4. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 16. marta rīkojumu Nr. 111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 44. nr.). Ministru prezidents Māris Kučinskis Labklājības ministrs Jānis Reirs (Ministru kabineta 2016. gada 23. marta rīkojums Nr. 230) KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā" I. KOPSAVILKUMS Konceptuālā ziņojuma mērķis ir ar 2016.gadu pilnveidot minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu. Priekšlikumus esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) sagatavoja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (turpmāk - CSP), Valsts kanceleju, Latvijas Banku un nevalstiskām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk - LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (turpmāk - LBAS), Latvijas Pašvaldību savienību (turpmāk - LPS)). Esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā ir nepietiekama analītiskā bāze (rādītāji ekonomiskās situācijas un sociālās drošības analizēšanai), kā arī padziļināti netiek veikts minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējums uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām. Diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam ir nepietiekamas, sociālo partneru viedokļi tiek izteikti sasteigti. Minimālās mēneša darba algas noteikšanā izmantotie noapaļotie veselie skaitļi rada darba devējiem neadekvātu stimulu maksāt tieši noteikto apmēru, nevis vērtēt katra nodarbinātā faktisko ieguldījumu produktivitātes izteiksmē. Minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšana netiek saistīta ar valsts pārvaldes efektīvu darbību, tai skaitā ar mēneša darba algu skalām tādās jomās kā veselības aizsardzība un sociālā drošība vai publiskajiem iepirkumiem tādās jomās, kur būtiski izdevumu daļu veido tieši algu izmaksas. Esošajā minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas procesā nav iesaistītas atbildīgās institūcijas attiecīgo normatīvo aktu izstrādāšanai saistībā ar minimālās mēneša darba algas apmēra izmaiņām (piemēram, Veselības ministrija). Rezultātā Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz darba tirgus attīstību un tautsaimniecības attīstību kopumā (bezdarba pieaugumu, nedeklarētās nodarbinātības pieaugumu, no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu saspiestību - kvalificētā darbaspēka pielīdzināšanu mazkvalificētam darbaspēkam, darba ņēmēju skaita pieaugumu, kuri strādā nepilnu darba laiku un kuriem darba ienākumi ir zem minimālās mēneša darba algas, vai kam netiek apmaksāts pilns darba laiks, kas faktiski tiek veikts, un virsstundas u.c.). Lai risinātu esošajā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā identificētās problēmas konceptuālajā ziņojumā iekļauti vairāki priekšlikumi. Minimālās mēneša darba algas apmēra noteikšanai tiek piedāvāts analizēt virkni rādītāju un padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Tāpat tiek piedāvāts minimālās mēneša darba algas apmēru palielināt līdz jebkuram veselajam skaitlim, ja tas atbilst prognozētajai ekonomiskajai situācijai valstī nākamajā gadā (procentuālam produktivitātes pieaugumam visā tautsaimniecībā). Tiek piedāvāts optimāls termiņš priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas saglabāšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu nākamajam periodam iesniegšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (turpmāk - NTSP) un pirms tam iespēju šos priekšlikumus izanalizēt un saskaņot NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kur savu viedokli sniedz LDDK un LBAS un tiek pieaicināti arī citi kompetenti eksperti. Kā obligāts nosacījums tiek piedāvāts saistīt minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu ar no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalām, palielinot tās pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā tiek iekļautas visas atbildīgās institūcijas minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesa īstenošanai. Attiecībā uz jautājumu par minimālās mēneša darba algas apmēra ietekmi uz valsts pārvaldes iepirkto pakalpojumu īstenošanu gadījumos, kad pakalpojumu veikšanā iesaistīts augsts vienkāršo profesiju veicēju īpatsvars, minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā izmaiņas netiek piedāvātas, jo jau patlaban normatīvie akti paredz iespēju, paaugstinot minimālo mēneša darba algu valstī, veikt grozījumus noslēgtajos iepirkumu līgumos un palielināt pakalpojumu cenu par 10% pakalpojumu līgumu gadījumā. Konceptuālā ziņojumā iekļautie identificēto problēmu risinājumi ir īstenojami piešķirto valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros un nav nepieciešams papildus finansējums valsts budžetā.