14. Article

Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir regulēta Kriminālprocesa likuma trīspadsmitās sadaļas "Spēkā esošu nolēmumu jauna izskatīšana" 62. nodaļā. Kriminālprocesa likuma 655. panta pirmā daļa noteic, ka atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, vai prokurora priekšraksts par sodu, var sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šā panta otrajā daļā ir izsmeļoši noteikti pieci pamati kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem jeb pieci jaunatklāto apstākļu veidi, proti: 1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai; 2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīta tiesneša, prokurora vai izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai; 3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts; 4) Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā stājies nolēmums; 5) starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka Latvijas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Kriminālprocesa likuma 656. pantā ir noteikti termiņi kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un to aprēķināšanas kārtība, savukārt 657. pantā reglamentēta kārtība, kādā ierosināma procedūra - kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 657. panta otro daļu kriminālprocesā iesaistītās personas vai to pārstāvji ir tiesīgi iesniegt pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Savukārt gadījumā, ja cita kriminālprocesa gaitā ir iegūta informācija par kādu no Kriminālprocesa likuma 655. panta otrajā daļā noteiktajiem apstākļiem, prokurors ir tiesīgs pēc savas iniciatīvas uzsākt jaunatklātu apstākļu esamības pārbaudi [sk. arī: Kalnmeiers Ē. Prokurora darbības, atjaunojot procesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Grām: Kūtris G. (zin. red.) Rokasgrāmata kriminālprocesā prokuroriem. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 259. lpp.]. Tātad ierosināt jautājumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir iespējams gan pēc kriminālprocesā iesaistīto personu vai to pārstāvju pieteikumiem, gan pēc prokurora iniciatīvas. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēji apšauba apstrīdētajās normās noteikto kārtību tieši attiecībā uz notiesātās personas pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 47. lp.). Ja kriminālprocesā iesaistītā persona vēlas panākt kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 657. panta trešajai daļai jāvēršas ar pieteikumu pie prokurora pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas. Izskatot personas pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, prokurors pārliecinās, vai ir konstatējams kāds no Kriminālprocesa likuma 655. panta otrajā daļā noteiktajiem pamatiem jeb jaunatklātiem apstākļiem. Ja prokurors uzskata, ka jaunatklāti apstākļi nav konstatējami, viņš pieņem lēmumu par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Savukārt tad, ja, pēc prokurora ieskata, jaunatklāti apstākļi ir konstatējami, viņš veic izmeklēšanu saistībā ar tiem, sagatavo atzinumu un virza šo jautājumu izskatīšanai tiesā vai - gadījumā, kad personai tika piemērots prokurora priekšraksts par sodu, - Ģenerālprokuratūrai. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 658.1 panta pirmajai daļai par prokurora priekšraksta par sodu atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un kriminālprocesa atjaunošanu lemj Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai ģenerālprokurors. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 660. panta piekto daļu par spēkā esoša tiesas nolēmuma atcelšanu un kriminālprocesa atjaunošanu pēc tam, kad prokurors sagatavojis atzinumu un iesniedzis attiecīgos materiālus, ir tiesīga lemt vienīgi tiesa. Ievērojot to, ka kriminālprocesa atjaunošana ir sevišķa procesuāla stadija, arī tiesā lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem notiek nevis vispārējā krimināllietām noteiktā kārtībā, bet gan kārtībā, kādā izskata lietas kasācijas instances tiesā mutvārdu procesā, ar atsevišķiem izņēmumiem, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 660. panta ceturtajā daļā. Tādējādi likumdevējs ir noteicis tiesisko pamatu kriminālprocesa atjaunošanai, subjektus, kas ir tiesīgi ierosināt jautājumu par kriminālprocesa atjaunošanu, attiecīgos procesuālos termiņus, amatpersonas un institūcijas, kas izlemj jautājumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī šādu jautājumu izlemšanas procesuālo kārtību.