4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Prasības, ko taisnīgas tiesas jēdziens izvirza krimināllietas izskatīšanai kopumā, esot attiecināmas arī uz lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tātad arī uz šo procesu esot attiecināmi objektivitātes un neatkarības kritēriji. Kriminālprocesa atjaunošanas procedūras funkcija esot atrisināt strīdu starp taisnīguma un tiesiskās stabilitātes principiem. Meklējot līdzsvaru starp abiem šiem principiem, nedrīkstot aizmirst par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem - procesuālās līdztiesības principu. Procesuālās līdztiesības princips esot būtisks tiesību uz taisnīgu tiesu elements un tiesiskās vienlīdzības principa īpaša izpausme, kas attiecināma uz tiesai pakļautajām visu kategoriju lietām. Likumdevējs esot noteicis prokuratūrai divas funkcijas: 1) atbilstoši Prokuratūras likuma 2. panta 4. punktam uzturēt valsts apsūdzību; 2) saskaņā ar Prokuratūras likuma 2. panta 6. punktu likumā noteiktajā kārtībā aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses. Izskatot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, prokurors īstenojot Prokuratūras likuma 2. panta 6. punktā noteikto funkciju. Par tiesībām un likumīgajām interesēm šajā gadījumā esot atzīstama nepieciešamība izvērtēt un vajadzības gadījumā novērst personas tiesību aizskārumu, ko izraisījuši Kriminālprocesa likuma 655. panta otrajā daļā paredzētie apstākļi. Tādēļ nevarot piekrist viedoklim, ka jautājumu par kriminālprocesa atjaunošanu izlemšana prokuratūrā visos gadījumos būtu saistīta ar objektivitātes un neatkarības principu pārkāpuma risku. Administratīvo pārkāpumu lietās pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšana esot pakļauta divpakāpju tiesas kontrolei. Lai gan kriminālatbildība ir smagākais no personai piemērojamiem atbildības veidiem, apstrīdētās normas neparedzot tiesas kontroli par lēmumiem, kas pieņemti pēc pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem. No sistēmiskā un cilvēktiesību aizsardzības viedokļa šāda situācija neesot atzīstama par atbilstošu. Apstrīdētajās normās paredzēto leģitīmo mērķi varot sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, nodrošinot tiesas kontroli par lēmumiem, ar kuriem atteikta kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.