5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka Tiesībsarga birojā saņemtas vairākas sūdzības par to, ka personām, kuras pensionējušās, sākot ar 2010. gadu, piemēroti Indeksi, kas mazāki par skaitli "1". Uz šā pamata ierosināta pārbaudes lieta un 2014. gada 2. aprīlī sagatavots atzinums Nr. 2011-276-17AA "Par apdrošināšanas iemaksu algu indeksu" (turpmāk - Atzinums). Atzinumā secināts, ka tādu Indeksu piemērošana, kuri ir mazāki par skaitli "1", neatbilst Satversmei. Pabeidzot pārbaudes lietu, Tiesībsargs esot aicinājis Saeimu izdarīt grozījumus Pensiju likuma 12. pantā un pārejas noteikumu 13. punktā, papildinot tos ar šādu noteikumu: ja ikgadējais Indekss ir mazāks par skaitli "1", apdrošinātās personas pensijas kapitāls tiek aktualizēts ar Indeksu "1". Savukārt Ministru kabinets esot aicināts izstrādāt tādu kompensējošu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas sekas attiecībā uz pensionāriem, kuru pamattiesības ir ierobežotas, piemērojot Indeksus, kas mazāki par skaitli "1", kā arī tādu mehānismu, ar kuru tiktu novērstas nelabvēlīgās sekas attiecībā uz nākotnes pensionāriem. Īstenojot Tiesībsarga rekomendācijas, Saeima esot pieņēmusi grozījumus Pensiju likumā, ar kuriem pilnveidots Indeksa aprēķināšanas un piemērošanas tiesiskais regulējums. Līdz ar to Saeima esot novērsusi Indeksa piemērošanas rezultātā iespējamo pensijas kapitāla samazināšanos, kā arī paredzējusi jau piešķirto pensiju pārrēķināšanas kārtību. Tomēr Saeima neesot novērsusi tās nelabvēlīgās sekas, ko par skaitli "1" mazāku Indeksu piemērošana radījusi personām, kuras pensionējušās laikā no 2010. gada, un šīs sekas attiecīgie pensionāri izjutīšot līdz pensijas pārrēķināšanas brīdim. Pieteikuma iesniedzēji pēc būtības apstrīdot tieši šāda tiesiskā regulējuma neesamības atbilstību Satversmei. Vērtējot apstrīdētās normas salīdzinājumā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, esot jāņem vērā, ka ar 2015. gada 18. jūnija grozījumiem Pensiju likumā likumdevējs novērsis sistēmiskās problēmas Latvijas pensiju sistēmā un Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. Kompensāciju noteikšana par negatīvajām sekām, kas sakarā ar tādu Indeksu piemērošanu, kuri ir mazāki par skaitli "1", jau ir radušās pagātnē un turpināsies arī noteiktu laiku nākotnē, esot politiskās izšķiršanās jautājums. Tāpēc tas neesot vērtējams no tiesību viedokļa. Valsts esot izpildījusi savus pienākumus pret personām atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un Satversmes 109. pants neuzliekot valstij pienākumu nodrošināt kompensāciju par iepriekšējā tiesiskā regulējuma nepilnībām, pat ja no tiesiskā viedokļa ir saskatāma nevienlīdzība. Tā kā šāds pienākums valstij neizrietot no Satversmes 109. panta, neesot atzīstams arī Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību pārkāpums, jo attiecībā uz pensijām Satversmes 105. pants personām nodrošinot mazāku tiesību aizsardzības apjomu nekā Satversmes 109. pants. Attiecībā uz likumdevēja izraudzīto metodi - paredzēt pakāpenisku vecuma pensiju pārrēķināšanu personām, kuru vecuma pensijas apmērs ietekmēts ar tādu Indeksu piemērošanu, kuri ir mazāki par skaitli "1", laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, Tiesībsargs norāda, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu 65. punkts, likuma "Par valsts budžetu 2016. gadam" 57. pants un likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" 18. pants paredz prognozējamu, proti, triju gadu termiņu, kurā plānots novērst negatīvās sekas personām, kuru vecuma pensijas apmēru ietekmējis par skaitli "1" mazāks Indekss. Neesot pamata apšaubīt minēto tiesību normu izpildi. Šāds formulējums esot pielāgots iespējamiem mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas varētu negatīvi ietekmēt prognozēto valsts sociālā budžeta uzkrājuma pieaugumu, un tas esot saprātīgs risinājums ilgtspējas principa perspektīvā.