2. Article

Pirms normatīvo aktu projektu izstrādes par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, nepieciešamības gadījumā Finanšu ministrija izstrādā grozījumus likumā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums", grozot 3.pielikumu "Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas" saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajā gadā, un tas neatbilst MK noteikumos Nr.390 noteiktajai normai. 2.6. Minimālās mēneša darba algas ietekme uz nepilna darba laika attīstību Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.4 punktu darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā, sniedz ziņas par darba ņēmējiem. Paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī ar 2015.gada 1.janvāri no 320 euro līdz 360 euro, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju ir pieaudzis darba ņēmēju skaits, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku (lai saglabātu darba ņēmējiem darba algu 320 euro apmērā, darba devēji ir samazinājuši darba stundu skaitu un darba ņēmēji strādā nepilnu darba laiku). Taču nav tādas statistikas (mēneša ietvaros var notikt darbinieku kustība un pēc darba devēju uzrādīto darba ņēmēju nostrādāto stundu skaita mēnesī nevar noteikt, vai darbinieks ir nodarbināts uz pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku), kas noteiktu, cik valstī ir darba ņēmējus, kas nodarbināti uz nepilnu darba laiku un kuriem noteikta stundas darba laika apmaksa minimālās stundas tarifa likmes apmērā, kā arī nevar saistīt minimālās mēneša darba algas pieauguma ietekmi uz visu nodarbināto nodarbināšanu uz nepilnu darba laiku vai summēto darba laiku. Saskaņā ar CSP sniegto informāciju 2015.gada janvārī ir palielinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro) salīdzinājumā ar 2014.gada decembri (10,3%), bet 2015.gada maijā ir samazinājies darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas apmēra (360 euro) salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri (6,6%). Dati par darba ņēmēju sadalījumu pēc darba ienākumiem CSP tiek gatavoti, izmantojot Valsts ieņēmumu dienestam darba devēju iesniegtos ziņojumus par darba ņēmējiem, un tie ir iekļauti ikgadējā Valsts statistiskās informācijas programmā kā oficiālā statistika, kas nozīmē, ka dati ir obligāti publicējami CSP datubāzēs kopā ar metodoloģisko informāciju, kur aprakstīta datu iegūšanas un aprēķina metodoloģija. No metodoloģiskā apraksta ir redzams, ka CSP darba ņēmēju sadalījumam kā kritēriju neizmanto nostrādātās stundas, jo pēc nostrādātajām stundām nevar katram darbiniekam precīzi noteikt, vai viņš strādā normālo vai nepilnu darba laiku (stundas ietekmē prombūtnes, darbinieku kustība pārskata mēneša laikā, darba līguma vieds, piemēram, summētais darba laiks). Līdz 2008.gadam CSP veiktajā ikgadējā apsekojumā informācija no respondentiem par darbinieku skaita sadalījumu pēc darba algas lieluma tika prasīta tikai par tiem darbiniekiem, kuri strādāja pilnu darba laiku un kuru algas neietekmēja prombūtnes, kas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu patiesus algu sadalījuma datus. CSP vērš uzmanību uz to, ka mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijās netiek prasītas darba ņēmēju nostrādātās stundas, bet tikai neto darba ienākumi. Ja Valsts ieņēmumu dienests savos aprēķinos šos darba ņēmējus nav iekļāvis, tas varēja radīt relatīvo lielumu atšķirības (pēc CSP aprēķiniem darbinieku īpatsvars minētajos mēnešos sanāca lielāks, taču izmaiņu tendence ir līdzīga - pakāpeniski augoša). Nobīdes rādītājos varēja radīt arī tas, ka atskaites Valsts ieņēmumu dienestā tiek iesniegtas dažādos termiņos, bet CSP saņem informāciju no dienesta noteiktā dienā - 60.dienā pēc pārskata mēneša vai ceturkšņa beigām. Turklāt, dati, kas tiek izmantoti no ceturkšņa mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijām, ir ar lielāku nobīdi, jo tie satur informāciju par visiem (trim) pārskata ceturkšņa mēnešiem. Ja no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtajās datubāzēs nav informācijas par kādu uzņēmumu (nav iesniegta atskaite par pārskata mēnesi), un CSP neatrod nekādus pierādījumus tam, ka šis uzņēmums ir likvidēts vai uz doto brīdi ekonomiski neaktīvs, tiek veikta trūkstošo datu imputācija, kurai tiek izmantoti iepriekšējā perioda dati. Kad CSP rīcībā nonāk īstie dati, sadalījums tiek pārrēķināts. Turklāt, aprēķinot sadalījuma datus, CSP izmanto arī fizisko personu - darba devēju (nav reģistrējušies Komercreģistrā), kuriem ir algotie darbinieki, informāciju. Atbildot uz jautājumu, vai minimālās mēneša darba algas paaugstināšana būtiski ietekmē nodarbināto skaitu, kuriem darba alga tiek noteikta minimālās