20. Article

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4. punktu un 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 23. punktu). Lai izvērtētu apstrīdētajās normās noteiktās atšķirīgās attieksmes atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, visupirms jāpārbauda, vai atšķirīgā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Satversmes tiesas praksē ir atzīts, ka atšķirīga attieksme var tikt noteikta saskaņā ar likumu (sal.: Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 12. punkts). Vārds "likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts principiem (sal., piemēram: Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 11. punkts). Apstrīdētās normas, kas paredz atšķirīgu attieksmi, Latvijas Banka izdevusi, pamatojoties uz Novēršanas likuma 47. panta trešo daļu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Latvijas Banka nemaz nav tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus, bet, ja tomēr tiktu atzīts, ka Latvijas Bankai šādas tiesības ir, tad tā, izdodot apstrīdētās normas, esot pārkāpusi likumā noteikto pilnvarojumu. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai atšķirīga attieksme ir noteikta ar likumu.