2. Article

Sprieduma 23.2. punktā pamatoti atzīts, ka Latvijas Bankas noteikumi Nr. 141 tika izstrādāti, lai sasniegtu likumdevēja pilnvarojuma mērķi. Atbilstoši šajā punktā secinātajam pilnvarojošās normas (Novēršanas likuma 47. panta trešās daļas) mērķis ir paredzēt kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu tādas prasības, kas būtu balstītas uz to darbības risku izvērtējumu. Satversmes tiesa Spriedumā vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas Banka, izdodot apstrīdētās normas, ir balstījusies uz skaidras naudas tirdzniecības darījumiem piemītošajiem riskiem kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, un minētais risku izvērtējums ietverts Latvijas Bankas atbildes rakstā. Turpretim Sprieduma 25. punktā ir norādīts, ka Satversmes tiesa nav guvusi apstiprinājumu tādu būtisku apstākļu pastāvēšanai, kuri varētu pamatot izņēmumu no prezumpcijas par ultra vires izdoto apstrīdēto normu spēkā neesamību no to pieņemšanas brīža.