5. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Situācijās, kad no normatīvajiem aktiem neizriet personas tiesības uz pieeju tiesai, atbilstoši Satversmes 92. panta pirmajam teikumam personai vajagot būt garantētai maksimāli efektīvai alternatīvai procedūrai, kas dotu tai iespēju aizsargāt savas tiesības atbilstoši Konvencijas 13. pantam. Satversmes 92. panta pirmais teikums neprasot, lai persona savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzībai vērstos tikai Satversmes 82. pantā minētajās tiesu varas institūcijās. Efektīva tiesību aizsardzība saskaņā ar Konvencijas 13. pantu nozīmējot tādus tiesību aizsardzības līdzekļus, kas dod iespēju identificēt pārkāpumu, to atzīt un atlīdzināt kaitējumu. Tādējādi izskatāmajā lietā Satversmes 92. panta pirmais teikums esot piemērojams tiktāl, ciktāl no tā izriet valsts pienākums nodrošināt personai efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu. Lai konstatētu jaunatklātu apstākļu esamību, esot jāveic izmeklēšana, tādēļ pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem esot iesniedzams prokuroram un neesot iespējams šādus pieteikumus jau sākotnēji nodot izskatīšanai tiesā. Nevarot piekrist arī tam viedoklim, ka prokurors, izvērtējot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, izdara secinājumu par personas vainu vai pārbauda iepriekš uzturētās apsūdzības pamatotību. No kriminālprocesa principiem izrietot, ka tas pats prokurors, kurš uzturējis apsūdzību kriminālprocesā, nevar skatīt pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Ja pieņemtu, ka pieteikums par jaunatklātiem apstākļiem ir pielīdzināms iesniegumam par kriminālprocesa uzsākšanu, tad normatīvo regulējumu varētu pilnveidot, nosakot pārsūdzības iespējas tādā pašā apmērā, kādā tās paredzētas attiecībā uz lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu. Tomēr arī apstrīdētajās normās noteiktais pārsūdzības mehānisms neesot acīmredzami nesamērīgs.