mēneša darba algas apmērā un kuriem ir samazinātas darba stundas, CSP sniedza sekojošu skaidrojumu: "Analizējot CSP ceturkšņa apsekojumā iegūto informāciju par nepilna darba laika darbinieku izmaiņām salīdzinājumā ar minimālās mēneša darba algas pieaugumu, redzams, ka dati atsevišķos laika posmos savstarpēji korelē, taču viennozīmīgi apgalvot, ka šo rādītāju ietekmē tikai minimālā mēneša darba alga, mēs nevaram, jo darbinieku strukturālās izmaiņas ietekmē arī citi faktori. No pievienotās laikrindas un grafika redzams, ka līdz 2010.gadam ietekme uz rādītāja izmaiņām varēja būt gan no minimālās mēneša darba algas pieauguma 2009.gadā, gan, visticamāk lielākā mērā, ekonomiskās krīzes dēļ. Arī CSP aprēķini no VID datiem rāda, ka darbinieku, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša darba algu, krīzes laikā ievērojami pieauga un abu rādītāju izmaiņu tendence ir līdzīga. Stabilizējoties ekonomikai, lielāks lēciens VID datos ir vērojams 2011.gadā, kad atkal pieauga minimālā mēneša darba alga, arī CSP dati rāda pieaugumu, bet ne tik lielu. 2012. un 2013.gadā, kad minimālā mēneša darba alga nemainījās, gan CSP, gan VID rādītāji pakāpeniski samazinājās. Pieaugums nepilna darba laika darbinieku īpatsvarā atkal vērojams 2014.gadā līdz ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām, kaut gan pēc VID datiem darbinieku īpatsvars, kas saņēma mazāk par minimālo mēneša darba algu, turpināja samazināties. Savukārt 2015.gada janvārī tikai VID dati rāda pieaugumu.". LM identificētā problēma. Strauja minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana ietekmē nepilna darba laika attīstību (pieaug darba ņēmēju skaits, kuri strādā nepilnu darba laiku, un kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un virsstundas). 2.7. Minimālās mēneša darba algas apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars Gadījumos, kad valsts pārvaldes ārpakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, minimālās algas izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Viens no šādiem piemēriem ir iestāžu telpu un teritorijas uzkopšana (nekustamā īpašuma uzturēšana). No valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs uzkopšanas darbi (nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumi) ir kā ārpakalpojums, un tos veic uzkopšanas un apsaimniekošanas komersanti, ar kuriem valsts pārvaldes iestādes ir noslēgušas līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem. Tādējādi pārvaldes iestāžu personāla sarakstos vairs nav tādu vienkāršo profesiju kā "apkopējs" un "sētnieks", kuriem darba algu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā vai stundas darba laika apmaksu minimālās stundas tarifa likmes apmērā. Tas radīja iespēju valstī paaugstināt minimālo mēneša darba algu ar mazākiem izdevumiem, jo samazinājās no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes iestādēs atalgojumiem paredzētie papildus izdevumi saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu valstī (iestādēs samazinājās zemas kvalifikācijas personāls, bet izdevumi ārpakalpojumam par uzkopšanas darbiem bija daudz zemāki nekā nepieciešamā personāla uzturēšana institūcijā uzkopšanas darbu veikšanai). Patlaban valstī ir aptuveni 20 tūkstoši apkopēju un 9 tūkstoši sētnieku. Vidēji līgumus par uzkopšanas pakalpojumiem valsts pārvaldes iestādes noslēdz vismaz uz trim gadiem un lielu daļu izmaksu veido personāla atalgojums un ar to saistītie nodokļi. Tas rada ietekmi uz vienkāršo profesiju darbinieku darba vietu kvalitāti, nelegālās (nedeklarētās) nodarbinātības un izvairīšanos no darbaspēka nodokļu nomaksas vai krāpšanās ar personāla nostrādāto stundu skaita atspoguļošanu riskus, kā arī var atstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti. Turklāt daudzos gadījumos valsts pārvaldes iestādēm ir jāpārslēdz līgumi un jāveic jauni iepirkumu līgumi, ja uzkopšanas un apsaimniekošanas komersanti nespēj veikt šos darbus līgumā noteiktā finansējuma ietvaros, kas apstādina uzkopšanas darbu veikšanu valsts pārvaldes iestādēs. LM identificētā problēma. Gadījumos, kas valsts pārvaldes iepirkto ārpakalpojumu veikšanā ir iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, piemēram, telpu uzkopšanas (nekustamā īpašuma uzturēšanas) jomā, minimālās algas būtiskām izmaiņām var būt nozīmīga ietekme. Valsts pārvaldes iestāžu uzkopšanas (nekustamā īpašuma uzturēšanas) izdevumu paaugstināšana nav saistīta ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kas rada situāciju, ka uzkopšanas pakalpojuma uzņēmumiem nav stimula paaugstināt apkopēju un sētnieku mēneša darba algu un nesamazināt darba stundu skaitu, jo finanšu līdzekļi uzkopšanas pakalpojumam netiek paaugstināti. 2.8. Esošās minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas risku izvērtēšana Pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un identificētām problēmām attiecībā uz esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu tika veikta risku izvērtēšana, šīs sistēmas darbības stipro, un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk - sistēmas SVID) analīze, ja esošā situācija netiek mainīta. Esošās sistēmas SVID analīze Stiprās puses Vājās puses • Iepriekšējo gadu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā iekrātā pieredze. • Nepietiekama analītiskā bāze var radīt risku, ka piedāvājumam var būt nelabvēlīgi darba tirgus efekti, tai skaitā darba algu saspiestība, bezdarba un/vai augstākas nedeklarētās nodarbinātības riski. • Diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam tiek uzsāktas novēloti, līdz ar to netiek rūpīgi izdiskutēti visi aspekti, darba devējiem netiek dots pietiekams laiks pielāgot savu saimniecisko darbību plānotajām izmaiņām, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti, atsevišķos gadījumos varētu nepietikt laika to piemērotai koordinēšanai starp sociālo partneru dalīborganizācijām. • Netiek vērtēta ietekme uz valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā - saistībā ar darba algu skalām tādās jomās kā veselība un sociālā drošība vai saistībā ar publiskajiem iepirkumiem jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas. • Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Iespējas Draudi • Savlaicīgāk sniegti, pārdomāti sociālo partneri viedokļi, tādējādi labāk sagatavojot NTSP diskusiju. • Uz pierādījumiem vairāk balstīts priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamākajam periodam, tādējādi ņemot vērā gan plašāku analizējamo rādītāju kopumu, gan situāciju ES un Eirozonā, līdz ar to darba devējiem paredzamākas izmaiņas. • Stimulu mazināšana darba devējiem darba algas maksāt tieši minimālās mēneša darba algas apmērā. • Nepārdomāts un pietiekami neizanalizēts minimālās mēneša darba algas apmērs var novest pie algu skalu saspiestības, līdz ar to - nelabvēlīgas ietekmes uz ieguldījumiem prasmēs un kopējo produktivitāti tautsaimniecībā, bezdarba un/vai augstākas nedeklarētās nodarbinātības. • Sasteigtas diskusijas par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam rada iespaidu par neskaidru un nepārdomātu un nepietiekami kompetentu procesu, tādējādi radot ietekmi arī uz Latvijas investīciju vidi, darba devējiem ir grūti paredzēt plānotās izmaiņas. • Minimālā mēneša darba alga zaudē savu jēgu kā minimālā samaksa par mazkvalificētu darbu, līdz ar to tā darba devēju pusē arvien vairāk tiek uztverta kā nodokļu samaksas instruments par darbu kopumā, palielinot nedeklarētās nodarbinātības riskus, radot iespaidu, ka valdība atbalsta, ka "aplokšņu algas" ir sociāla norma, nevis likumpārkāpums. III. IDENTIFICĒTO PROBLĒMU RISINĀJUMS Lai risinātu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā LM identificētās problēmas šajā sadaļā tiek piedāvāti problēmu risinājumi. 3.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai un minimālās mēneša darba algas apmēra skaitliskā vērtība veselos skaitļos 3.1.1. Analizējamie rādītāji minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai Apkopojot visus LM iesniegtos priekšlikumus, piedāvājam minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut šādus analizējamos rādītājus minimālās mēneša darba algas pārskatīšanai: • Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte (esošā rādītāja - Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā - vietā); • Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" par iepriekšējo kalendāra gadu (minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas analīzei tiks izmantota statistiskā informācija par darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī"); • Labklājības ministrijas izvērtējums par ietekmi uz sociālo nodrošinājumu un darba spēka nodokļu slogu, tai skaitā saistībā ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņām; • bezdarba līmenis pa novadiem (Nodarbinātības valsts aģentūras dati); • minimālās mēneša darba algas attiecība pret iepriekšējā gada vidējo darba samaksu valstī; • darbaspēka izmaksu indekss (pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu); • sākot ar 2017.gadu ik gadu valstī aprēķinātais minimālā ienākuma līmenis, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām (minimālā ienākuma līmenis valstī ir noteikts kā minimālais izdzīvošanas līmenis, bet pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza izstrāde un tā nepieciešamība - tā iespējamais saturs ir vēl diskusijas procesā, tāpēc tas netiek