3. Article

Risinājums 3.1. Politikas alternatīvas Pētījumā par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai (SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015) izvirzītas trīs politikas alternatīvas PMP problēmas risināšanai: 1.alternatīva - PMP faktoru mazināšana, uzlabojot datu uzskaiti un PMP risku agrīnas identificēšanas iespējas. 1.alternatīva paredz sistēmisku risinājumu PMP problēmas risināšanai, t.sk. PMP riska grupas jauniešu reģistra ieviešanu, iesaistīto institūciju sadarbības modeļa izveidi un ieviešanu, izglītības satura un metožu pilnveidi, karjeras izglītību, pedagogu un atbalsta personāla kapacitātes celšanu, finansējuma nodrošināšanu jauniešu NVO, jaunatnes centriem darbam ar PMP jauniešiem, vecāku izglītošanu par PMP riska situācijām un atbalsta aktivitātēm, individuāls papildus darbs ar PMP riska grupas jauniešiem, kā arī mērķfinansējums konkrētu PMP prevencijas un/ vai seku novēršanas aktivitāšu īstenošanai pašvaldībās. Viens no labākajiem veidiem kā novērst PMP ir risināt problēmu vēl pirms izglītojamais ir pametis izglītības iestādi, tas ir, identificējot PMP riska grupas izglītojamos agrīnā stadijā; 2.alternatīva - PMP riska mazināšana, sniedzot materiālu atbalstu un palīdzību. Ņemot vērā šajā ziņojumā aprakstītajos pētījumos sniegtos secinājumus, ka viens no būtiskākajiem PMP iemesliem ir izglītojamā slikts materiālais stāvoklis, 2.alternatīva paredz finansiālu atbalstu, t.sk. apmaksājot PMP riska grupas izglītojamiem ceļa izdevumus, ēdināšanas izdevumus, nodrošinot ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kā arī paredzot mērķfinansējumu konkrētu PMP prevencijas un/ vai seku novēršanas aktivitāšu īstenošanai pašvaldībās; 3.alternatīva - PMP risku mazināšana, izstrādājot individuālus atbalsta pasākumus. Saskaņā ar šajā ziņojumā aprakstītajiem pētījumiem un citu valstu pieredzi PMP problēmu var risināt arī sniedzot individuālu atbalstu katram PMP riska grupas izglītojamam. Piemēram, individuāla PMP riska mazināšanas plāna izstrāde un īstenošana, psihologa konsultācijas, papildus mācību stundu nodrošinājums, individuāla apmācība, t.sk. īpaši piemeklēta neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana, atbalsta personāla nodrošināšana PMP riska grupas izglītojamam, jauniešu organizāciju, jauniešu līderu plašāka iesaiste PMP prevencijas pasākumos un darbā ar PMP riska grupas jauniešiem, individuāli atbalsta pasākumi, konsultācijas par izglītības iespējām, karjeras konsultācijas jauniešiem, kuri izrāda gatavību atsākt mācības. 4.alternatīva - īstenot paralēli visas iepriekš minētās alternatīvas, iespēju un pieejamā finansējuma robežās kombinējot tajās iekļautos atbalsta pasākumus, lai sasniegtu optimālu rezultātu. Kā minēts šī ziņojuma 2.3.3.apakšsadaļā, katra no piedāvātajām 1.-3.politikas alternatīvām iekļauj kompleksi īstenojamus preventīvus un intervences pasākumus, kas risina kādu konkrētu PMP problēmas aspektu (datu apkopošana un uzskaite, finansiālais atbalsts, individuālas pieejas nepieciešamība). Ņemot vērā veikto un šajā ziņojumā aprakstīto pētījumu rezultātus, ka kopumā PMP problemātiku veido plašs saistīto tēmu loks - gan izglītības kvalitāte, ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu vērtīborientācija u.c., turklāt katrā individuālajā gadījumā prevalē atšķirīga minēto faktoru kombinācija, IZM ieskatā 8.3.4.SAM atbalsts plānojams daudzveidīgs - gan uzlabojot datu uzkrāšanu un apmaiņu starp institūcijām, gan sniedzot atbalstu izglītības iestādes un pašvaldības atbildīgajiem speciālistiem darbam ar