6. Article

Lieta ir ierosināta par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam, 100. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Proti, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punktu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2015. gada 24. decembrim. Pieņemot 2015. gada 17. decembra grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tā pārejas noteikumu 27. punkts tika izteikts jaunā redakcijā. Tas nozīmē, ka apstrīdētā norma formāli atzīstama par spēku zaudējušu. Tātad minētais apstāklis varētu būt par Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktā minēto tiesvedības izbeigšanas pamatu. Tomēr gadījumos, kad ir grozīts normatīvā regulējuma saturs, bet apstrīdētās normas teksts no regulējuma nav izslēgts, Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc būtības ir mainījies (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10.1. punktu). Apstrīdētā norma noteica, ka tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2015. gada 31. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju un ka pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tātad pāreja uz situāciju, kad elektronisko plašsaziņas līdzekļu - radio programmu izplatītāju - programma ir vienā valodā, ir atkarīga no tā, kāda valodu proporcija katram elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jāievēro atbilstoši tam izsniegtajai apraides atļaujai. Ja programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50 procentiem, tad saskaņā ar apstrīdēto normu attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim līdz 2015. gada 31. decembrim apraides atļauja bija jāpārreģistrē pāriešanai uz radio programmas raidīšanu valsts valodā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 27. punkts tā pašreizējā redakcijā noteic, ka tāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, ir valsts valodā, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura radio programma, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, ir valsts valodā, līdz 2016. gada 31. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju un ka pārreģistrētā apraides atļauja stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī. Turklāt Saeima ir grozījusi arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 28. punktu, paredzot, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti vai drīkst būt mazāka par 50 procentiem, izvēlas, vai tā izplatītās radio programmas valoda, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, būs valsts valoda vai svešvaloda, un līdz 2016. gada 31. decembrim pārreģistrē savu apraides atļauju. Tas nozīmē, ka pēc grozījumiem tāds elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā ir 50 procenti, var izvēlēties, kādā valodā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, būs tā izplatītā radio programma. Vienīgi tad, ja izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 51 procentu, attiecīgajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim radio programma, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, jāveido tikai valsts valodā. No lietas materiāliem izriet, ka visās Pieteikuma iesniedzējai izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās noteikta šāda valodu proporcija: latviešu valoda - 50 procenti, krievu valoda - 50 procenti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 41., 43. un 45. lpp.). Tātad Pieteikuma iesniedzējai izsniegtajās radio programmas apraides atļaujās norādīts, ka programmas daļa valsts valodā ir mazāka par 51 procentu. Tas nozīmē, ka pēc grozījumiem apstrīdētajā normā uz Pieteikuma iesniedzēju attiecas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 28. punkts, kas ļauj izvēlēties, kādā valodā, sākot ar 2017. gada 1. janvāri, veidot radio programmu. Arī Pieteikuma iesniedzēja lūgumā par tiesvedības izbeigšanu norāda, ka likumdevējs ir novērsis apstākļus, kas bija par pamatu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Proti, tādas radiostacijas kā Pieteikuma iesniedzēja varēšot izvēlēties, kādā valodā pēc 2017. gada 1. janvāra turpināt raidīšanu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 42. lpp.). Tādējādi apstrīdētās normas saturs ir mainījies pēc būtības.