2. Article

Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem - 3,1 MEUR (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
  1. 1)) biroja papīram - veicinās otrreizēji pārstrādāta papīra iepirkumu, kā arī tāda papīra iepirkumu, kura ražošanas procesā celulozes balināšanai neizmanto hloru;
  2. 2)) Veikta tiesisko problēmjautājumu izpēte juridiskās argumentācijas izstrādei starptautiskas prasības celšanai TMKomisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai"30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte067.67.1.Pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku. Īstenosim Latvijas informācijas telpu stiprinošus pasākumus.Veicināt Baltijas Mediju izcilības centra darbību, palīdzot nodibināt kontaktus ar donorvalstīm, organizācijām, apmācību sniedzējiem un saņēmējiem.Atbalstīta mediju profesionāļu apmācības organizācija citiem žurnālistiem, stiprinot mediju neatkarību, profesionalitāti un kvalitāti Baltijas valstīs un ES Austrumu partnerības valstīs.342ĀMKM30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte067.67.2.Pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku. Īstenosim Latvijas informācijas telpu stiprinošus pasākumus.Apstiprināt "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam" un "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu", nodrošinot elektronisko mediju jomas pārvaldības reformu.Pieņemtas "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam" un "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāns" (līdz 31.08.2016.), kurā tostarp paredzēts precizēt sabiedriskā pasūtījuma īstenošanas principus, kā arī vienoties par kompleksu, uz attīstību vērstu elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) jomas pārvaldību.342KM 31.08.2016.Valsts drošība un nacionālā identitāte068.68.1.Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts simtgades svinību programmu (2017.-2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim pasākumus, kas stiprina Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi. Pastiprināsim Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu un vienotas sociālās atmiņas veidošanu.Sadarbībā ar pašvaldībām mērķtiecīgi īstenot Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un iekļaušanai aktīvā ekonomiskā apritē, radot jaunas darbavietas un pakalpojumus sabiedrībai, akcentējot Latvijas kultūras mantojuma ceļu attīstību.Īstenojot kultūras un dabas mantojuma atjaunošanas projektus, veicot investīcijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsardzībā un attīstībā, sasniegti sekojoši rādītāji (5.5.1.SAM ietvaros līdz 31.12. 2023.):
  3. 2)) Stabilākas Ekonomikas un monetārā savienības veidošana, piemēram, caur Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas shēmu, samazinot riskus banku sektorā, spēcinot Eiropas semestra procesu un Stabilitātes un izaugsmes pakta principu un vērtību ievērošanu.
  4. 2)) 31.12.2016.Reformas izglītībā un zinātnē115.115.1.Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību.Veikt profesionālās izglītības satura reformu un izveidot patstāvīgi strādājošu, kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu un darba vidē balstītu mācību attīstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, regulāri izvērtējot un atjaunojot profesionālās izglītības saturu atbilstoši regulāri aktualizētajai nozaru kvalifikāciju struktūrai.1. Pabeigta profesionālās izglītības satura reforma, izstrādāti 160 profesiju standarti/ profesiju kvalifikācijas prasības, kas nodrošinās aptuveni 400 NEP deleģētu ekspertu līdzdalību darba tirgus prasību noteikšanā, nodrošināts 14 nozaru monitorings (nozares kvalifikācijas struktūru izstrāde atbilstoši 8 Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem), kas ir mehānisma daļa darba devēju iesaistei, nosakot darba tirgus prasības, izstrādātas profesionālās izglītības modulārās programmas 184 profesionālajām kvalifikācijām un izstrādāts kvalifikācijas eksāmena saturs 210 profesionālajām kvalifikācijām, iesaistot NEP deleģētus ekspertus, kas nodrošinās kvalitatīva profesionālās izglītības satura ieviešanu darba vidē balstītās mācībās.
  5. 2)) Izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos saskaņā ar valdības izšķiršanos par variantu advokāta procesa ieviešanai civillietās
  6. 2)) 31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana030.30.1.Uzlabosim Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmu un palielināsim priekšrocības tās dalībniekiem, tai skaitā vērtēsim citu institūciju iesaisti programmā.Izvērtēta iespēja paplašināt Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocību klāstu, tādējādi piesaistot aizvien plašāku komersantu loku. Pilnveidot programmas darbību, samazinot administratīvo slogu valsts iestādēm, mainot līdzšinējo informācijas aprites kārtību un komersantiem, kas ir Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku pieaugums līdz 100 uzņēmumiem. Samazināts informācijas apritē iesaistīto dalībnieku skaits.155, 157FMVID30.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana031.31.1.Ieviesīsim darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, lai laikus pielāgotos darba tirgus vidēja termiņa izaicinājumiem.Veicināt darbaspēka piedāvājuma atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam, izstrādājot un aktualizējot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes . Izstrādāt starpnozaru darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, veidojot diskusiju platformu darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai.1.Iesniegts ikgadējs ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kurā identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai.2. Izveidota darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tai skaitā izvērtējot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu.
  7. 2)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē115.115.3.Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību.ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.5.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" ietvaros uzsākts atbalsts dalībai darba vidē balstītās mācībās un mācību praksē uzņēmumā.Pieaudzis audzēkņu skaits, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās un mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti. 3150 audzēkņu iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 11025 audzēkņu piedalījušies mācību praksē uzņēmumā ESF atbalsta ietvaros (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).296IZMFM, CFLA, LDDK, LBAS30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē115.115.4.Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību.Pārskatīt profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību, kritērijus un principus, pēc kuriem finansē valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes.Izveidots profesionālās izglītības programmu izmaksu modelis saskaņā ar vienošanos par profesionālās izglītības finansēšanas principiem, veikta profesionālās izglītības izmaksu aktualizēšana, valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas nosacījumi, īstenojot profesionālās izglītības programmas, atbilst darba vidē balstītu mācību īstenošanas nosacījumiem IZM 31.08.2018.Reformas izglītībā un zinātnē116.116.1.Īstenosim karjeras izglītības un atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos.Nodrošināt izglītībā vai apmācībā neiesaistītu neaktīvu personu, kā arī nodarbinātībā iesaistītu personu dalību 1-gadīgo un 1,5-gadīgo profesionālās izglītības programmu apguvē, mērķstipendiju piešķiršanu, karjeras atbalsta pasākumus un vispārējo pamatprasmju, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu apguvi jauniešiem ieslodzījuma vietās Jauniešu garantijas SAM 7.2.1.2. projekta ietvaros.6500 (nodarbinātībā neiesaistīti jaunieši vecumā no 17-29 gadiem) iegūs profesionālo kvalifikāciju, 1496 (nodarbinātībā iesaistīti jaunieši) iegūs profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā saņems karjeras konsultācijas.248IZMVIAA31.08.2018.Reformas izglītībā un zinātnē116.116.2.Īstenosim karjeras izglītības un atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos.Nodrošināt karjeras izglītības pakalpojumu pieejamību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros.Izveidota karjeras izglītības atbalsta sistēma izglītības iestādēs. Vismaz 328 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 328 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes nodrošina karjeras izglītības atbalstu izglītojamajiem (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Karjeras atbalsta pasākumi ietver praktiskas nodarbības sadarbībā ar darba devēju 13 tautsaimniecības nozarēs, izmēģinot profesiju un veicot praktiskus darba uzdevumus (t.i. ar profesijas saturu saistītas darbības). Katru gadu organizēti nacionālie jauno profesionāļu meistarības konkursi, to ietvaros rīkoti profesiju paraugdemonstrējumi vispārējās izglītības iestāžu izglītojamajiem. Nodrošināta 8 Latvijas konkursantu sagatavošana un dalība starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos.248, 290IZMFM, CFLA, VIAA30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē116.116.3.