PMP riska grupas jauniešiem, gan identificējot PMP pazīmes konkrētam izglītojamam un attiecīgi izstrādājot individuāli pielāgotu PMP risku mazināšanas plānu, t.sk. ņemot vērā izglītības iestādes un pašvaldības iespējas. Lai to nodrošinātu, nepieciešama funkcionējoša, visaptveroša PMP riska gadījumu monitoringa sistēma, ietverot funkcijas dažādos līmeņos: izglītības iestādē, pašvaldībā par konkrētām izglītības iestādēm un tās teritorijā deklarētajiem bērniem un jauniešiem, kā arī valsts līmenī, kas ietver nepārtrauktu informācijas un datu ieguvi, apstrādi un analīzi, kā arī PMP mazināšanas politikas rezultātu analīzi. Izvērtējot šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto, IZM ierosina īstenot 4.alternatīvu, kas tiek aprakstīta turpmāk ziņojumā. 3.2. Datu ieguve, uzskaite un analīze Lai pilnveidotu sākotnējo datu ieguves, uzskaites un analīzes sistēmu un veiktu PMP monitoringu, nepieciešama ticama informācija par izglītojamiem, kuri ir deklarēti konkrēto pašvaldību teritorijās un atrodas obligātās izglītības vecumā. Šādu datu ieguvei un pilnveidei tiks rasti šādi risinājumi. Saistībā ar obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, nepieciešams: 1) rast resursus obligātā izglītības vecuma izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu nepārtrauktam un visaptverošam monitoringam pašvaldību un valsts līmenī, informācijas ieguvei, pārbaudei, sadarbības ar atbildīgajām iestādēm aktivizēšanai un obligātās izglītības ieguves uzsākšanas koordinācijai; 2) pilnveidot pašvaldību darbu, panākot, ka pašvaldības visa gada garumā atjauno informāciju VIIS un zina katra izglītības iestādēs nereģistrētā bērna aktuālo statusu, lai līdz minimumam samazinātu to bērnu skaitu, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, vai kuriem nav norādīts statuss; 3) ņemot vērā pilnveidoto PMP riska monitoringa sistēmu un datu analīzes rezultātus, sadarbībā ar pašvaldībām un atbildīgajām iestādēm nodrošināt pasākumus, lai apzinātie obligātā izglītības vecuma bērni, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, sāktu izglītības ieguvi, tostarp nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumos Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība"; 4) lai īstenotu pāreju uz obligāto vispārējo vidējo izglītību, ieviest vienotu informācijas ieguvi un analīzi par jauniešiem, kas pārtrauc mācības pēc pamatizglītības iegūšanas vai vidējās izglītības ieguves laikā, arī tad, ja šie izglītojamie jau sasnieguši 18 gadu vecumu; 5) pilnveidot sadarbību un atgriezenisko saiti ar ārvalstu institūcijām emigrācijas un reemigrācijas, bēgļu un patvēruma meklētāju kontekstā. Laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam lielākais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits ir tie, kas pēc pašvaldību sniegtajiem datiem atrodas ārvalstīs. Daudzi no viņiem turpina mācības. Svarīgi ir identificēt tos bērnus, kuri pēc pašvaldību iegūtās informācijas atrodas ārvalstīs, bet neturpina izglītības ieguvi, kā arī apzināt potenciālos obligātās izglītības vecumposma izglītojamos no bēgļu un patvēruma meklētāju kontingenta. Saistībā ar izglītības iestādēs reģistrētiem bērniem, kuriem ir neattaisnoti kavējumi vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī, nepārtraukti kavējumi divu un vairāk dienu ilgumā pēc kārtas nepieciešams: 1) turpinot jau šobrīd normatīvajos aktos noteiktā izpildi PMP riska mazināšanai (t.sk. MK noteikumos Nr.89 noteikto regulāro un/vai ilgstošo kavējumu uzskaiti un to novēršanas pasākumus), pilnveidojot PMP riska monitoringa