iekļauts konceptuālā ziņojumā); • Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas); • esošās minimālās mēneša bruto un neto darba algas apmērs un tā iespējamās izmaiņas nākamajā periodā ES/Eirozonā (tai skaitā Igaunijā un Lietuvā) un Austrumeiropas valstīs, kā arī minimālās mēneša darba algas un vidējās darba samaksas attiecības salīdzinājums šajās valstīs (esošā rādītāja - minimālās mēneša darba algas izmaiņas Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā) - vietā). Ekonomikas ministrija atbalsta, ka informatīvajā ziņojumā par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru tiek izmantotas gan Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa makroekonomiskās prognozes, gan valsts fiskālās un nodokļu politikas pamatā Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā. 3.1.2. Iespējamais minimālās mēneša darba algas apmērs veselos skaitļos Noteikt, ka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā var izmantot minimālās mēneša darba algas apmēra palielināšanu līdz jebkuram veselam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). Līdzšinējā prakse minimālo mēneša darba algas apmēru noapaļo līdz veseliem desmitiem skaitļiem, bet konceptuālais ziņojums paredz iespēju noteikt minimālo mēneša darba algas apmēru līdz jebkuram veselajam skaitlim (piemēram, 377 nevis 380). 3.2. Priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņš NTSP Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un priekšlikuma par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam iesniegšanas termiņu NTSP, piedāvājam minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut, ka priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam un attiecīgo izmaiņu ieviešanas datumu Labklājības ministrija katru gadu līdz 1.augustam iesniedz saskaņošanai NTSP. 3.3. Sociālo partneru lomas paaugstināšana minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā Lai paaugstinātu sociālo partneru lomu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā, Labklājības ministrija ierosina jautājumu par minimālās mēneša darba algas iespējamo apmēru nākamajā periodā pirms NTSP izskatīt vispirms Sociālās drošības apakšpadomes sēdē. Attiecīgi LDDK un LBAS sniedz savu viedokli par Labklājības ministrijas priekšlikumiem par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un sēdē tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti. 3.4. Minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincipa ievērošana Lai tiktu ievērots minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas sasaites pamatprincips, nepieciešams to iekļaut kā obligātu prasību minimālās mēneša darba algas noteikšanai un pārskatīšanai, paredzot, ka, paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām, un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. 3.5. Ministriju kompetenču sadalījums minimālās mēneša darba algas pārskatīšanā Lai pilnveidotu esošo minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu, ir nepieciešams paredzēt, ka visām ministrijām jāizstrādā normatīvo aktu projekti par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteikt termiņus šo normatīvo aktu projektu izstrādei. Attiecīgi piedāvājam, ka arī atbildīgās ministrijas, tāpat kā Finanšu ministrija, trīs mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar darba samaksas jautājumiem, un noteiktā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā. Finanšu ministrija atbalsta šādu kompetenču sadalījumu minimālās mēneša darba algas noteikšanā un pārskatīšanā. 3.6. Minimālās mēneša darba algas ietekme uz nepilna darba laika attīstību Lai samazinātu minimālās mēneša darba algas ietekmi uz nepilna darba laika attīstību, nepieciešams padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Turklāt, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta esošo informāciju par darbinieku darba ienākumiem un nostrādātām stundām, tiks veikta analīze par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanas iespējamo ietekmi uz darbinieku nostrādāto darba stundu samazināšanos. Analizējot darbinieku darba laika uzskaiti, ir secināms, ka nepilna darba laika īpatsvars darba tirgū parasti neuzrāda straujas strukturālas izmaiņas citu faktoru (dzimstības pieaugums, aprūpes nepieciešamība bērniem, gados veciem iedzīvotājiem un ģimenes locekļiem ar invaliditāti, vecumam neatbilstoša nodarbinātība, u.c. faktori) ietekmē. 