Īstenosim karjeras izglītības un atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos.NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmju attīstīšana, ļaujot mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības un veicinot NEET jauniešu iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.5262 NEET jauniešiem (vecumā no 15 līdz 29 gadiem) attīstītas prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā pie aroda meistara, NVA un VIAA Jauniešu garantijas projektu pasākumos un NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, ka arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā, tādējādi sekmējot viņu iesaistīšanos nodarbinātībā.248IZMJSPA30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē117.117.1.Veidosim ilgtspējīgu profesionālā sporta atbalsta sistēmu, tai skaitā reģionos.Sagatavot izskatīšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē priekšlikumus par iespēju sporta nozarei piesaistīt papildus līdzekļus, izmantojot nodokļu politikas instrumentus, kā arī paplašināt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sporta nozares attīstības veicināšanai apjomu.Paplašinātas iespējas sporta nozarei piesaistīt papildus finansēšanas avotus, tādējādi veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu. IZM 31.08.2018.Reformas izglītībā un zinātnē117.117.2.Veidosim ilgtspējīgu profesionālā sporta atbalsta sistēmu, tai skaitā reģionos.Izstrādāt Valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijuMK apstiprināta Valsts nozīmes sporta infrastruktūras koncepcija, kas iezīmē valsts nozīmes sporta infrastruktūras tīklu, kuram jānodrošina iespēju iedzīvotājiem (t.sk. augstas klases sportistiem) nodarboties ar sportu modernās sporta bāzēs, kā arī jānodrošina iespēju Latvijā rīkot augsta līmeņa starptautiskas sporta sacensības. IZM 31.07.2017.Reformas izglītībā un zinātnē118.118.1.Īstenosim "trīs pīlāru" finansēšanas modeli (tai skaitā pēc Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma veikšanas izstrādāsim augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu), kur pirmais pīlārs balstās uz studiju un pētniecības bāzes finansējuma nodrošināšanu augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā, tai skaitā palielinot budžeta vietu skaitu valsts prioritārajos izglītības (STEM jomas) virzienos, otrais pīlārs ir snieguma finansējums, kas tiek piešķirts par sasniegtajiem darbības rezultātiem (tai skaitā grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu monitoringa sistēmas izveide pēc augstskolas absolvēšanas), un trešais pīlārs ir finansējums, kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai atbilstoši institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai. Stiprināsim reģionālās augstskolas.Sadarbībā ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku veikt augstskolu iekšējās pārvaldības izvērtējumu un ieviest augstskolās uz rezultātiem balstītas pārvaldības un finansēšanu, tādējādi nodrošinot ieguldītā finansējuma efektīvu pārvaldību, kvalitātes uzlabošanu un sistēmas orientāciju uz produkta eksportspējas celšanu, kā arī augstskolu finansēšanas sasaisti ar izglītības un pētniecības kvalitāti atbilstoši ES Padomes rekomendācijām, nodrošināt kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, un stiprinātu saikni ar zinātni un pētniecību (prioritārs, lai novērstu budžeta līdzekļu sadrumstalotību un ļautu sasniegt NAP 2020 mērķus).Uz rezultātiem balstītas pārvaldība un finansēšana nodrošinās Latvijas valsts dibināto augstskolu stratēģisku specializāciju un konkurētspēju, finansēšanas avotu diversifikāciju un sadarbību ar ārējiem partneriem, studiju programmu un studiju virzienu efektīvu īstenošanu, akadēmiskā personāla izaugsmi, atjaunotni un inovācijas spēju, akadēmisko integritāti un augstākās izglītības procesa internacionalizāciju. Augstskolām no 01.01.2017. uzsākts pārejas process uz LIZDA rekomendēto atalgojuma skalu akadēmiskajam personālam, paredzot aptuveni 30% pieaugumu visiem amatiem, sākot no asistenta līdz profesoram, pieejamo papildu finanšu resursu ietvaros.182, 184, 189, 190IZM 31.05.2018.Reformas izglītībā un zinātnē119.119.1.Pārdefinēsim kvalifikācijas prasības un nodrošināsim akadēmiskajam un zinātniskajam personālam karjeras izaugsmes iespējas augstākās izglītības sistēmā.Līdz 2017.gada 31.decembrim sadarbībā ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku veikt akadēmiskā personāla attīstības novērtējumu un sagatavot rekomendācijas ES fondu ieguldījumu programmu nosacījumu izstrādei. Līdz 2018.gada 30.oktobrim sagatavot jaunus MK noteikumus par akadēmiskā personāla kvalifikācijas novērtēšanas un ievēlēšanas akadēmiskā amatā kārtību, tai skaitā stiprinot mākslas augstskolu mācībspēku konkurētspēju un motivāciju Latvijas augstākās izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai.Tiks stiprināts augstskolu akadēmiskais personās, t.sk. līdz 2018.gada beigām Latvijas augstskolām būs iespēja piesaistīt vismaz 70 doktorantus, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā un 50 ārvalsts pasniedzējus, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.189, 190IZMKM1) 31.08.2018.,
  8. 2)) 31.12.2016., 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana003.3.2.Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai.Izvērtēsim iespējas atjaunot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam , šim mērķim novirzot finansējuma apjomu ne mazāk kā 3% apmērā no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem.Izveidota mērķdotācija pašvaldībām (apstiprināti MK noteikumi novirzot 3% uzņēmumu ienākumu nodokli), kuras ietvaros atbalstīti komersanti plānojot 240 jaunu darba vietu izveidi un privātās investīcijas 10 000 000 euro apmērā.390, 374, 375VARAMFM, EM31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana003.3.3.Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai.Sagatavosim priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.MK iesniegts ziņojums par priekšlikumiem normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.390, 374, 375VARAMFM, EM30.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.1.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru — enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība — dalījumā).Lai īstenotu ES likumdošanā un Parīzes nolīgumā noteikto un nodrošinātu Latvijas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību, izstrādāsim Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju periodam līdz 2050.gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju. Izstrādāsim alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plānu, kā arī nodrošināsim ikgadējo Latvijai saistošo mērķu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda piesaistei izpildi, nepieciešamības gadījumā ieviešot ekonomiski pamatotus un uz mērķu sasniegšanu vērstus papildus pasākumus.1) Iesniegti MK divi attīstības plānošanas dokumenti, kuros nodefinēti Latvijas mērķi un darbības virzieni oglekļa mazietilpīgai attīstībai un pielāgošanās klimata pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa signālus komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā par nepieciešamajām ražošanas, dzīvesveida un patēriņa pārmaiņām, kā arī nodrošinot pamatu vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenojamo pasākumu identificēšanai.
  9. 2)) 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana055.55.2.Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu programmu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī pastāvīgu uzraudzību, stiprinot Eiropas Savienības fondu 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības sistēmu.Nodrošināta Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam (ZRP) īstenošanas uzsākšana pilnā apmērā un programmu īstenošanas uzraudzība. Pēc nepieciešamības sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām izdarīti grozījumi LAP un ZRP, kā arī to īstenošanai saistošajos nacionālajos normatīvajos aktos, lai sekmētu lauku attīstības un zivsaimniecības nozaru attīstībuAtvērta pieteikšanās LAP un ZRP pasākumos, padarot pieejamus 60% no kopējā šo programmu īstenošanai plānošanas periodam 2014.-2020.gadam pieejamā publiskā finansējuma apmēra ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana056.56.1.Plānosim lielo būvniecības projektu savlaicīgu un sabalansētu īstenošanu, mazinot cenu svārstību un nozares pārkaršanas riskus nākotnē.Apkopot un publiskot informāciju par plānotajiem publiskajiem lielajiem būvniecības iepirkumiem un sadarbībā ar nozaru ministrijām nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas publisko būvniecības projektu plānošanā.1.Vienkopus pieejama informācija par plānotajiem lielajiem būvniecības projektiem.
