14. Article

Vērtējot tiesību normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam, Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai personu grupas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. 14.1. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka visi viena vecuma pensionāri ar līdzīgu darba stāžu un līdzīgām veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām atrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Tādējādi arī attieksmei pret šīm personām, t.i., aprēķinātajai vecuma pensijai, vajagot būt vienādai. Tomēr, piemērojot Indeksus, kas mazāki par skaitli "1", tiekot nepamatoti samazināts pensijas kapitāls un līdz ar to arī pensijas apmērs tām personām, kuras pensionējušās no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (sk. lietas materiālu 6. lpp.). Turpretim Saeima norāda, ka ikviena privātpersona var paļauties uz to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas shēmai. Šādas shēmas neatņemama sastāvdaļa esot mainīga, tieši no valsts ekonomiskās izaugsmes atkarīga Indeksa piemērošana. Pensiju likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktā pensijas aprēķināšanas formula, citastarp Indeksa piemērošanas kārtība, neesot mainīta kopš Pensiju likuma spēkā stāšanās, t.i., kopš 1996. gada. Valsts ekonomikas svārstības un to izraisītās Indeksa un pensijas kapitāla svārstības neesot uzskatāmas par atšķirīgu attieksmi. Tādējādi Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa neparedzot atšķirīgus noteikumus vai atšķirīgu valsts attieksmi attiecībā uz to tiesību izmantošanu, kuras personām piešķir Satversmes 109. pants un no tā izrietošās tiesības uz sociālo nodrošinājumu (sk. lietas materiālu 53.-55. lpp.). 14.2. Satversmes tiesa uzskata, ka veiktās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir pazīme, kas vieno visus valsts pensiju sistēmas dalībniekus un dod viņiem tiesības paļauties uz to, ka viņi saņems pensiju normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Kaut arī darba stāžs un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs varētu būt līdzīgs, tomēr tas tiek aprēķināts katrai personai individuāli. Līdz ar to katrs valsts pensiju sistēmas dalībnieks ir savā ziņā unikāls. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pensiju pirmā līmeņa kontekstā privātpersonai nav piešķirtas tiesības prasīt identificējamu daļu, bet tā var cerēt, ka saņems tādu materiālo atbalstu, kas būs atkarīgs no apstākļiem, kādi pastāvēs laikā, kad būs jāsaņem pensija (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 secinājumu daļas 2. punktu un 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 23. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: tas vien, ka pēc atsevišķiem kritērijiem salīdzināmas personu grupas ir veikušas iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, pats par sevi nenozīmē, ka visas šīs personas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Šīm personu grupām var piemist arī būtiskas atšķirīgas pazīmes, kas liedz šīs grupas salīdzināt. Tādēļ vienlīdzības princips ne visos gadījumos prasa, lai valsts nodrošina visām personām vienādu pensijas aprēķināšanas kārtību (sal.: Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2010. gada 16. marta sprieduma lietā "Carson and others v. The United Kingdom", pieteikums Nr. 42184/05, 83.-90. punkts). Pensiju likuma 12. panta pirmajā daļā paredzētā pensijas kapitāla aktualizācija ietver ikgadēju Indeksu piemērošanu. Jāpiekrīt Saeimas norādītajam, ka pensiju sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir mainīga, no valsts ekonomiskās izaugsmes atkarīga Indeksa piemērošana. Gadu no gada valsts ekonomiskie apstākļi mainās, un atbilstoši tiem jāpārskata arī valsts saistības pret nākotnes pensionāriem, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju. Pensiju kapitāla aktualizācijai izmantojamais Indekss katru gadu ir mainījies, svārstoties robežās no 0,7978 līdz 1,3596. Laika posmam no 2009. gada līdz 2011. gadam noteiktie Indeksi, kas bija mazāki par skaitli "1", ir samazinājuši aprēķinātās pensijas apmēru personām, kuras pensionējušās no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim. Tomēr jāņem vērā, ka, salīdzinot jebkuros divos gados pensionējušos personu pensijas, nāktos secināt, ka to apmēru ir ietekmējuši Indeksi. Piemēram, personai, kurai pensija aprēķināta 2005. gadā, ņemot vērā 2004. gada Indeksu 1,1754, pensijas kapitāla uzkrājums būtu pieaudzis par 17,54 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš pensionējušās personas pensijas kapitāla uzkrājumu. Tādējādi dažādos gados pensionējušās personas neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa kopš 1996. gada ir vairākkārt grozīta. Tomēr šajā normā ietvertā vecuma pensijas aprēķina formula un Indeksa aprēķina tiesiskais regulējums (sk. šā sprieduma 9. punktu) pēc būtības nemainījās līdz pat 2015. gada 18. jūnijam, kad likumdevējs grozīja Pensiju likumu, nosakot minimālo un maksimālo Indeksa apmēru. Tādējādi apstrīdētā norma paredz vienādus pensijas kapitāla aktualizācijas noteikumus visām personām neatkarīgi no pensionēšanās brīža. Apstrīdētā norma neparedz atšķirīgu attieksmi pret kādu personu grupu. Līdz ar to Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 109. pantam un 91. panta pirmajam teikumam.