7. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska - norāda, ka Satversmes 105. pants neuzliek valstij pienākumu nodrošināt konkrētu valsts pensiju vai pabalstu, kā arī nenosaka to apmēru. Tādējādi šis pants nebūtu pārkāpts pat tad, ja valsts vispār nebūtu paredzējusi nevienu pensiju vai pabalstu. Valsts pensiju un pabalstu kontekstā tiesības uz īpašumu tiekot ierobežotas tikai gadījumos, ja: 1) personai tiek pilnībā izbeigta jau piešķirtas valsts pensijas vai pabalsta izmaksa; 2) personai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tiek pārtraukta piešķirtās pensijas vai pabalsta izmaksa vai samazināts jau piešķirtās valsts pensijas vai pabalsta apmērs; 3) tiek grozītas tiesību normas un tā rezultātā samazinās valsts pensijas vai pabalsta apmērs, kas personai vēl nebija noteikts, bet uz ko personai bija pamats paļauties. Izskatāmajā lietā neesot konstatējams neviens no šiem gadījumiem. Latvijā pastāvošā sociālās apdrošināšanas sistēma neparedzot reālu sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrāšanu, un līdz ar to personai nerodoties tiesības uz iemaksātās summas atprasīšanu kādos noteiktos gadījumos. Personai, izpildot normatīvo aktu prasības, rodoties tiesības uz pensiju vai pabalstu, kas aprēķināts atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajai formulai. Līdz ar to neesot pamata uzskatīt, ka tieši pensijas kapitāls būtu atzīstams par personas īpašumu. Īpašums esot jau piešķirtā pensija vai pabalsts un izņēmuma gadījumos arī prasījuma tiesības uz pensiju vai pabalstu, kas aprēķināts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai formulai. Tādējādi neesot pamata uzskatīt, ka ar tādu Indeksu piemērošanu, kuri ir mazāki par skaitli "1", būtu ierobežotas tiesības uz īpašumu. Satversmes 109. pants uzliekot valstij pienākumu gādāt par sociālā nodrošinājuma sistēmas esamību, adekvātumu un pieejamību un prasot, lai tās radītā sociālā nodrošinājuma sistēma būtu efektīva, taisnīga un ilgtspējīga. Tomēr izņēmuma gadījumā valsts esot tiesīga arī samazināt sociālā nodrošinājuma līmeni. Par šādu izņēmuma gadījumu esot uzskatāma arī tāda situācija, kad nepieciešams nodrošināt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzsvarošanu, jo līdzsvarots budžets esot sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtspējas pamats. Satversmes 109. pantā garantētās tiesības tiekot ierobežotas, ja saņemtais sociālās apdrošināšanas pakalpojums proporcionāli neatbilst veiktajām sociālajām iemaksām. Taču Satversmes 109. pants nenosakot konkrētu proporcionalitātes apmēru, kas būtu jānodrošina. Ņemot vērā Pensiju likuma 12. panta pirmajā daļā ietverto vecuma pensijas aprēķina formulu, neesot pamata uzskatam, ka šī norma nenodrošina proporcionalitāti starp saņemto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un veiktajām sociālajām iemaksām. Formulā tiekot izmantots apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas aktualizēts, ņemot vērā Indeksus, un tādējādi proporcionalitāte dažādos gados varot mainīties. Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa neierobežojot Satversmes 109. pantā ietvertās pamattiesības. Satversmes 91. panta kontekstā izskatāmajā lietā neesot konstatējama atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ja par salīdzināšanas kritērijiem pieņem pensionēšanās gadu un piemērotos Indeksus. Visām personām vecuma pensija tiekot aprēķināta pēc vienādas formulas. Gan personām, kas pensionējušās līdz 2009. gadam, gan personām, kas pensionējušās, sākot no 2010. gada, vecuma pensijas aprēķinā tiekot izmantoti konkrēto gadu Indeksi. Tādējādi tiekot nodrošināts tas, ka pensijas apmērs atbilst valsts ekonomiskajai situācijai un pensija saglabā noteiktu proporcionalitāti ar strādājošo personu algām. Tātad tiekot nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visām personām neatkarīgi no pensionēšanās gada. A. Kovaļevska uzskata, ka vienlīdzības principa kontekstā alternatīvi būtu iespējams salīdzināt citas personu grupas, t.i., personas, kurām vecuma pensija vēl nav piešķirta un pensijas kapitāls tiek aktualizēts saskaņā ar Pensiju likuma 12. panta pirmo daļu, un personas, kurām pensija jau ir piešķirta un tās apmērs tiek aktualizēts saskaņā ar Pensiju likuma 26. pantu. Šīm personu grupām gan tiekot piemēroti atšķirīgi pensijas kapitāla uzkrājuma un aprēķinātās pensijas aktualizācijas noteikumi, tādējādi pret tām esot noteikta atšķirīga attieksme. Secinājumu daļa