  10. 2)) 31.12.2016.Tautsaimniecības stiprināšana064.64.4.Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem.Sadarbībai ar Ķīnu, 16+1 formāta ietvaros organizēt Biznesa forumu, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos jaunajos eksporta tirgos.Radīti priekšnosacījumi uzņēmēju ārējo sakaru stiprināšanai ar Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņēmējiem, ar mērķi atrast sadarbības partnerus un noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus.99, 111, 114,
  11. 2)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē106.106.3Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai.Izstrādāt pakalpojumu izmaksu modeli bērniem ar speciālām vajadzībām.Izstrādāts pakalpojumu izmaksu modelis bērniem ar speciālām vajadzībām, kas sekmēs iekļaujošās izglītības attīstību un veicinās bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju izglītībā, kas cita starpā ietekmēs arī priekšlaicīgi mācības pametušo skaitu. IZMFM, SM, VARAM, LM, VM1) 31.08.2017.,
  12. 3)) Latvijas un tās sabiedrības ekonomisko ieguvumu analīze tālākajā EMS pilnveides procesā.
  13. 2)) Nodrošināta simtgades svinību komunikācija un publicitāte dažādām mērķauditorijām Latvijā un ārvalstīs, sniedzot plašai sabiedrībai pieejamu informāciju par simtgades svētku aktivitātēm un norisēm un nodrošinot līdzdarbības iespējas;
  14. 2)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē106.106.4Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai.Izstrādāt risinājumus to skolu, kuras varētu skart likvidācija vai reorganizācija, pedagogu atbalstam darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiemVismaz 160 pedagogiem darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiem ir pieejams finansiāls atbalsts citas nodarbinātības uzsākšanai IZMLM30.04.2018.Reformas izglītībā un zinātnē107.107.1.Veiksim visaptverošu izglītības satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu sabiedrībā.Pilnveidot un aprobēt vispārējās izglītības saturu kompetenču pieejā un uzsākt tā ieviešanu pirmsskolā un pamatizglītībā - SAM 8.3.1. "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1.pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros, uzsākta mācību un metodisko, t.sk. digitālu, līdzekļu izstrāde.Apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības standarts un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura īstenošanu (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts - 3 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Kompetenču pieejā balstītu mācību un metodisko līdzekļu izglītojamajiem (t.sk. izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts - 61 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts - 15 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Aprobēts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs, izstrādāti darba organizācijas modeļi un metodika mācību un metodiskie līdzekļi izglītojamajiem, izstrādāti un aprobēti kompetenču pieejai atbilstoši diagnostikas instrumenti, īstenots sistēmisku pasākumu komplekss pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai un kompetenču pieejas ieviešanas nepieciešamības skaidrošanai.280, 281, 290, 292IZMVISC30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē107.107.2.Veiksim visaptverošu izglītības satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu sabiedrībā.Pēc pakāpeniskas pārejas uz kompetenču pieejā balstītas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības saturu, plānot jaunus kompetenču pieejā veidotus mācību līdzekļus, tajā skaitā mācību grāmatas.Nodrošināts atbalsts mācību grāmatu iegādei pašvaldībām, lai optimāli varētu ieviest kompetenču pieejā balstītu mācību saturu IZMVISC30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē108.108.1.Izvērtēsim iespēju ieviest izglītības iestādēs trešo sporta stundu un veselības mācību.Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādes kontekstā izstrādāt, aprobēt un ieviest jaunu sporta un veselības izglītības mācību saturu, attīstot vienu no pamatkompetencēm - "Fiziskā aktivitāte un veselība". Uzsākt diskusijas par vispārējās izglītības ieguvei paredzētā mācību gada ilguma pagarināšanu par divām nedēļām, lai vispārējās izglītības programmā trešo sporta stundu varētu ieviest jau ar 01.09.2017.Izstrādāts, aprobēts un ieviests jauns sporta un veselības izglītības mācību saturs, kurš iekļauts pirmsskolas vadlīnijās un vispārējas izglītības standartos. Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti nepieciešamie tiesību aktu projekti. IZMVISC, VM31.08.2018.Reformas izglītībā un zinātnē109.109.1.Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās.Izstrādāt jaunu pedagogu profesijas standartu, t.sk. saistībā ar jauno kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Restrukturizēt augstākās izglītības studiju programmas pedagoģijā atbilstoši augstskolu specializācijai un nodrošināt uzņemšanu pedagogu studiju programmās pēc paaugstinātiem kritērijiem.Paaugstināta pedagoģijas studiju programmu kvalitāte, mērķtiecīgi izmantots tām paredzētais valsts budžeta finansējums. Pedagoģijas studiju programmās uzņemti tikai spējīgākie pretendenti ar pārliecinošāko izaugsmes potenciālu. Nodrošināti augsti kvalificēti speciālisti visām Latvijas skolām. Atjaunots pedagoga profesijas prestižs. IZM 1) 31.12.2017.,
  15. 2)) biroja tehnikai; 3) datortehnikai - tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš; 4) pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem - tiks veicināta cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanās iepērkot kvalitatīvāku un svaigāku pārtiku, kā arī samazināta ietekme uz vidi; 5) tīrīšanas līdzekļiem un pakalpojumiem - tiks veicināts videi draudzīgu tīrīšanas līdzekļu noiets, kas nesatur fosforu, hloru, sintētiskās aromātvielas un krāsvielas un citas sintētiskas sastāvdaļas; 6) iekštelpu apgaismojumam; 7) ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem - resursus taupošs un energoefektīvs apgaismojums, tiks panākts elektroenerģijas patēriņa un izmaksu samazinājums.
