3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, - Latvijas Republikas Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju paustajam viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un 109. pantam. Latvijā pastāvošā pensiju sistēma esot balstīta uz valsts sociālās apdrošināšanas modeli. Tas nozīmējot, ka par personām obligāti tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek ņemtas vērā uzkrātā pensijas kapitāla aprēķināšanā. Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa paredzot uzkrātā pensijas kapitāla aktualizācijai piemērot Indeksu. Ekonomiskās augšupejas apstākļos Indekss esot lielāks par skaitli "1", bet ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas varot būt arī mazāks par skaitli "1". Ilgtermiņā Indeksa svārstības neietekmējot veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru, bet tikai to pensijas kapitāla palielinājumu, ko valsts piešķir tās ekonomiskajai izaugsmei adekvāta pensijas apmēra nodrošināšanai. Valsts nevarot noteikt tādus Indeksus, kas būtu personai labvēlīgi, bet ilgtermiņā neizpildāmi. Tādēļ Indekss esot tieši saistīts ar valsts ekonomisko izaugsmi un darbojoties arī kā pensiju sistēmas stabilizators. Proti, palielinoties ieņēmumiem, no kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, attiecīgi palielinoties arī valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem. Savukārt, šiem ieņēmumiem samazinoties, attiecīgi samazinoties arī valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem. Lai gan Satversme neuzliekot likumdevējam šādu pienākumu, Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktā likumdevējs esot paredzējis mehānismu tādu negatīvo seku novēršanai, kādas radīja 2009., 2010. un 2011. gadam noteiktie Indeksi, kas bija mazāki par skaitli "1". Ekonomiskajai lejupslīdei beidzoties, likumdevējs esot atzinis, ka pensiju pirmā līmeņa jutīgums pret ekonomiskajām svārstībām īpaši ietekmējis ekonomiskās lejupslīdes periodā pensionējušās personas. Ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktu likumdevējs pēc būtības esot paredzējis, ka izņēmuma kārtā tiks pārskatītas (piešķirtas no jauna) jau piešķirtās pensijas. Šāda pārskatīšana nozīmējot, ka pensionāriem, kuri pensionējušies laikā no 2010. gada līdz 2015. gadam, pensijas kapitāls tiks pārrēķināts atbilstoši Pensiju likuma 12. panta ceturtās daļas noteikumiem. Līdz ar pensijas kapitāla pārskatīšanu tikšot novērsta ekonomiskās lejupslīdes ietekme uz šai pensionāru grupai turpmāk izmaksājamām pensijām. 3.1. Saeima norāda, ka no Satversmes 109. panta neizriet tiesības prasīt konkrētai personai vai personu grupai vēlamu pensiju sistēmas modeli vai pensijas aprēķināšanas formulu. Satversmes 109. pants radot tiesības paļauties vienīgi uz to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas shēmai. Pensiju sistēmas izveidē, citastarp pensijas aprēķināšanas formulas noteikšanā vai grozīšanā, valstij esot plaša rīcības brīvība. Laika posmā, kad Indeksi bija mazāki par skaitli "1", likumdevējs neesot mainījis pensiju aprēķināšanas kārtību, nedz arī ierobežojis jau piešķirto pensiju izmaksas apmēru. Tādējādi tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālajā līmenī izskatāmajā lietā netiekot skartas. Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktā paredzētā pensiju pārrēķināšana esot izņēmums, kas noteikts, lai mazinātu tās negatīvās sekas, ko konkrētai pensionāru grupai radīja ekonomiskā krīze. Šis regulējums esot personām labvēlīgāks nekā tas, uz kuru personām bija tiesības paļauties pirms šīs normas spēkā stāšanās. Likumdevējs esot nodrošinājis pensiju izmaksu atbilstoši formulai, kurā saprātīgi ņemts vērā personas ieguldījums pensiju sistēmā, un neesot veicis iepriekš aprēķinātu pensiju ieturējumu, nedz arī samazinājis pensiju izmaksas apmēru. No Satversmes 109. panta neizrietot likumdevēja pienākums atmaksāt šādu ieturējumu vai samazinājumu. Pensiju pārskatīšanas mehānisma izstrāde esot likumdevēja politiska izšķiršanās par konkrētas pensionāru grupas aizsardzību. Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums neesot pretrunā ar sociālās apdrošināšanas būtību. Pensijas kapitāls tiekot veidots ilgā laika posmā un ar Indeksu aktualizēts katru gadu. Indeksa piemērošana ilgtermiņā nodrošinot pensijas kapitāla pieaugumu, kas esot samērīgs ar valsts ekonomiskajām iespējām. Pensiju pārrēķināšanas kārtība esot noteikta pietiekami skaidri. Tā esot aplūkojama kopsakarā ar likuma "Par valsts budžetu 2016. gadam" 57. pantu, kā arī likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" 17. pantu. Šie likumi veidojot vienotu sistēmu ar Pensiju likuma pārejas noteikumu 65.2. apakšpunktu un sīkāk reglamentējot likumdevēja noteiktā pensiju pārrēķina izpildes termiņus. 3.2. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma neierobežo Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu. Pensiju sistēmas pirmajā līmenī personai nerodoties nedz īpašuma tiesības uz uzkrāto pensijas kapitālu, nedz arī tiesības prasīt konkrēta apmēra pensijas izmaksu nākotnē. Līdz pensijas aprēķināšanai Latvijas pensiju sistēma personai radot tiesības paļauties tikai uz to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas shēmai. Turklāt šādas tiesības izrietot nevis no Satversmes 105. panta, bet gan no Satversmes 109. panta, kas izvirzot augstākas prasības sociālā nodrošinājuma jomā. Tādējādi apstrīdētās normas neierobežojot personas tiesības pēc pensijas vecuma sasniegšanas pilnā apmērā saņemt pensiju, kas aprēķināta saskaņā ar 1996. gadā izveidoto formulu. 3.3. Attiecībā uz to, vai apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi un rada Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību aizskārumu, Saeima pauž viedokli, ka līdzīgas sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdzīgs sociālās apdrošināšanas stāžs nedodot tiesības paļauties uz to, ka arī personu pensijām jābūt līdzīgām. Vienlīdzības princips prasot, lai personām, kas atrodas vienādos, salīdzināmos apstākļos, likuma normas tiktu piemērotas vienādi. Savukārt no Satversmes 109. panta izrietot valsts pienākums nodrošināt to, ka pensijas apmēru noteiks veiktās iemaksas atbilstoši normatīvajos aktos regulētajai pensiju aprēķināšanas shēmai. Šādas shēmas neatņemama sastāvdaļa esot mainīga, no valsts ekonomiskās izaugsmes atkarīga Indeksa piemērošana. Valstī izveidotā pensiju aprēķināšanas formula, citastarp Indeksa piemērošanas kārtība, neesot mainīta kopš tās spēkā stāšanās 1996. gadā. Tātad likumdevējs neesot paredzējis atšķirīgu attieksmi pret pensiju shēmas dalībniekiem un apstrīdētās normas šādu attieksmi nepieļaujot. Valsts ekonomikas svārstības un to rezultātā notiekošās kapitāla indeksa un pensijas kapitāla svārstības neesot uzskatāmas par atšķirīgu attieksmi. Tādējādi absolūta vienlīdzība, kas izpaustos kā vienāds pensijas apmērs visām personām ar līdzīgu sociālās apdrošināšanas stāžu un līdzīgām iemaksām, Latvijas pensiju sistēmā nemaz neesot iespējama. Pensiju kapitāla svārstību līdzsvarošanai pensiju pirmajā līmenī esot paredzēts pensiju otrais un trešais līmenis, kā arī citi kompensējoši mehānismi. Līdz ar to apstrīdētās normas neaizskarot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.