3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama, jo apstrīdētās normas neaizskar Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu. Saeima sniedz juridisko pamatojumu tiktāl, ciktāl apstrīdētajās normās noteiktā kārtība tiek piemērota, izskatot personas pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 3. punkta izpratnē. 3.1. Satversmes 92. panta pirmais teikums ietverot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli tikai tiktāl, ciktāl personas prasība būtu izskatāma neatkarīgā tiesu institūcijā. Pārējos gadījumos šādas tiesības paredzot Satversmes 92. panta trešais teikums. Pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem iesniegšana neesot uzskatāma par daļu no sākotnējā vai atjaunotā kriminālprocesa. Šāds pieteikums esot pielīdzināms pieteikumam par kriminālprocesa uzsākšanu. Abos gadījumos persona lūdzot kriminālprocesuālā kārtībā izskatīt jautājumu par iespējamu tās tiesību aizskārumu. Tomēr līdz kriminālprocesa uzsākšanai personai neesot kriminālprocesuāla statusa un tātad neesot arī no šāda statusa izrietošu garantiju un tiesību. Pieteikumam par jaunatklātiem apstākļiem neesot piemērojamas tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas. Uz šāda pieteikuma izskatīšanu attiecoties tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli garantijas, kas nostiprinātas Satversmes 92. panta trešajā teikumā un Konvencijas 13. pantā. Apstrīdētajās normās noteiktā kārtība, kādā izskatāms personas pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem, neietilpstot Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā. Ievērojot to, ka Pieteikuma iesniedzēji nav apšaubījuši apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta trešajam teikumam, tiesvedība izskatāmajā lietā esot izbeidzama. 3.2. Tomēr tādā gadījumā, ja tiktu atzīts, ka tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli ietilpst Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā, Saeima norāda, ka apstrīdētās normas nodrošina efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli un atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli ne vienmēr prasot nodrošināt iespēju vērsties tiesā. Konvencijas 13. pants garantējot tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību nacionālajā līmenī, kas ļaujot aizsargāt Konvencijā noteiktās tiesības un brīvības jebkurā nacionālajos tiesību aktos paredzētajā formā. Izskatāmajā lietā esot noskaidrojams, vai likumdevējs izvēlējies efektīvu līdzekli pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanai. Efektivitāte tiekot vērtēta, pārbaudot, vai nacionālās tiesību sistēmas ietvaros indivīdam ir iespējas izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus un vai pastāv kompetenta institūcija, kura ir tiesīga lemt par atlīdzinājumu indivīdam viņa tiesību aizskāruma gadījumā. Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem neesot tieši saistīta ar personas pamattiesību īstenošanu, tādēļ apstrīdētajās normās noteiktajai kārtībai esot izvirzāmas zemākas prasības nekā tās, kas izvirzāmas tiesību aizsardzības līdzekļiem pamattiesību aizskāruma gadījumā. Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim par to, ka prokurors, izskatot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, pieņem galīgo lēmumu par personas vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Prokurors izvērtējot vienīgi to, vai patiešām pastāv jaunatklāti apstākļi un vai tie ir pietiekams pamats krimināllietā taisītā nolēmuma atcelšanai. Ja prokurors gūst pārliecību, ka šāds pamats varētu būt, viņš sagatavojot atzinumu, kuru pēc tam izskatot ģenerālprokurors vai tiesa. Tādējādi neesot pamata uzskatīt, ka prokurors, izskatot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, veiktu tiesas funkcijas. Likumdevējs, nosakot, kādas ziņas un fakti ir uzskatāmi par jaunatklātiem apstākļiem, esot samazinājis ar Kriminālprocesa likuma 62. nodaļas normu piemērošanu saistīto patvaļības risku. Prokuroram esot rīcības brīvība Kriminālprocesa likuma 655. panta otrās daļas 3. punktā norādīto apstākļu izvērtēšanā, taču likums paredzot ietvarus šīs brīvības īstenošanai. Turklāt prokuroram, atsakoties atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, esot jāpieņem motivēts lēmums. Amatā augstākam prokuroram, izskatot personas sūdzību par lēmumu, ar kuru atteikta kriminālprocesa atjaunošana, esot tiesības gan atcelt šādu lēmumu, gan pašam izlemt, vai ir pamats kriminālprocesa atjaunošanai. Neesot pamata uzskatīt, ka amatā augstāks prokurors, izskatot sūdzību par prokurora pieņemto lēmumu, būs neobjektīvs. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Saeima norāda, ka pieaicināto personu viedokļi un citi izskatāmās lietas materiāli apstiprina Saeimas atbildes rakstā pausto argumentu un secinājumu pamatotību.