  16. 2)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē120.120.1.Veicināsim Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā pasaulē.Izstrādāt atbilstošu ārējo normatīvo regulējumu stipendiju piešķiršanai ārzemniekiem pētniecībai un dalībai Latvijas augstskolu organizētajās vasaras skolās. Noteikt prioritāro un stratēģiski svarīgo mērķa reģionu stipendiju kvotas. Nodrošināt nepieciešamo valsts budžeta bāzes finansējumu stipendijām ārzemniekiem 2019.gadā un turpmāk saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.g. sasniedzamo rezultatīvo rādītāju (Rīcības virziens: 3.4. Izglītības starptautiskā konkurētspēja - Piesaistīti ārvalstu studenti - Ārvalstu studentiem piešķirto stipendiju skaits, gadā: 2020.g. 150).Stimulēta ārzemnieku iesaiste pētniecībā un dalība Latvijas augstskolu organizētajās vasaras skolās, tādējādi veicinot augstākās izglītības un pētniecības vides internacionalizāciju. Piešķirto stipendiju skaits ārzemniekiem studijām Latvijā 2019.gadā - 120; 2020.gadā - 150. Stipendijas sadalītas atbilstoši valsts izvirzītajiem mērķa reģioniem. Sadarbībā ar augstskolām īstenoti informatīvi pasākumi valsts noteikto mērķa reģionu valstīs. IZMVIAA31.05.2017.Reformas izglītībā un zinātnē120.120.2.Veicināsim Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā pasaulē.ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" 1.kārtas ietvaros uzsākts atbalsts kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās izstrādei, aprobācijai un akreditācijai.Uzlabota augstākās izglītības studiju programmu kvalitāte un konkurētspēja, konsolidējot un attīstot AII īstenotās studiju programmas, veidojot kopīgas doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES valodās. Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju (15 programmas, plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Atbalstīto jauno studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda, skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju (80 programmas, plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).189IZMFM, CFLA30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē120.120.3.Veicināsim Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā pasaulē.Uzsākt pasākumus sadarbības attīstībai ar diasporu (ASV, Kanāda, Austrālija, Āzija, Austrumeiropa, Skandināvijas valstis, Spānija, Portugāle, Itālija un Latīņamerika) pasaulē.Izveidota dinamiska datu bāze par diasporas pārstāvjiem dažādos reģionos pasaulē, nominēti un strādā pētniecības atašeji (piem. ASV, Briselē, kādā no E-Ziemeļvalstīm). Latvijas zinātniskās institūcijas aktīvi sadarbojas ar diasporu.170IZMVIAA30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē121.121.1.Aktivizēsim augstākās izglītības iestāžu sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinot tautsaimniecības attīstību ar tai nepieciešamajiem cilvēkresursiem.Sagatavot ar nozari saskaņotu redzējumu par augstākās izglītības sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm, stiprinot 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības līmeni un veidojot ciešāku sinerģiju starp koledžas izglītību un profesionālās izglītības programmām.Tiks nodrošināta sasaiste ar vidējo profesionālo izglītību un augstāko izglītību, kas veicinās profesionālās izglītības kvalitatīvu īstenošanu.190IZM 1) 31.05.2017.,
  17. 2)) 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana032.32.1.Izstrādāsim jaunu nodokļu un darbības nosacījumu regulējumu mazajiem un sīkajiem (mikro) uzņēmumiem to darbības sākumposmā (likumprojektu par atbalstu iesācējuzņēmumiem).Izstrādāt normatīvo regulējumu speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanai uzņēmējdarbības uzsācējiem (start-up) un maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.Izstrādāts likumprojekts, kas paredz radīt labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai.n.a.EMFM, LM, TM31.08.2016.Tautsaimniecības stiprināšana033.33.1.Īstenosim eksporta veicināšanas pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko līgumtiesisko bāzi.Īstenot eksporta veicināšanas pasākumus. .Sniegts atbalsts programmas "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros (t.sk. atbalstīti 1480 komersanti līdz 2023.gadam), kas paredz 21 LIAA pārstāvniecības darbības nodrošināšanu (gadā vidēji apkalpojot 200 mērķa grupas klientus); gadā vidēji 16 nacionālo stendu organizēšanu starptautiskajās izstādēs ārvalstīs; uzņēmējdarbības veicināšanas un sagatavošanās ieiešanai jaunos ārējos tirgos pasākumu organizēšanu, t.sk. gadā vidēji 4 semināru, konferenču u.c. pasākumu organizēšanu (kopumā pasākumos piedalījušies 4000 dalībnieku) un tirgus pētījumu iegādi (gadā veiktas 60 izpētes); atbalsta nodrošināšanu Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību ražotņu un to produktu atbilstības novērtēšanai (150 mērķa grupas klienti veikuši ražotnes vai produkta atbilstības novērtēšanu); atbalsta nodrošināšanu dalībai 2400 nozaru izstādēs (izņemot dalībai nacionālajos stendos) ārvalstīs un ar uzņēmējdarbību saistītās individuāli izvēlētās konferencēs un semināros ārvalstīs; atbalsta nodrošināšanu dalībai 450 tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs; konsultatīvu atbalstu par ārējiem tirgiem un dalību eksporta mārketinga aktivitātēs (gadā noorganizētas vismaz 6 mārketinga kampaņas).99, 115,
  18. 2)) 31.08.2017Tautsaimniecības stiprināšana042.42.1.Definēsim maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus ilgtermiņā, valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, pārskatīsim Maksātnespējas administrācijas funkcijas un tiesas lomu. Pabeigsim maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas uzlabos administratoru uzraudzību un atbildībuPolitikas plānošanas dokumentā definēt maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus vidējā termiņā un valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, identificējot problēmas un nepieciešamos pasākumus un precizējumus normatīvajā regulējumā, realizēt nepieciešamos pasākumus.1) Ministru kabinetā apstiprināts politikas plānošanas dokuments, kurā definēti turpmākie politikas virzieni, mērķi, sagaidāmie rezultāti un ietverts turpmāko veicamo pasākumu kopums, tai skaitā maksātnespējas procesa reformas virzieni, lai paaugstinātu aktīvu atgriešanas tautsaimniecībā ātrumu, samazinātu procesa izmaksas, uzlabotu kreditoru interešu aizsardzību un nodrošinātu līdzsvaru starp maksātnespējīgo personu un kreditoru prasību apmierināšanu;
  19. 2)) Izstrādāts plāns, kas paredz pasākumus tālākai rīcībai, lai izveidotu visaptverošu alternatīvo degvielu infrastruktūras tīklu Latvijā, kas nodrošinās brīvu ar alternatīvajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijā.
  20. 2)) 30.06.2018.,
  21. 1)) Doing Business - 20.vietā;
  22. 2)) 31.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana009.9.3.Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības.Nodrošināsim virzību uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāku izmantošanu, turpinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un nodrošinot dabas resursu racionālu izmantošanu.1. Sagatavoti un iesniegti MK noteikumu projekti, kas izriet no grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai veicinātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Rezultātā tiks uzlabota atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un samazināts poligonos apglabājamo atkritumu apjoms.2. Izstrādāti un sabiedriskai apspriešanai nodoti ieviešanas nosacījumi (Ministru kabineta noteikumi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, ievērojot Partnerības līgumā un darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteikto, lai nodrošinātu, ka atkritumu saimniecības attīstības jomā līdz 2023.gada 31.decembrim valstī pieejamo atkritumu pārstrādes iekārtu jauda tiktu palielināta par 172 000 t/gadā;. Rezultātā tiks veicināta atkritumu pārstrādes attīstība, atgūstot atkritumos esošās otrreizējās izejvielas un samazinot dabas resursu izmantošanu. Radītas jaunas darba vietas.
  23. 4)) Uzmanības veltīšana sociālajiem jautājumiem, kā ilgtspējīgas ekonomiskās politikas un stabilas makroekonomiskās attīstības daļai. ĀMEM, FM, LM, TM30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana059.59.3.Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, veicināsim kopīgas ārpolitikas, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu un eirozonas stabilitāti. Veicināsim Latvijas turpmāko integrāciju Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās.Nodrošināt Latvijas nacionālo interešu identificēšanu un pārstāvību ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā un ES Vienotā tirgus stratēģijā paredzēto iniciatīvu īstenošanas ietvaros.1. Identificētas uzņēmēju intereses, iesniegta MK informācija par diskusiju rezultātiem un formulēta Latvijas nostāja par ES Vienotā tirgus stratēģijā un ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā piedāvātajām 38 iniciatīvām.2. Aizstāvot Latvijas intereses, veicināta ES vienotā, t.sk. digitālā vienotā, tirgus integrācija, kas, novēršot netarifu barjeras, Latvijai vidējā termiņā var dot 3% IKP pieaugumu un 9,2% tirdzniecības ar ES valstīm pieaugumu.
  24. 3)) Nodrošināta Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu ikgadēja sasniegšana, tādējādi izpildot starptautiskās saistības periodā līdz 2020.gadam, un, sabalansējot izmaksas un ieguvumus arī iespējamā 2030.gada mērķa kontekstā.438, 122, 199VARAMEM, ZM, SM1) 30.06.2017.
