1. Article

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot finanšu ministra izvirzītā pārstāvja Ventspils ostas valdē Ringolda Beinaroviča 2016. gada 2. marta iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Ventspils ostas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministra biroja vadītāja amatu, konstatēja: 1.1. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 2.3 daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu; 1.2. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta 5.1 daļu ostas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar: 1.2.1. amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 1.2.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā; 1.2.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu; 1.2.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.3. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.1 panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde. Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts - ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir nepieciešama atļauja; 1.4. saskaņā ar Likuma par ostām 8. panta trešo daļu Ventspils ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets; 1.5. ņemot vērā šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta 5.1 daļas 4. punktu ir kompetenta izsniegt atļauju Ventspils ostas valdes locekļa amatu savienot ar citu, tai skaitā ar Finanšu ministra biroja vadītāja amatu; 1.6. ņemot vērā šā rīkojuma 1.2.4. apakšpunktā minēto, Ventspils ostas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar Finanšu ministra biroja vadītāja amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 1.7. no Ventspils brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Ventspils brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu; 1.8. saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta otro daļu ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas: 1.8.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. pantā minētajiem pakalpojumiem; 1.8.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā; 1.8.3. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas noteikumu ievērošanu; 1.8.4. atbilstoši kompetencei kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam; 1.8.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Ministru kabinets nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību; 1.8.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā; 1.8.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem; 1.8.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"; 1.9. atbilstoši Likuma par ostām 7. panta trešajai daļai Ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas: 1.9.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam; 1.9.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju; 1.9.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru; 1.9.4. izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē; 1.9.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai; 1.9.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti; 1.9.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai; 1.9.8. savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem; 1.9.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā; 1.9.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu; 1.10. atbilstoši Ventspils Brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu. Šā likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde; 1.11. R. Beinarovičs pilda Finanšu ministra biroja vadītāja pienākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" noteikto Finanšu ministrijas kompetences jomu. Finanšu ministra biroja vadītāja darba pienākumos ietilpst vadīt biroju un sniegt konsultatīvu un administratīvu atbalstu Ministru kabineta loceklim, tai skaitā: 1.11.1. saskaņojot ar finanšu ministru, noteikt un koordinēt biroja darbinieku pienākumu sadali, kā arī kontrolēt uzdevumu izpildi biroja kompetencē esošajos jautājumos; 1.11.2. koordinēt Finanšu ministra biroja darbinieku rīcību, lai nodrošinātu sekmīgu ministra darbu; 1.11.3. sekmēt un kontrolēt ministrijas darbiniekiem uzdoto atsevišķo uzdevumu izpildi; 1.11.4. pārstāvēt finanšu ministra viedokli īpaši noteiktos jautājumos; 1.11.5. piedalīties finanšu ministra noteiktajās darba grupās un sanāksmēs; 1.11.6. piedalīties Finanšu ministra biroja un ministrijas vadības sanāksmēs un darbā; 1.11.7. plānot finanšu ministra darba kārtību.