sistēmu, nosakot tās darbību izglītības iestādes, pašvaldību un valsts līmenī, nepieciešams veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos: a) MK noteikumos Nr.89, nosakot: - ņemot vērā izglītības iestādes autonomiju un funkcijas izglītībā, izglītības iestādei veikt regulāru un tūlītēju datu ievadi attiecībā uz neattaisnotiem mācību kavējumiem (t.sk. paredzot, ka izglītības iestāde deleģē atbildīgo personu, kas veiks neattaisnoto mācību kavējumu un to iemeslu uzskaiti un ievadi monitoringa sistēmā); - informācijas ievadi izglītības iestāde nodrošina arī par pilngadīgiem izglītojamiem līdz vispārējās vai profesionālās izglītības iegūšanai; b) Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumos Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība", nosakot izglītības iestādei pienākumu ievadīt izglītojamo atskaitīšanas iemeslus; c) noteikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības iestāžu monitoringa sistēmā ievadīto datu par kavējumiem, iemesliem apkopošanu un analīzi, nodrošināt informācijas ievadi par konkrētajā pašvaldībā esošo izglītības iestāžu datiem jau izveidotajā VIIS sadaļā "Ilgstoši neattaisnotie kavējumi" Vienlaikus nepieciešams izstrādāt vai precizēt iekšējo normatīvo regulējumu attiecībā uz atskaitīšanas un kavējumu uzskaites kārtību IZM padotības iestādēs. 2) nodrošināt resursus neattaisnoti kavējošo izglītojamo nepārtrauktam monitoringam ne tikai no pašvaldību, bet arī no valsts puses, tai skaitā izveidojot iespējas pašvaldībām pārraudzīt izglītības iestādē funkcionējošās kavējumu uzskaites sistēmas, nodrošinot pašvaldības speciālistiem datus situācijas analīzei un PMP risku mazināšanas analīzei. Jānovērš valsts līdzekļu neracionāla izmantošana gadījumos, kad izglītojamie ilgstoši kavē skolu neattaisnotu iemeslu dēļ, jo valsts piešķir līdzekļus katra izglītības iestādē reģistrēta bērna izglītošanai (pēc principa "nauda seko skolēnam"), tomēr valsts rīcībā nav informācijas, vai izglītojamie skolu faktiski apmeklē un mācās; 3) nodrošināt monitoringu par pilngadīgu personu neattaisnotiem izglītības iestādes kavējumiem. Noteikumi Nr.89 attiecas uz bērniem (no piecu gadu vecuma) pirmsskolas izglītības iestādēs un nepilngadīgiem izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Tas rada problēmas informācijas apkopošanā par vispārizglītojošo skolu 11. un 12.klašu skolēnu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu neattaisnotiem kavējumiem, kas sasnieguši pilngadību. Līdz ar to trūkst arī mehānisma, lai pašvaldības un citas atbildīgās iestādes veiktu darbības neattaisnoto kavējumu novēršanai; 4) nodrošināt monitoringu par izglītojamiem, kas iegūst izglītību tālmācības formā. Noteikumi Nr.89 šobrīd attiecas tikai uz izglītojamiem, kas iegūst izglītību klātienē, līdz ar to viņiem ir pienākums apmeklēt izglītības iestādi. Izglītības procesam tālmācībā ir cita kārtība, tomēr arī šajā gadījumā nepieciešams monitorings par to, vai izglītības programma tiešām tiek apgūta un apgūta paredzētajā laikā un daudzumā, lai valsts neracionāli netērētu līdzekļus, pie kam arī daļu no obligātās pamatizglītības ir iespējams apgūt tālmācības paveidā; 5) novērst situāciju, ka valsts finansējums tiek neracionāli piešķirts izglītības iestādēm par izglītojamiem, kuri neapmeklē skolu, un izglītības iestādei ir informācija, ka viņi atrodas ārvalstīs un neplāno atgriezties Latvijā, bet no izglītības iestādes saraksta viņus var izslēgt tikai pēc gada. Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta 13.10.2015. noteikumu Nr.591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" 56.punkts. Izglītojamiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, ir jādod iespēja atgriezties izglītības iestādē, nosakot apturētas reģistrācijas statusu; 6) izveidot mehānismu, kā panākt jauniešu un viņu vecāku atbildību par neattaisnotiem kavējumiem, ņemot vērā Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā iegūtos datus, ka viens no diviem galvenajiem mācību kavējumu iemesliem PMP jauniešiem ir vecāku vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret bērna izglītošanās procesu. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.pantā paredzēta atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Bērnu aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam) (Civillikums 177.pants). Tomēr tiesību normas piemērošanas prakse liecina, ka pašvaldības aktīvi neizmanto iespējas sodīt vecākus, ja bērns neiegūst izglītību. Problēmas risināšanai nepieciešama vecāku izpratnes stiprināšana par izglītību kā vērtību, kā arī labāko komunikācijas saišu veidošana starp izglītojamo vecākiem un skolu, attiecīgi apzinot un risinot problēmas, kuras var veicināt PMP. Viena no biežāk konstatējām problēmām ir šīs komunikācijas trūkums. Vecākiem jānodrošina iespēja izmantot psihologa, sociālā pedagoga konsultācijas, risināt dažādus personiska un sociālā rakstura jautājumus. Vairākas darbības tiks nodrošinātas esošo IZM un IKVD funkciju un budžeta ietvaros. Papildu finansējums ārpus 8.3.4.SAM finansējuma tiek piesaistīts IKVD vecākā eksperta amata vietai, lai nodrošinātu pasākumus ārpus projekta un ilgtspēju projektā radītajai sistēmai un pasākumiem pēc tā noslēgšanas. Vienlaikus valsts budžeta ietvaros nav plānots nodrošināt preventīvos, intervences un kompensējošos pasākumus tiešai mērķa grupai. 8.attēls PMP datu nodrošināšanas shēma regulāram un pilnīgam PMP monitoringam un izvērtēšanai * MK 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība"; MK 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi"; MK 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība". PMP datu nodrošināšanas shēmā (8.attēlā) ietvertie funkcionējošie pasākumi, kā arī 2016.gadā plānotie grozījumi normatīvajos aktos nodrošina ex-ante nosacījuma izpildi attiecībā uz sistēmas izveidi PMP datu uzkrāšanai un analīzei. 3.3. Priekšlikums 8.3.4.SAM ieviešanai 3.3.1. Pieejamais finansējums 8.3.4.SAM ietvaros Lai nodrošinātu PMP preventīvo un intervences pasākumu ieviešanu, plānots piesaistīt arī 8.3.4.SAM finansējumu. Sākotnējais 8.3.4.SAM kopējais indikatīvais finansējums ir 57 540 405 euro apmērā, t.sk. ESF līdzfinansējums 48 909 344 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 8 631 061 euro apmērā. Finansējums tika samazināts, to novirzot citiem specifiskajiem atbalsta mērķiem: • par 1 850 000 euro (t.sk. ESF 1 572 500 euro un valsts budžets 277 500 euro), lai nodrošinātu 8.3.6.specifiskā atbalsta mērķa "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" ietvaros plānotā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījuma ieviešanu, kura nepieciešamību uzsvērusi Eiropas Komisija; • par 6 762 578 euro (t.sk. ESF 5 748 191 euro un valsts budžets 1 014 387euro) Labklājības ministrijas pārziņā esošajam 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" VIAA īstenotā projekta mērķa grupas vajadzību nodrošināšanai. Pārdale veikta, ņemot vērā 2015.gada 18.septembrī notikušo tikšanos ar Eiropas Komisiju par turpmākiem risinājumiem nodarbināto jauniešu iesaistei 1-gadīgajās un 1,5-gadīgajās profesionālajās programmās, kur tika panākta attiecīga vienošanās; • par 9 115 452 euro (t.sk. ESF līdzfinansējumu 7 748 134 euro un valsts budžeta finansējumu 1 367 318 euro) 8.3.2.2.pasākumam "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ar mērķi palielināt 8.3.2.2.pasākuma atbalsta saņēmēju skaitu no pašreizējiem 20% uz 30% 1.