2. Article

Pieteikuma iesniedzēji - Ringolds Meļķis un Ivars Straume (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmā, trešā un piektā daļa (turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēji esot iesnieguši pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (turpmāk - pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrai. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurora vietniece pieņēmusi lēmumu par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pieteikuma iesniedzēji šo lēmumu pārsūdzējuši. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurora lēmumu Pieteikuma iesniedzēju sūdzība noraidīta, un virsprokurora lēmums nav pārsūdzams. Satversmes 92. panta pirmais teikums aizsargājot vairākas savstarpēji saistītas tiesības un principus: tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, līdzvērtīgu iespēju principu, taisnīguma principu un procesuālā taisnīguma principu. Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertais jēdziens "savas tiesības un likumiskās intereses" esot plašāks nekā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 6. pantā paredzētās tiesības uz taisnīgu tiesu sakarā ar "izvirzītās apsūdzības pamatotību". Tādēļ prasības, ko taisnīgas tiesas jēdziens izvirza krimināllietas izskatīšanas procedūrai kopumā, esot attiecināmas arī uz lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Efektīvam tiesību aizsardzības līdzeklim vajagot būt neatkarīgam un objektīvam - ne vien hierarhiski un institucionāli, bet arī praktiski. Apsūdzības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā esot strikti nodalāmas. Jautājumos, kuros tiek būtiski ietekmētas personas tiesības, esot nepieciešama tiesas kontrole par prokurora lēmumiem. Gadījumos, kad prokuroram jālemj par pieteikumu, kurā lūgts atjaunot kriminālprocesu sakarā ar Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 3. punktā norādītajiem apstākļiem, viņam vajagot vērtēt personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Atbilstoši procesuālo funkciju nodalīšanas principam vienīgi tiesa varot pieņemt galīgo lēmumu jautājumos par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšana attiecoties uz tiesas spriešanas funkciju un esot pakļaujama tiesas kontrolei. Parasti kriminālprocesu izmeklēšanas stadijā virzot izmeklētājs, bet dažkārt to varot darīt arī prokurors. Tādos gadījumos viens un tas pats prokurors viena kriminālprocesa ietvaros varot pildīt gan izmeklēšanas, gan kriminālvajāšanas, gan apsūdzības uzturēšanas funkcijas un šā prokurora rīcību kontrolējot amatā augstāks prokurors, tas ir, attiecīgās prokuratūras virsprokurors. Prokuroram, kas krimināllietā virzījis pirmstiesas kriminālprocesu un uzturējis valsts apsūdzību, vajagot būt pārliecinātam par personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Savukārt, izskatot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, prokuroram esot jāpārbauda iepriekš uzturētās apsūdzības pamatotība, tāpēc šā jautājuma izlemšanā viņu nevarot uzskatīt par pietiekami neitrālu un objektīvu. Apstrīdētās normas liedzot nodot tiesas kontrolei prokurora lēmumu un tādējādi nepamatoti ierobežojot Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības. Apstrīdētās normas lēmuma par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu galīgo kontroli uzticot amatā augstākam prokuroram, kuram bija jāuzrauga atjaunojamā kriminālprocesa norise. Šāda kārtība nenodrošinot neatkarīga un objektīva lēmuma pieņemšanu, turklāt esot pretrunā ar līdzvērtīgu iespēju principu, jo piešķirot vienai kriminālprocesa "pusei" - apsūdzības uzturētājam - būtiskas priekšrocības iepretim personai, kas iesniedz pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Apstrīdētās normas ierobežojot arī no taisnīguma principa izrietošās Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz taisnīgu kriminālprocesa rezultātu, kā arī pamattiesības, ko garantē procesuālā taisnīguma princips. Pieteikuma iesniedzēju rīcībā neesot informācijas, kas liecinātu par to, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas atbilstošā procesuālajā kārtībā. Apstrīdētajās normās noteiktā kārtība varētu būt vērsta uz res judicata principa ievērošanu. Tādēļ varot pieņemt, ka ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu personu tiesību aizsardzība. Tomēr apstrīdētās normas neesot piemērotas šā leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo nenodrošinot kriminālprocesa atjaunošanu visās lietās, kurās ir jaunatklāti apstākļi. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt ar vairākiem citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Ja pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata prokurors, tad prokurora lēmumu varot nodot tiesas kontrolei. Varot noteikt, ka šādu pieteikumu izskata nevis prokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas, bet gan citas prokuratūras prokurors. Jau sākotnēji pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem varētu izskatīt tiesa vai tiesnesis. Pieteikuma izskatīšanu varot nodot arī tādas institūcijas kompetencē, kas ir pilnībā neatkarīga gan no prokuratūras, gan no tiesas, un paredzēt vai arī neparedzēt tiesas kontroli par šīs iestādes lēmumiem. Apstrīdētajām normām esot jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp tiesiskās stabilitātes principu un taisnīguma principu. Apstrīdētās normas to nenodrošinot, tāpēc tajās noteikto personas pamattiesību ierobežojumu nevarot attaisnot ar lielāku sabiedrības ieguvumu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji atkārtoti uzsver: apstrīdētajās normās noteiktā kārtība nenodrošina to, ka notiesātās personas pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem tiek izskatīts neatkarīgi un objektīvi. Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums nevarot tikt attaisnots ar nepieciešamību pasargāt tiesas no pārslodzes. Turklāt principu, ka pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata prokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas, nevarot pamatot ar praktiskiem apsvērumiem.