēs personu identifikācija analoģiska darījuma laikā netiekot veikta (sk. lietas materiālu 1. sēj. 46.-133. lpp.). Tātad apstrīdētās normas tikai vienam tirgus dalībniekam - kapitālsabiedrībai, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, - izvirza prasību identificēt klientu vai patieso labuma guvēju, turpretim otram tirgus dalībniekam - kredītiestādei, kas arī nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, - šāda prasība netiek izvirzīta. Līdz ar to apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.