-9.klašu audzēkņiem, t.sk. palielinot atbalstu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem 1.-4.klašu grupā. Atbalsts 8.3.2.2.pasākumam pamatā paredzēts skolēnu individuālo kompetenču un talantu attīstībai. Papildus finansējuma novirzīšana 8.3.2.2.pasākumam cita starpā pamatojama ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (OECD PISA) 2012 pētījumu rezultātiem36, kas liecina, ka Latvijā ir relatīvi maz skolēnu, kas var veikt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus un, salīdzinot ar 2003.gadu, šo skolēnu skaits nav nozīmīgi mainījies. Šie dati liecina, ka paralēli darbam ar īpaši talantīgajiem skolēniem, kuri virzāmi uz augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem, jāiegulda liels darbs, lai uzlabotu visu skolēnu kopējo kompetenču līmeni. Tādējādi plānotais 8.3.4.SAM finansējums sastāda 39 812 375 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 33 840 518 euro un valsts budžeta finansējums 5 971 856 euro. 3.3.2. Atbalstāmās darbības Apkopojot veiktos pētījumus un IKVD ziņojumus, tika identificēti nepieciešamie preventīvie un intervences pasākumi, kas vērsti gan uz individuāliem, gan institucionāliem faktoriem. Preventīvo pasākumu ietvaros nepieciešams: 1) izstrādāt valstī vienotas vadlīnijas, ieteikumus koordinētai PMP risku mazināšanai, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī; 2) regulāri apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos katrā izglītības iestādē un pašvaldībā un, balstoties uz informācijas visaptverošu analīzi, izstrādāt PMP risku mazināšanas plānu pašvaldībā, tajā ietverot daudzveidīgus pasākumus individuālā, skolas un pašvaldības līmenī PMP risku mazināšanai; 3) nodrošināt visaptverošu ar PMP saistīto datu nodrošinājumu, t.sk. regulāru un pilnīgu informācijas apmaiņu skolas, pašvaldības un valsts līmenī; 4) veicināt atbalstošas mācību vides veidošanu PMP riska mazināšanai, t.sk. stiprinot skolas personāla kompetenci darbam ar PMP riska audzēkņiem, stiprinot skolas un vecāku sadarbību, savstarpēju uzticēšanos, īstenojot uz vecākiem vērstas sociālās kampaņas; 5) veidot pašvaldībā labvēlīgu vidi jauniešu iniciatīvām, atbalstot jauniešu organizāciju, NVO projektus, tādējādi iesaistot jauniešus, īpaši PMP riskam pakļautos, projektu īstenošanā un vadībā, veicinot viņu izpratni par viņiem aktuālām tēmām, par projektu vadību, lēmumu pieņemšanu utt. Tāpat arī veicinot pašvaldības un izglītības iestāžu sadarbību ar krīzes centriem, NVO un vecāku organizācijām PMP risku mazināšanas kontekstā. Situācijas izmainīšanas (intervences) pasākumu ietvaros nepieciešams: 1) regulāri apzināt PMP riskam pakļautos izglītojamos katrā izglītības iestādē un pašvaldībā un izstrādāt un īstenot individuālus PMP risku mazināšanas plānus PMP riska grupas izglītojamiem; individuālajos PMP risku mazināšanas plānos paredzēts daudzveidīgus un konkrētajam jaunietim piemeklētus atbalsta pasākumus; 2) veicināt individuālu un atbalstošu pieeju PMP riska grupas jauniešiem un, ja nepieciešams, vecākiem no izglītības iestāžu personāla puses; 3) nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem, kuru sociāli ekonomiskie apstākļi varētu būt par pamatu PMP, piedāvājot nepieciešamo materiālo atbalstam: apmaksātu ēdināšanu, dienesta viesnīcas