3.7. Minimālās mēneša darba algas apmēra ietekme uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīto vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars ir liels Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju Iepirkumu uzraudzības birojs informē, ka, ja pasūtītāji vēlas līguma izpildes gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, un par būtiskiem grozījumiem ir jāuzskata arī grozījumi, kas paredz piedāvātās līgumcenas paaugstināšanu saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos, proti, par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, pasūtītājam šāda iespēja ir jāparedz un jāatrunā iepirkuma dokumentācijā, kā arī iepirkuma līgumā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta otrās daļas 1.punktu pasūtītājs ir tiesīgs veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma izpildes aspektiem. Otra pasūtītāja iespēja palielināt kopējo līgumcenu, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar minimālās algas pieaugumu, ir piemērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta ceturtās daļas regulējumu. Ņemot vērā 2015.gada 4.jūnija grozījumus Publisko iepirkumu likumā, pasūtītājs ievērojot Publisko iepirkumu likuma 67.1 panta ceturtās daļas regulējumu ir tiesīgs veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10% publiskas piegādes vai pakalpojumu līguma gadījumā. Tātad jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, pakalpojumu līguma gadījumā veikt grozījumus noslēgtajā iepirkuma līgumā un palielināt noslēgtā iepirkuma līguma vērtību par 10%, tāpēc attiecībā uz šo jautājumu minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā izmaiņas nav jāveic. Šīs problēmas risinājums ir aprakstīts, lai pievērstu uzmanību un uzņēmumi piemērotu esošos normatīvo aktu regulējumus pakalpojumu līgumu noslēgšanā. 3.8. Veicamie pasākumi Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmas īstenošanas plānotās rīcības tabula: Nr. p.k. Veicamais pasākums Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Izpildes termiņš 1. Nepieciešamās informācijas pieprasīšana priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam izstrādāšanai: LM Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests Līdz kārtējā gada 1.jūnijam 1.1. Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte. Ekonomikas ministrija - Līdz kārtējā gada 1.jūnijam 1.2. Finanšu ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, t.sk. darba produktivitāte. Finanšu ministrija - Līdz kārtējā gada 1.jūlijam 1.3. Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu sistēmā nākamajam gadam (iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra izmaiņas). Finanšu ministrija - Līdz kārtējā gada 1.jūlijam 1.4. Finanšu ministrijas, analizējot iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu, izstrādātie priekšlikumi valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku mēnešalgu skalas pārskatīšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam. Finanšu ministrija - Atbilstoši kārtējā gada budžeta sagatavošanas grafikam 1.5. Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi par ārstniecības personu zemāko mēnešalgu skalas pārskatīšanu saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu nākamajam periodam, kas iesniedzami Finanšu ministrijai. Veselības ministrija - Atbilstoši kārtējā gada budžeta sagatavošanas grafikam 1.6. Finanšu ministrijas aprēķini par papildus nepieciešamajiem izdevumiem un ieņēmumiem valsts budžetā saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu. Finanšu ministrija - Kārtējā gada 2 nedēļu laikā pēc Labklājības ministrijas pieprasījuma par konkrētu minimālās mēneša darba algas apmēru 1.7. Statistiskā informācija par darba ņēmēju skaitu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par darba ņēmēja darba ienākumiem un nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru darba devējs norāda darba devēja ziņojumā "Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī". Valsts ieņēmumu dienests - Līdz ikgada 1.jūnijam 2. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam izstrāde. LM Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija Līdz kārtējā gada 15.jūlijam 3. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē un sociālo partneru viedoklis par šiem priekšlikumiem. LM LDDK, LBAS, citi kompetenti eksperti Kārtējā gada 15.jūlijs 4. Priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai un saskaņošanai NTSP. LM - Kārtējā gada 1.augusts 5. Pēc saskaņošanas NTSP priekšlikumu par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam iesniegšana izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai MK. LM - Kārtējā gada 2 nedēļu laikā pēc NTSP sēdes 6. Pēc lēmuma pieņemšanas MK par iespējamo minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam periodam attiecīgu (saistīto ar minimālo mēneša darba algu) normatīvo aktu izstrāde. LM, Finanšu ministrija, Veselības ministrija Visas ministrijas Kārtējā gada 3 mēnešu laikā pēc MK sēdes