  25. 2)) 30.06.2018.,
  26. 3)) 2016., 2017. un 2018.gadā sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu īstenota mērķprogramma "Latvijai 100", atbalstot ~100 simtgadei veltītu un simtgades svinību mērķiem atbilstošu projektu Latvijā, tās reģionos un ārvalstīs;
  27. 2)) Paaugstinās Latvijas vieta tiesu efektivitāti raksturojošos reitingos:
  28. 3)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē121.121.2.Aktivizēsim augstākās izglītības iestāžu sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinot tautsaimniecības attīstību ar tai nepieciešamajiem cilvēkresursiem.Apstiprināšanai MK iesniegti normatīvo aktu grozījumi, lai ieviestu valsts vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu ar mērķi paaugstināt un vienādot prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai.Atbilstoši eksaminēti būs visi kvalifikāciju "jurists" iegūstošie, kas ilgtermiņā nodrošinās vienotu juristu profesionālās kvalifikācijas teorētisko un praktisko sagatavotību. TM 31.12.2017.Reformas izglītībā un zinātnē122.122.1.Īstenosim Latvijas viedās specializācijas stratēģiju un kopīgi ar uzņēmējiem veiksim uz augstāku pievienoto vērtību un efektīvāku vietējo resursu izmantošanu vērstus ieguldījumus, tai skaitā izvērtējot sektorālas investīciju platformas izveidi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programmai.Izstrādāt konceptuāli jaunus nosacījumus un piešķirt papildu finansējumu pētniecībai tautsaimniecības ražīguma un produktu vērtības palielināšanai atbilstoši Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām Valsts Pētījumu programmu ietvaros un Fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai.Nodrošināts tautsaimniecības nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstībai atbilstošs valsts pasūtījums pētniecībā, piemērojot caurskatāmus pētījumu projektu un programmu atlases un vērtēšanas nosacījumus un nodrošinot pētniecības ilgtspējai atbilstošu finansējumu. Izveidota jauna Valsts pētniecības programma "Enerģētika" un jauna Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma. Uzsākts pārejas periods bāzes finansējuma palielināšanai zinātnē, pieejamo papildus finanšu resursu ietvaros.183, 187IZMEM31.05.2018.Reformas izglītībā un zinātnē122.122.2.(Svītrots ar MK 28.03.2017. rīkojumu Nr. 137)Reformas izglītībā un zinātnē123.123.1.Koncentrēsim zinātnes resursus, izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas un kritiskās masas palielināšanai.Izstrādāt zinātnes un inovāciju infrastruktūras un pētnieciskās darbības Latvijas Viedās specializācijas jomās ieguldījumu teritoriālo kartējumu, tādā veidā palielinot Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, kā arī spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.20 zinātniskās institūcijas veiksmīgi konkurē Eiropas pētniecības telpā un rada Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nepieciešamās zināšanas.101IZMEM1) 31.08.2016.,
  29. 2)) 31.10.2016.
  30. 2)) Globālās konkurētspējas indeksā - 40.vietā.143, 144,
  31. 4)) Nodrošināta Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū viesu valsts statusā 2018.gadā - 48 Latvijas literatūras darbu izdošana ārvalstu valodās t.sk. 40 % angļu valodā; Latvijas literatūras darbu izdošanas konkursi ārvalstu izdevējiem ik gadus; nodrošināta vismaz 25 Latvijas literāro darbu pilnu tulkojumu izveide angļu valodā; saziņa ar vismaz 70 ārvalstu izdevējiem gadā;
  32. 3)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē109.109.2.Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās.Lai pilnvērtīgi ieviestu pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmu, kā arī piesaistītu jaunus pedagogus strādāt profesijā, izstrādāt pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, pamatojoties uz veiktajām reformām izglītībā un pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli.Saskaņā ar Izglītības likuma 53.pantu un fiskālo finanšu situāciju, veidojot valsts budžetu, izstrādāts pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks un uzsākta tā īstenošana, tādējādi nodrošinot pakāpenisku pedagogu algu paaugstināšanu. IZM 31.12.2016.Reformas izglītībā un zinātnē110.110.1.Veidosim sistēmu kvalitatīvas vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros uzsākt atbalsta pasākumus izglītojamo snieguma paaugstināšanai, t.sk. talantīgiem izglītojamajiem un izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem.Nodrošināta izglītības pakalpojuma daudzveidība, uzlabojot bērnu un jauniešu kompetences un mācību sasniegumus. 200 vispārējās izglītības iestādes ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 200 vispārējās izglītības iestādes saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).291, 292IZMFM, CFLA, VISC30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē110.110.2.Veidosim sistēmu kvalitatīvas vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.Lai paaugstinātu pedagogu profesionālo kapacitāti, nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi novada un reģionālā līmenī2018.gadā pedagogu īpatsvars, kas iesaistīti tālākizglītības aktivitātēs, % no kopējā pedagogu skaita ir vismaz 70%. (2017.gadā - 65%) IZM 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē110.110.3.Veidosim sistēmu kvalitatīvas vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti.Nodrošināt pedagogu profesionālā pilnveidi, stiprinot valsts ģimnāzijas un speciālās izglītības attīstības centrus kā reģionālos metodiskos centrus un pedagogu tālākizglītības centrus.1. 27 valsts ģimnāzijas īsteno pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši valsts noteiktajām prioritātēm, vienmērīgi pārklājot visus Latvijas reģionus un nodrošina reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra darbību kompetenču pieejā veidota vispārējās izglītības satura īstenošanas kontekstā.
  33. 2)) 31.12.2016.,
  34. 3)) 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.2.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru — enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā).Īstenot papildus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus mežsaimniecībā, kas kompensē atmežošanas radīto ietekmi uz oglekļa bilanciĪstenotas atbalsta programmas, kas dod ieguldījumu Latvijai noteiktā klimata mērķa sasniegšanā. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.3.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru - enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā).Nodrošināt zinātniski pamatotu informāciju klimata politikas formulēšanai zemes izmantošanas (ZIZIM) un meža resursu stāvokļa novērtēšanas jomā, īstenojot nacionālo meža monitoringu pilnā apmērā.Pieejama aktuāla informācija par zemes un meža resursu izmantošanas stāvokli šo jomu pārraudzībai un klimata politikas Latvijas pozīcijas aizstāvēšanai ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana004.4.4.Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru - enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā).Lai fokusētos uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas potenciālu lauksaimniecības sektorā, Valsts pētījumu programmas ietvaros (2014-2017) ietvaros tiks sagatavota Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne (MACC)Lauksaimnieku vajadzībām sagatavota Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne lauksaimniecības sektorā (MACC). ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana005.5.1.Izstrādāsim bioekonomikas attīstības stratēģiju - izveidosim atbalsta instrumentus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru sinerģijas izveidošanai ar farmācijas, būvniecības, enerģētikas, IKT u. c. sektoriem, izstrādājot vietējos dabas resursos bāzētus konkurētspējīgus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.Koordinēt un uzraudzīt Bioekonomikas stratēģijas izstrādiIzstrādāta bioekonomikas stratēģija, kas veicina atbalstu pētniecībai, inovāciju radīšanai un ieviešanai ekonomikā. ZMEM, VARAM, IZM, FM30.06.2017.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.1.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt atbalstu lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai, vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai, t.sk. bioloģiskajai lauksaimniecībai, veikti ieguldījumi mežu dzīvotspējas uzlabošanāIzvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus — ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.2.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt meža ugunsdrošības uzraudzības un meža ugunsdzēsības tehnisko nodrošinājumuPaaugstināta tehniskā nodrošinājuma kapacitāte ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.3.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanuMeliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana:
  35. 5)) Latvijas mantojuma institūcijās izveidoti simtgadei veltīti pasākumi (t.sk. jaunas ekspozīcijas, izstādes, konferences, datu bāzes, publikācijas u.c.) un nodrošināta to pieejamība plašai sabiedrībai;
  36. 3)) 30.06.2017.,
  37. 3)) Pārskatīsim publisko ūdeņu nomas principus.