izdevumu segšana, transporta izdevumus ceļam uz/no izglītības iestādi, individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu atkarībā no apgūstamās izglītības programmas (īpaši attiecināms uz profesionālās izglītības iestāžu programmām). Kompensācijas pasākumi ir paredzēti citu SAM ietvaros, piemēram, 8.3.3.SAM ietvaros tiek nodrošināts konsultatīvais un mentora atbalsts jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, ar mērķi iesaistīt viņus izglītībā;7.2.1.SAM. ietvaros jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, ir bez iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas vai profesionālā kvalifikācija iegūta vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas 7.2.1.SAM programmā, tiek piedāvāta sākotnējās profesionālās izglītības programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguve viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā programmu pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un mērķstipendijas piešķiršana. Turpinājumā 8.3.4.SAM atbalstāmo aktivitāšu izklāsts: Individuāls atbalsts: 1) individuālā PMP riska mazināšanas plāna izstrāde un īstenošana PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem: ietver individuālā plāna izstrādi izglītojamam, speciālistu, piemēram, psihologa, sociālā pedagoga, skolotāja palīga, logopēda u.c. konsultācijas, t.sk. atbalstu krīzes situācijā, skolas brīvlaikos, mentora piesaisti, papildu konsultācijas mācību priekšmetos; 2) izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšana PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem: ietver transporta pakalpojumu nodrošināšanu nokļūšanai no dzīvesvietas uz izglītības iestādi vai mācību prakses vietu un atpakaļ, piemēram, starppilsētu un starpnovadu sabiedriskā transporta biļetes un atsevišķos gadījumos profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem - pilsētas sabiedriskā transporta biļetes, naktsmītnes (dienesta viesnīca vai internāts), bezmaksas ēdināšanu (brokastis, launags, pusdienas - pēc nepieciešamības, izņemot gadījumus, kad to jau nodrošina no pašvaldības vai cita budžeta līdzekļiem), kā arī individuālo mācību līdzekļu nodrošināšanu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem no maznodrošinātām ģimenēm vai no 17 gadu vecuma (kas nav piekritīgi FEAD37 mērķa grupai), kā arī individuālas lietošanas priekšmetus, piemēram, apģērbu, apavus, speciālo apģērbu profesionālās izglītības programmu apguvē, higiēnas preces trūcīgiem vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem no 18 gadu vecuma un no maznodrošinātām ģimenēm (kas nav piekritīgi FEAD mērķa grupai); Izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai izmaksas nepārsniedz 15% no individuālā atbalsta kopsummas. Atbalsts sistēmas izveidei: 3) PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai: ietver PMP riska grupas raksturojumu, pazīmes un identificēšanu, agrīnās brīdināšanas sistēmas aprakstu, īstenojamo atbalsta pasākumu noteikšanu un atbalsta piešķiršanas kārtību, nosacījumus un iespējas NVO iesaistei, t.sk. nosacījumus sadarbībai ar NVO, kas strādā ar jauniešu mērķauditoriju, kā arī jauniešu dibinātām NVO - finansējums jauniešu ārpus formālās izglītības iniciatīvu realizēšanai projektu konkursu veidā ar mērķi iesaistīt PMP riska grupas auditoriju, to iespējamais piedāvājums darbam ar PMP riska grupā esošiem izglītojamiem, priekšlikumi PMP monitoringa īstenošanai; 4) atbalsts PMP rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšanai: atbilstoši IKVD normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām, sistēmas