6. Article

Ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2020. gada 31. martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi. Ministru prezidents Māris Kučinskis Zemkopības ministra vietā - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Ministru kabineta 2016. gada 27. aprīļa rīkojums Nr. 271) Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2017.-2019. gadam Rīga, 2016 Lietotie saīsinājumi BIOR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" DV Eiropas Savienības dalībvalstis ĢMO Ģenētiski modificēts organisms ĢM Ģenētiski modificēts EK Eiropas Komisija EPNI Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ES Eiropas Savienība MK Ministru kabinets PVD Pārtikas un veterinārais dienests SELK Saeimas Eiropas lietu komisija VAAD Valsts augu aizsardzības dienests ZM Zemkopības ministrija 1. KOPSAVILKUMS Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns izstrādāts, pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5. panta otro daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu. Tā kā nav lietderīgi izstrādāt divus dokumentus par vienu un to pašu jautājumu, ir izstrādāts tikai plāns. Tā mērķis ir Latvijā izveidot bioloģiskā drošuma sistēmu, kas ietver ĢMO riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību. Kopš 2009. gada septembra, kad EK priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu politiskajās vadlīnijās jaunajai EK tika iekļauta atsauce uz subsidiaritātes principu ĢMO jomā kā piemēru, kas parāda, ka starp ES tiesību aktiem ne vienmēr ir līdzsvars un ir vajadzība ņemt vērā atšķirības 27 ES DV, ir saasinājušās politiskās diskusijas par ĢMO jomas jautājumiem, un to rezultātā ir mainīta politika saistībā ar ĢMO izplatīšanu tirgū un DV pilnvarotas pašas lemt par ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā. Ievērojot sabiedrības, arī Latvijas sabiedrības, negatīvo nostāju, ĢMO problemātika ir būtiska, un Latvijas pārstāvji aktīvi piedalās politiskajās diskusijās par ĢMO jomas jautājumiem ne vien ES, bet arī starptautiskā mērogā. Viens no būtiskiem un joprojām neatrisinātiem jautājumiem Latvijā attiecībā uz ĢMO ir to riska novērtēšana nacionālā līmenī, kā arī pilnvērtīga ĢMO kontrole. Tā kā Latvijā ĢMO riska novērtēšanas sistēma nedarbojas un nav iespējams novērtēt katra atsevišķa ĢMO iespējamo ietekmi uz Latvijas vidi un ekosistēmu, kā arī nav zinātnisku argumentu, lai pamatotu nostāju ES darba grupās, Latvijas līdzdalība lēmumu pieņemšanā nav pilnvērtīga. Palielinoties ĢMO klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī ĢM produktu (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespējamība Latvijas tirgū, tāpēc ir vajadzīga to pilnvērtīga uzraudzība un kontrole, arī attiecībā uz ĢMO noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā.