9. Article

Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa nosaka vecuma pensijas aprēķināšanas matemātisko formulu (P = K / G). Atbilstoši šai formulai gada pensija (P), kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija, tiek aprēķināta apdrošinātās personas pensijas kapitālu, kas reģistrēts personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus (K) dalot ar laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (G). 9.1. Pensijas kapitāla aktualizācija nozīmē personas personīgajā kontā reģistrētā pensijas kapitāla ikgadēju pārrēķināšanu, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Savukārt pašu Indeksu aprēķināšanas kārtību nosaka nevis Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa, bet gan Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr. 205 "Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 205). Atbilstoši Noteikumu Nr. 205 5. punktam Indeksu konkrētam gadam aprēķina, dalot divu iepriekšējo gadu (no 1. augusta līdz 31. jūlijam) sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summas. Tātad Indeksa aprēķins ir atkarīgs no konkrētajā gadā sociālās apdrošināšanas budžetā ienākušo līdzekļu summas pieauguma vai samazinājuma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Saeima norāda, ka pensiju pirmā līmeņa sasaiste ar valsts ekonomisko situāciju ir nepieciešama pensiju sistēmas efektivitātes un ilgtspējas nodrošināšanai. Pensijas kapitāla aktualizācija esot nepieciešama, pirmkārt, tādēļ, lai laika gaitā, ekonomiskajai situācijai mainoties, no uzkrātā pensijas kapitāla aprēķinātā pensija joprojām spētu personu vecumdienās nodrošināt ar iztikas līdzekļiem. Inflācijai augot, no iepriekšējos gados veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātā pensija vairs nespētu apmierināt pensionāra vajadzības. Tādēļ valsts paredzējusi, ka pensijas kapitāls tiek aktualizēts katru gadu, piemērojot reālajai valsts ekonomiskajai izaugsmei atbilstošu Indeksu. Otrkārt, mainīga Indeksa piemērošana esot nepieciešama tādēļ, lai valsts piešķirtais pensijas kapitāla pieaugums atbilstu tās reālajām iespējām nodrošināt pensiju izmaksu nākotnē. Treškārt, šādi Indeksi darbojoties kā automātiski pensiju sistēmas finanšu attīstības stabilizatori. Proti, palielinoties ieņēmumiem, no kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, attiecīgi palielinoties ikgadējais piemērojamais Indekss un līdz ar to arī valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem. Savukārt, šiem ieņēmumiem samazinoties, ikgadējais Indekss varot būt mazāks par skaitli "1" un attiecīgi samazinot valsts uzkrātās saistības pret nākotnes pensionāriem (sk. lietas materiālu 40.-42. lpp.). No minētā izriet, ka pensiju kapitāla aktualizācija, piemērojot Indeksu, ir noteikta ar mērķi līdzsvarot speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus un līdz ar to nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka mērķis nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju ir atzīstams par leģitīmu. Likumdevējam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums gādāt par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Pretējā gadījumā varētu tikt apgrūtināta citu valsts pienākumu izpilde, tostarp citu sociālo tiesību īstenošana. Likumdevējam ir pienākums nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 22.3. punktu un 2013. gada 13. februāra sprieduma lietā Nr. 2012-12-01 14.2.3. punktu). Pieteikuma iesniedzēji apstrīd Pensiju likuma 12. panta pirmās daļas atbilstību Satversmei, ciktāl tā "paredz" pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot Indeksu, kas mazāks par skaitli "1". Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa norāda, ka šī apstrīdētā norma nenosaka konkrētu ikgadējo Indeksu, bet pieļauj atšķirīgu ikgadējo Indeksu piemērošanu, ciktāl tie tiek aprēķināti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nenonāk pretrunā ar citām Pensiju likuma normām. Tādējādi apstrīdētā norma nevis "paredz", bet gan "pieļauj" pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot Indeksu, kas ir mazāks par skaitli "1". 9.2. Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa paredz Indeksa piemērošanu pensijas kapitāla aktualizācijai jau kopš Pensiju likuma spēkā stāšanās, proti, kopš 1996. gada. Par periodu no 1996. gada līdz 2008. gadam (ieskaitot) aprēķinātie Indeksi vienmēr bijuši lielāki par skaitli "1". Tie nav samazinājuši personu uzkrāto pensijas kapitālu, bet vienmēr nodrošinājuši pensijas kapitāla pieaugumu. Turpretim 2009., 2010. un 2011. gadam aprēķinātie Indeksi bija mazāki par skaitli "1". To piemērošanas rezultātā personām, kurām pensija piešķirta, sākot no 2010. gada 1. janvāra, pensijas kapitāls samazinājies un attiecīgi samazinājusies arī šīm personām aprēķinātā pensija. Tādējādi par skaitli "1" mazāku Indeksu piemērošana radījusi negatīvas sekas vienīgi tām personām, kuras pensionējušās, sākot ar 2010. gada 1. janvāri. Atzīstot to, ka pensiju pirmais līmenis ir jutīgs pret straujiem Indeksa kritieniem ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, likumdevējs ar 2015. gada 18. jūnija grozījumiem Pensiju likuma 12. pantā iekļāvis ceturto daļu. Tā noteic: "Ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli "1", pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu "1". Gadam, kurā pensijas kapitāla indeksācijai aprēķinātais indekss ir mazāks par skaitli "1", sekojošajos gados, kuros pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais indekss ir lielāks par skaitli "1", tas tiek aizstāts ar indeksu "1" līdz gadam, kad iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli "1". Šajā gadā pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, ko veido iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums." No Saeimas atbildes raksta un Pensiju likuma 12. panta ceturtās daļas projekta anotācijas izriet, ka likumdevējs ir pārskatījis Latvijā izveidoto pensijas aprēķināšanas formulu un izšķīries par to, ka turpmāk pensijas kapitāla aktualizēšanai netiks piemērots Indekss, kas mazāks par skaitli "1". Šāda izšķiršanās esot pamatota ar nepieciešamību novērst iespējamību, ka pensijas kapitāla apmērs ir atkarīgs no straujām apdrošināšanas iemaksu algas svārstībām, kas savukārt var ietekmēt personas pensijas apmēru. Pensiju likuma 12. panta ceturtajā daļā paredzēts mehānisms, kas ļauj ekonomiskās lejupslīdes izraisīto pensijas kapitāla samazinājumu pakāpeniski izlīdzināt, neradot valstij tādas saistības, kuras tā nevarētu uzņemties (sk. lietas materiālu 42. lpp. un Saeimas likumprojekta Nr. 265/Lp12 anotāciju, pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/ C31CBED7BAE8551BC2257E50002625A0?OpenDocument). Atbilstoši Pensiju likuma pārejas noteikumu 67. punktam Pensiju likuma 12. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tātad kopš 2016. gada 1. janvāra Pensiju likuma 12. panta ceturtā daļa izslēdz iespēju piemērot Indeksus, kas mazāki par skaitli "1". Tādējādi Pensiju likuma 12. panta pirmā daļa tādu Indeksu piemērošanu, kuri varētu būt arī mazāki par skaitli "1", ir pieļāvusi vienīgi līdz 2015. gada 31. decembrim. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Pensiju likuma 12. panta pirmās daļas atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tā ir pieļāvusi pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot par skaitli "1" mazāku Indeksu laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.