  38. 6)) Atbalstīta svētkiem veltītu jaunrades darbu tapšana visās kultūras nozarēs;
  39. 4)) 31.12.2017.,
  40. 7)) Atbalstīta Latvijas vēstures izpēte un popularizēšana sabiedrībā, nodrošinot plašu pētnieku iesaisti, t.sk. sagatavots Latvijas Nacionālās enciklopēdijas elektronisko izdevums;
  41. 1)) Tiks veicināta Baltijas jūras, piekrastes un iekšējo publisko ūdeņu ilgtspējīga un efektīva izmantošana un aizsardzība, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Iesniegts MK Jūras telpiskā plānojuma projekts, ar kuru tiks veicināta Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un EEZ ilgtspējīga un efektīva izmantošana. Jūras telpiskais plānojums atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijai un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvai noteiktajiem mērķiem būs saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm.2) Izstrādāts ilgtermiņa publiskās infrastruktūras tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastei, kas būs platforma koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām, kā arī atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, lai palielinātu piekrastes starptautisko konkurētspēju, līdzsvarojot vides aizsardzības un attīstības intereses.
  42. 3)) Tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā jauns normatīvais akts par publisko ūdeņu nomu, pārskatot ūdens izmantošanas veidus, kādiem var tikt iznomātas ūdenstilpes, kā arī nomas maksas noteikšanas kārtību.
  43. 5)) 30.06.2018.,
  44. 8)) Definēts minimālais bezmaksas kultūras pakalpojumu klāsts bērniem un jauniešiem katrā vecuma posmā, tajā skaitā atbalstot sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu kultūras patēriņu, un izveidots projekts "Latvijas skolas soma", uzsākot tā īstenošanu 2018. gadā;
  45. 6)) 30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē123.123.2.Koncentrēsim zinātnes resursus, izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas un kritiskās masas palielināšanai.Īstenot Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmu, attīstot jauno zinātnieku prasmes, palielinot zinātnisko kapacitāti un nodrošinot jauno zinātnieku karjeras iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem.Izveidotas 96 jaunu pētnieku amata vietas pilna laika ekvivalenta izteiksmē, publicēti 192 zinātniskie raksti, izstrādāts 41 komercializējams produkts vai tehnoloģija, piesaistītas privātās investīcijas 640 000 EUR apmērā.172, 173, 182IZMVIAA30.10.2018.Reformas izglītībā un zinātnē123.123.3.Koncentrēsim zinātnes resursus, izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas un kritiskās masas palielināšanai.ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" ietvaros uzsākts atbalsts cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai un zinātnisko institūciju konkurētspējas palielināšanai.1. Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) - 700 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
  46. 2)) 30.12.2017.
  47. 9)) Īstenota nozīmīgāko valsts institūciju — Latvijas Universitāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija u.c. — simtgadei veltītu pasākumu programma;
  48. 10)) 2016.gadā izsludināta Latvijas vēstures, īpaši saistībā ar Latvijas valstiskuma tapšanu saistītu pētījumu grantu programma un līdz 2018.gadam sabiedrībai pieejami vismaz 7 pētījumi un to radoša publicitāte.290; 322; 337KM; visas ministrijas (attiecībā uz 1., 2 punktu)pašvaldības (attiecībā uz 1., 2.punktu)30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte069.69.1.Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli.Īstenot aktualizēto un pilnveidoto valsts programmu "Mantojums 2018" kultūras infrastruktūras uzlabošanai, nodrošinot nacionālās kultūras infrastruktūras saglabāšanu un attīstību.1) Nodrošināta rekonstruētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvēršana un izstāžu darbības uzsākšana;2) Nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija ;
  49. 3)) 30.12.2017.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.6.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.—2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību ekonomiski pamatotu un efektīvu projektu realizācijai ūdenssaimniecības sektorā, plūdu aizsardzības un vides monitoringa jomā, tai skaitā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vides kvalitātes prasību izpildi.Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība, plūdu aizsardzības pasākumi un vides monitorings - tiks piešķirts ES struktūrfondu finansējums projektu īstenošanai, lai līdz 2023.gada 31.decembrim nodrošinātu centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskās izmantošanas pieaugumu par 58 726 iedzīvotāju, papildus 200 000 iedzīvotāju tiktu mazināti plūdu radītie riski un vides stāvokļa monitoringa un kontroles sistēmas attīstībai - īstenotas 4 vides monitoringa programmas.419, 442VARAM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.7.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Turpināt AS "Latvijas valsts meži" zemju iegādes programmu.Palielināts ekonomiski efektīvi apsaimniekoto meža zemju īpatsvars no kopējās mežu platības. Samazināta īpašumu sadrumstalotība. ZM 30.10.2018.Tautsaimniecības stiprināšana006.6.8.Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti.Saglabāsim bioloģisko un ainavisko daudzveidību, tajā skaitā nodrošinot "Natura 2000" teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitatīvus rekreācijas pakalpojumus, kā arī īstenosim Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu visā valsts teritorijā, lai nodrošinātu Latvijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dzīvās dabas līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī kvalitatīvu tās uzraudzību.1. Dabas aizsardzībai un tautsaimniecības attīstības interešu sabalansēšanai tiks izstrādāti 15 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni. Veikta tūrisma attīstībai un antropogēnās slodzes mazināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Veikta aizsargājamo biotopu atjaunošana dabas kapitāla saglabāšanai.
  50. 3)) Nodrošināta Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija;
  51. 4)) Nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) restaurācija , laikus plānojot kvalitatīva satura nodrošinājumu;
  52. 5)) Īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība;
  53. 6)) Uzlabots arhīvu infrastruktūras stāvoklis, nodrošinot dokumentārā mantojuma saglabāšanu (Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centra izveide Skandu ielā);
  54. 7)) Nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa attīstība (Miera iela 58A, A.Briāna iela 13), tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu;
  55. 8)) Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Lubānas ielā 80;
  56. 9)) VEF kultūras pils atjaunošana;
  57. 10)) Nodrošināta sadarbība ar nodibinājumu "Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds" 2014.gada 30.oktobrī parakstītā nodomu protokola par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu ietvaros.
  58. 11)) Kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmas aktualizēšana līdz 31.12.2016.
  59. 3891)) KM, RD
  60. 9)) KM, RD
  61. 10)) KM, privātais investors
  62. 11)) KM
  63. 11)) FM (VAS "VNĪ")30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte069.69.2.Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli.Noslēgt akustisko koncertzāļu tīkla izveidi Latvijā.1) Pieņemts konceptuāls lēmums par Rīgas akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli un projekta realizācijas vietu, sagatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK, uzsākta projekta īstenošana.
