1. Article

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Arta Stuckas 2016. gada 29. februāra iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas ostas valdes locekļa amatu ar satiksmes ministra padomnieka amatu, konstatēja: 1.1. A. Stucka pieņemts darbā satiksmes ministra padomnieka amatā ar satiksmes ministra 2016. gada 12. februāra rīkojumu Nr. 01.2-03/33 "Par A. Stuckas pieņemšanu darbā", pamatojoties uz Darba likuma 44. panta pirmās daļas 2. punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 25. panta pirmo daļu; 1.2. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu, un šo amatpersonu amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti likuma 7. panta 5.1 daļā, kas paredz, ka ostas valdes locekļa amatu ir atļauts savienot tikai ar: 1.2.1. amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā; 1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu; 1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.3. ņemot vērā, ka satiksmes ministra padomnieka amats ir cits amats valsts institūcijā un ka Rīgas ostas valdes locekļus, kurus izvirzījis ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets (Likuma par ostām 8. panta trešā daļa), piemērojams likuma 7. panta 5.1 daļas 4. punkts un rakstveida atļauju amatu savienošanai ir kompetents izsniegt Ministru kabinets; 1.4. Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka brīvostas pārvaldīšanu veic Ostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu. No Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu; 1.5. brīvostas iekšējo režīmu reglamentē Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumi Nr. 378 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk - noteikumi Nr. 378), kas paredz, ka brīvostas pārvaldes sastāvā ir brīvostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija. Valdes kompetencē ietilpst: 1.5.1. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu projektu; 1.5.2. izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu projektu; 1.5.3. apstiprināt ostas attīstības programmu; 1.5.4. apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem; 1.5.5. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam; 1.5.6. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu; 1.5.7. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un izdarīt grozījumus tajā; 1.5.8. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru; 1.5.9. izskatīt komersantu iesniegumus par to darbību brīvostā; 1.5.10. pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"; 1.5.11. izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvostā; 1.5.12. izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus; 1.5.13. lemt par līgumu slēgšanu, kā arī par tādu līgumu slēgšanu, kuru summa pārsniedz 75 000 euro vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus; 1.5.14. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā minēto līgumu slēgšanas; 1.5.15. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu; 1.5.16. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai; 1.5.17. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas pārsniedz noteikumu Nr. 378 33.13. apakšpunktā noteikto apmēru; 1.5.18. sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām; 1.5.19. pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt ostas darbību; 1.5.20. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu; 1.5.21. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu; 1.5.22. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus; 1.5.23. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā; 1.5.24. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu atribūtiku un veidlapu paraugus; 1.5.25. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus jautājumus; 1.6. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 24. panta pirmo daļu ministra padomnieka kompetenci tiešās pārvaldes iestādē, it īpaši tiesības dot rīkojumus pārvaldes amatpersonām, nosaka satiksmes ministrs, un saskaņā ar amata aprakstu satiksmes ministra padomniekam ir šādi pienākumi: 1.6.1. pastāvīgi iegūt un analizēt informāciju par notikumiem un procesiem, kas saistīti ar nozares attīstību, un sniegt ministram priekšlikumus par nepieciešamo rīcību; 1.6.2. laikus informēt ministru par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem, kā arī svarīgākajiem notikumiem ministrijā un tās pārraudzībā esošajās nozarēs; 1.6.3. patstāvīgi vai ministra uzdevumā iesaistīties dažādu nozares politikas dokumentu un tiesību aktu projektu, kā arī atbilžu uz amatpersonu un iedzīvotāju iesniegumiem sagatavošanā, veikt politikas dokumentu un tiesību aktu projektu izvērtēšanu un sniegt atzinumus ministram; 1.6.4. organizēt ministra vizītes un tikšanās, nodrošinot tām nepieciešamo informatīvo materiālu, kā arī sagatavot pārskatus par to rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem un sekot to izpildei; 1.6.5. ministra uzdevumā piedalīties un pārstāvēt ministru dažādās komisijās, padomēs, darba grupās, sēdēs un citos pasākumos, kā arī atbilstoši kompetencei ierosināt un pieņemt lēmumus, uzņemoties par tiem pilnu atbildību; 1.6.6. nodrošināt ministra rīkojumu un lēmumu izpildi noteiktajā laikā un/vai izpildes kontroli, ja nepieciešams, patstāvīgi izskaidrojot to būtību un izvērtējot un koriģējot to izpildes rezultātus; 1.6.7. sadarboties un uzturēt informatīvo saikni ar ministrijas un ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošo uzņēmumu darbiniekiem, kā arī ar citu valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām, politisko partiju, nevalstisko organizāciju, starptautisko organizāciju un institūciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem; 1.6.8. organizēt darba apspriedes un pieņemt apmeklētājus; 1.6.9. ministra vai ministra padomnieka - biroja vadītāja - uzdevumā veikt citus līdzīga satura un kvalifikācijas uzdevumus; 1.6.10. regulāri informēt ministru un ministra padomnieku - biroja vadītāju - par savu darbību.