  64. 2)) Izveidota Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēka.248; 389KM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte070.70.1.Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi.Īstenot Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijā paredzētos pasākumus.Īstenojot Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģiju, līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei sagatavots Deju svētku norisei atbilstošs mūsdienīgs nacionālais stadions. IZMVSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", IZM, KM, RD30.06.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte070.70.2.Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi.Pārskatīt ar XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanu un organizēšanu saistīto normatīvo regulējumu un veikt sagatavošanas darbus, savlaicīgi nodrošinot svētku mākslinieciskās koncepcijas, logo un svētku pasākumu plāna un koprepertuāra izveidi, un nodrošināt svētku veiksmīgu norisi.Veikti XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas darbi, izstrādāta svētku mākslinieciskā koncepcija, logo, svētku pasākumu plāns un koprepertuārs un nodrošināta veiksmīga svētku norise, tostarp īstenojot pasākumu kopumu, kas sekmē Latvijā dzīvojošo mazākumtautību un latviešu kopienu ārvalstīs līdzdalību XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos.337KM, LNKC 31.07.2018. 070.70.3.Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi.Atjaunot Dziesmu un deju svētku infrastruktūru - īstenot Mežaparka Lielās estrādes būvniecības projekta 1.posmu.Atjaunota Dziesmu un deju svētku infrastruktūra - īstenots Mežaparka Lielās estrādes būvniecības projekta 1.posms (A daļa). Īstenots līgums starp RD un "J.Pogas arhitektu birojs" par Mežaparka lielās estrādes būvniecības projektu.389RD, KMLNKC30.06.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte071.71.1.Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu.Izstrādāt tiesību aktu par valsts atbalsta sistēmu sakrālā mantojuma atjaunošanai.Uzsākta priekšlikumu izskatīšana un apspriešana (līdz 31.12.2016), izstrādāts tiesību akts par valsts atbalsta sistēmu sakrālā mantojuma atjaunošanai un līdz 30.06.2018 izveidota speciāla Sakrālā mantojuma finansēšanas programma, gadā uzlabojot ne mazāk kā 5 sliktā stāvoklī esošu valsts nozīmes sakrālā mantojuma pieminekļu situāciju.337KM (VKPAI) 30.06.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte071.71.2.Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu.Izveidot digitālā kultūras mantojuma kompetences tīklu, nodrošināt digitalizētā un digitāli dzimušā kultūras mantojuma ilglaicīgu saglabāšanu atmiņas institūcijās un tā plašu pieejamību sabiedrībai.1) Nodrošināta koordinēta kultūras satura digitalizācija un saglabāšana un e-pakalpojumu veidošana;2) Uzlabota digitālā kultūras satura pieejamība, t.sk. publiskajās bibliotēkās un kultūras centros, un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā;
  65. 3)) Digitālais kultūras saturs tiek izmantots tematisku kolekciju, izstāžu un informācijas produktu veidošanā, t.sk. piedaloties ES digitālā kultūras mantojuma projektā Europeana;
  66. 4)) Izveidota mašīntulkošanas platforma publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tulkošanas procesa kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, kā arī sadarbības veicināšanai publiskās pārvaldes un Eiropas mērogā.
  67. 2)) Pastāvīgi nodrošināta atbalsta programma mazākumtautību NVO reģionos, sekmējot mazākumtautību līdzdalību pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā atbalstot starpkultūru dialoga veicināšanu un savstarpēju sadarbību, stiprinot NVO reģionālo resursu centru kapacitāti pastāvīga, kvalitatīva atbalsta sniegšanai mazākumtautību NVO (tostarp atbalsts mazākumtautību NVO projektu īstenošanai visā Latvijā, īstenojot ne mazāk kā 60 projektus gadā).339KM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte075.75.1.Izvērtēsim sabiedrības integrācijas politikas un tās ieviešanas efektivitāti. Pilnveidosim Sabiedrības integrācijas fonda darbību.Veikt sabiedrības integrācijas politikas ieviešanas, t.sk. institucionālās pārvaldības, un pārraudzības efektivitātes izvērtējumu, par virsmērķi nosakot Latvijas valstiskuma stiprināšanu.Veikts Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas mehānisma izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi sabiedrības integrācijas politikas koordinēšanas uzlabošanai (t.sk. nepieciešamās valdības darba strukturālās izmaiņas un izmaiņas atbildības sadalījumā) un sabiedrības integrācijas politikas vienotai un mērķtiecīgai pārvaldībai. Priekšlikumi iesniegti izskatīšanai MK.338, 339KM 31.12.2016.Valsts drošība un nacionālā identitāte.076.76.1.Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.Organizēt apvienotās bruņoto spēku mācības "Namejs 2018", NBS kaujas gatavības, reaģēšanas un kaujas spēju pārbaudei.Organizētas apvienotās bruņoto spēku mācības "Namejs 2018". Praktiski pārbaudīta visu, t.sk. Zemessardzes un rezerves karavīru, bruņoto spēku kaujas gatavību veikt valsts aizsardzību. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.076.76.2.Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.Uzsākt netiešā uguns atbalsta spējas attīstību Sauszemes kājnieku brigādē un Zemessardzē.Izstrādāts netiešā uguns atbalsta spējas ieviešanas plāns. Noslēgti līgumi spējas ieviešanas uzsākšanai. Uzsākta personāla apmācība un integrācija NBS struktūrā. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.076.76.3.Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.Sasniegt Sauszemes kājnieku brigādes mehanizētā bataljona sākotnējo kaujas gatavību.Viena rota ir nokomplektēta ar personālu un ekipējumu. Veikta individuālā un kolektīvā apmācība, rotas līmeņa izvērtēšanas mācības, kā arī sertifikācijas mācības. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.076.76.4.Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.Attīstīt pretgaisa aizsardzības spēju, uzlabojot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un pretgaisa aizsardzības komandvadības spējas, kā arī modernizējot esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas.Sākta integrētas, ar NATINAMDS (NATO Integrated Air and Missile Defence System) savietojamas, pretgaisa aizsardzības sistēmas ekipējuma ieviešana, nodrošinot gaisa telpas labāku novērošanu un uzlabojot NBS rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības ieroču pilnu kaujas gatavību. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.076.76.5.Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā.Lai uzlabotu NBS reaģēšanas spējas un nodrošinātu efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību, pastāvīgi izvietot NBS apakšvienību Latgalē.Izvietota NBS apakšvienība Latgalē AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.077.77.1.Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.Nodrošināt 18 paaugstinātas gatavības Zemessardzes vadu izveidi.Izveidoti 18 paaugstinātas gatavības Zemessardzes vadi. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.077.77.2.Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.Veikt individuālo ieroču sistēmu nomaiņu paaugstinātas gatavības Zemessardzes vienībām.Zemessardzes paaugstinātas gatavības kājnieku vienības nodrošinātas ar individuālajām ieroču sistēmām. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.077.77.3.Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.Izveidot divus reģionālā līmeņa poligonus, uzlabojot apstākļus Zemessardzes vienību kolektīvās apmācības īstenošanai.Izveidoti divi reģionāla līmeņa poligoni (Kurzemē un Latgalē). AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.077.77.4.Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.Izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.Izstrādāts pasākumu plāns, lai nodrošinātu darba devēju atbalstu zemessargu un rezerves karavīru dalībai kolektīvajā apmācībā, tādējādi nodrošinot 8000 zemessargu pilnīgu apmācību. AizM 30.06.2017.Valsts drošība un nacionālā identitāte.077.77.5.Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.Izveidot jaunu Zemessardzes bataljona līmeņa vienību Bauskā.Izveidota Zemessardzes bataljona līmeņa vienība Bauskā. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.078.78.1.Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu.Nodrošināt visiem jaunsargiem iespēju piedalīties nometnēs, lai veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu saskaņā ar Informatīvo ziņojumu par "Par Jaunsardzes attīstību 2015. —2024. gadā".Nodrošināta iespēja katram no 7200 jaunsargiem piedalīties vismaz vienā nometnē mācību gada laikā. AizM 30.11.2016.Valsts drošība un nacionālā identitāte.078.78.2.Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu.Nodrošināt Jaunsardzes spēju apmācīt jaunsargus un nodrošināt pamatu saturiski jauna valsts aizsardzības mācību priekšmeta ieviešanai.Veikta jaunsargu apmācība un uzsākts jauna satura valsts aizsardzības mācību priekšmeta pilotprojekts. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.078.78.3.Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu.Nodrošināt Jaunsardzes pieejamību lielākajos novados un republikas nozīmes pilsētās, īpašu uzmanību pievēršot Jaunsardzes stiprināšanai Rīgā, lai veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu.Piesaistīti instruktori un izveidotas apmācības iespējas lielākajos novados un republikas nozīmes pilsētām. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.079.79.1.Līdzdarbosimies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumos, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā, paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī piedaloties starptautiskajās mācībās, misijās un operācijās.Attīstīt NBS mācību infrastruktūru, t.sk. Ādažu un Lāčusila poligonus, lai nodrošinātu nepieciešamās prasības plašāka mēroga apvienoto militāro mācību organizēšanai.Ādažu poligona teritorija ir paplašināta, kā arī Ādažu bāzes infrastruktūra un Lāčusila poligons ir attīstīti, lai nodrošinātu kaujas šaušanu bataljona lieluma vienībai un manevrus brigādes lieluma vienībai. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.079.79.2.Līdzdarbosimies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumos, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā, paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī piedaloties starptautiskajās mācībās, misijās un operācijās.Nodrošināt Latvijas karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos vismaz 2016.gada līmenī.Nodrošināta Latvijas karavīru dalība operācijās Resolute Support, EUTM Mali, ATALANTA, SOPHIA, MINUSMA, Inherent Resolve, kā arī Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF), NRF VJTF un NRF IFFG. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.080.80.1.Izveidosim nacionālo militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu, jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu.Iekļaut prasību piesaistīt vietējos apakšuzņēmējus lielo līgumu izpildē, sekmējot vietējo uzņēmumu iesaisti aizsardzības vajadzību nodrošināšanāPrasība iekļauta līgumos, kuru summa ir ne mazāka kā 3 miljoni EUR. AizM 30.10.2018.Valsts drošība un nacionālā identitāte.080.80.2.Izveidosim nacionālo militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu, jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu.Izstrādāt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas atbalsta politiku, sekmējot vietējo uzņēmumu iesaisti aizsardzības vajadzību nodrošināšanāSagatavots nacionālās aizsardzības un drošības industrijas atbalsta konceptuālais ziņojums. Balstoties uz ziņojumu uzsākta praktisku industrijas atbalsta pasākumu realizācija:
  68. 1)) Iepirkumu informācijas pieejamība - Industrijas diena, regulāras tikšanās ar uzņēmējiem un tos pārstāvošajām nozaru organizācijām;
  69. 2)) NBS infrastruktūras pieejamība - precizēta normatīvā bāze uzņēmēju pieejas nodrošināšanai NBS infrastruktūrai un materiāltehniskajiem līdzekļiem produkcijas testēšanas nolūkos;
  70. 3)) Atbalsts pētniecībai - skaidri definēti NBS prioritāri nepieciešamie pētniecības virzieni un kārtība, kādā pētniecības iestādes saņem atbalstu attiecīgo projektu realizācijai;
  71. 4)) Uzsākta kārtības izstrāde, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts militāru vai duālas pielietojamības preču ražošanai Latvijā. AizM 31.12.2016.Valsts drošība un nacionālā identitāte081.81.1.(Svītrots ar MK 28.03.2017. rīkojumu Nr. 137)Valsts drošība un nacionālā identitāte082.82.1.Stiprinot Eiropas un NATO Ziemeļaustrumu reģiona drošību, strādāsim pie ilgtermiņa NATO sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanas Baltijā.Panākt pozitīvu lēmumu NATO Varšavas samitā par nozīmīgu sabiedroto ilgtermiņa militāro klātbūtni reģionā.Pieņemts lēmums par NATO spēku pastāvīgu izvietošanu reģionā. AizMĀM, TM31.07.2016.Valsts drošība un nacionālā identitāte083.83.1.Sniegsim ieguldījumu Eiropas un globālajā drošībā, piedaloties un atbalstot cīņu ar terorismu, novēršot hibrīdo apdraudējumu, stiprinot robežu drošību, kiberdrošību un stratēģiskās komunikācijas jomas. Stiprināsim Eiropas Savienības un NATO sadarbību minētajās jomās.Izveidot un ieviest Pasažieru datu reģistra sistēmu, t.sk. izstrādājot attiecīgu normatīvo regulējumu, lai palielinātu gaisa satiksmes drošību un valsts iekšējo drošību, kā arī lai sekmētu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu.Uzlabota gaisa pārvadājumu drošība, robežkontroles pasākumu veikšana, stiprināta valsts drošība, sabiedriskā kārtība un drošība, nodrošinot gaisa kuģu pasažieru datu apstrādi noziegumu novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai. IeM 31.12.2016.Valsts drošība un nacionālā identitāte084.84.1.Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu.Modernizēt muitas tehnisko aprīkojumu uz Eiropas Savienības ārējās robežas kontroles punktiem, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus ātrai robežšķērsošanai un vienlaikus - efektīvai kontrolei.
  72. 1)) Silenes MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta MB 1215LC;
  73. 2)) Indras MKP - dzelzceļa kravas kontroles rentgeniekārta RF9010;
  74. 3)) Kārsavas MKP - dzelzceļa kravas kontroles rentgeniekārta RF6010.
  75. 4)) Terehovas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
  76. 5)) Vientuļu MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC.
  77. 1)) Liepājas ostas MKP - CX100100TI;
  78. 2)) Ventspils ostas MKP — CX100100TI;
  79. 3)) Vientuļu MKP - CX100100TI;
  80. 4)) Rīgas Lidostas MKP (Latvijas pasts) - CX100100TI;E273+E273
  81. 5)) Rīgas Lidostas MKP C termināls - CX100100D;
  82. 6)) Rīgas Lidostas MKP E termināls - CX100100D.
  83. 1)) Liepājas ostas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
  84. 2)) Ventspils ostas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
  85. 1)) Grebņevas MKP;
  86. 2)) Terehovas MKP;
  87. 3)) Silenes MKP.Samazināts kontrabandas apjoms.
  88. 3)) ESF projekta ietvaros līdz 31.12.2018. apmācīti 250 ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, no kuriem 200 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 50 Valsts probācijas dienesta darbinieki.
  89. b)) diferencējot ģimenes valsts pabalsta koeficientu par trešo un nākamajiem bērniem un c) pagarinot pabalsta izmaksas periodu, to turpinot līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.
  90. 2)) 31.08.2017.Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums100.100.1Vērtēsim iespējas palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta par bērna kopšanas laiku.Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai grozījumus normatīvajos aktos izmaiņām ar 2018.gadu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā par bērna kopšanas laiku.Vispusīgi izvērtētas iespējas palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu, ko valsts sedz bērna kopšanas laikā nestrādājošai vecāku pabalstu saņemošai personai, tādējādi nodrošinot augstāku aizsardzības līmeni sociālo risku iestāšanās gadījumā, un šāda risinājuma ietekme uz sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, ļaujot valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par tālāko rīcību.265,266,267LM"Demogrāfisko lietu centrs"31.03.2017.Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums101.101.1.Ieviesīsim iedzīvotāju garantēto minimālo ienākuma līmeni motivējošam atbalstam, sasaistot to ar darbaspēka nodokļiem, sociālo palīdzību, valsts sociālajiem pabalstiem, minimālo valsts pensiju un bezdarbnieka pabalstu.Nodrošināsim pakāpenisku pāreju no sociālajiem pabalstiem uz patstāvīgiem darba ieņēmumiem.
asbalance-sheetbuilding-codecitconstructionconsumerconsumer-protectioncustomsdata-protectiondeadlinedeclarationelectricityemployeeemployerenergyenvironmentfilingfinegdprgovernmenthealthcareimport-exportinvoicejoint-stockleavelegislationllcmkpenaltyprocurementpublic-procurementreal-estateregistrationremunerationsaeimasalarysiatax-authorityuinvacationvehiclevidwasteworking-time