darbības koordināciju nodrošinās IKVD sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldībām uzkrājot informāciju pastāvīgi un IKVD - apkopojot un analizējot datus ne retāk kā divas reizes gadā. PMP rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes sistēmas pilnveide ietver divus aspektus: 4.1) 8.3.4.SAM ietvaros sniegtā atbalsta operatīvās uzskaites sistēmas izveide un uzturēšana (datu uzkrāšana), kur paredzēta PMP riska rādītāju un 8.3.4.SAM projekta ietvaros saņemtā atbalsta uzskaite projekta (un personu) līmenī. Plānots, ka projekta laikā operatīvā uzskaites sistēma pastāvīgi tiks testēta un noslēgumā sistēma vai atsevišķas tās daļas (pēc nepieciešamības, atkarībā no testa rezultātiem) var tikt integrētas Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), lai nodrošinātu PMP rādītāju uzskaiti arī pēc projekta īstenošanas. Finansējums: 8.3.4.SAM projekts; atbildīgais par datu uzkrāšanu, verificēšanu un ieviesto PMP prevencijas risinājumu pārraudzību: IKVD; indikatīvais operatīvās uzskaites sistēmas izveides laiks: 2017.gads (lai projekts tā uzsākšanas brīdī būtu augstā gatavības pakāpē, operatīvās uzskaites sistēmas tehniskās specifikācijas sagatavošana plānota jau 2016.gada 4.ceturksnī); 4.2) uzlabojumi ar PMP saistītās informācijas uzkrāšanas un apmaiņas procesā (shēmā) vietējā (skolas), pašvaldības un valsts līmenī, t.sk. nosakot veicamās funkcijas un atbildību iesaistītajām pusēm. Lai to nodrošinātu, IKVD, balstoties uz veikto papildinājumu VIIS testa rezultātiem, sagatavos priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei38 datu apkopošanas kārtībai, datu kvalitātes un visaptveroša satura nodrošināšanai, lai IKVD kompetence ietvertu šī procesa nepārtrauktu uzraudzību, atbalsta sniegšanu pašvaldībām par tiem bērniem, kuri ir izglītības iestāžu sarakstos, taču regulāri neapmeklē skolu, arī to bērnu apzināšanai un iesaistīšanai, kuri nav izglītības iestāžu sarakstos. Finansējums: IKVD budžets; atbildīgais: IKVD; īstenošanas laiks: priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei - 2016.gada 1.septembris; 5) atbalstošas mācību vides izveide PMP riska mazināšanai: ietver rekomendāciju izstrādi un izplatīšanu izglītojamiem - uzvedībai un sadarbībai klasē/grupā; pedagogiem - konfliktu un problēmsituāciju risināšanai; izglītības iestādēm - sadarbībai ar izglītojamo vecākiem; seminārus - darbnīcas izglītības iestādēm un pašvaldību speciālistiem, atbalsta personālam, A programmu pedagogiem izstrāde un īstenošana, A programmu materiālu sagatavošana un pasniedzēju piesaiste; supervīzijas pedagogiem, kā arī labās prakses apkopošanu un izplatīšanu; pozitīvas mācību vides veidošanu PMP riska mazināšanai skolās; interaktīva rīka izstrādi izglītības iestādēm PMP risku novērtēšanai un vadīšanai; informatīvu kampaņu, popularizējot projekta piedāvātās iespējas un atbalstu pedagogu, izglītojamo, vecāku, aizbildņu vidū, veicinot izpratni par PMP riskiem un sadarbības iespējām PMP novēršanā; 6) atbalsts jauniešu NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, ārpus formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanai, jauniešu projektiem un PMP mērķa grupas jauniešu iesaistei šajās aktivitātēs. Ņemot vērā, ka šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto pētījumu rezultāti norāda uz vecāku iesaistes un viedokļa būtiskumu PMP jautājumā, 8.3.4.SAM atbalstāmo darbību ietvaros paredzētas arī uz vecākiem vērstas aktivitātes: • Sociālā kampaņa medijos, tostarp, ar mērķi informēt un vērst vecāku uzmanību uz aktuāliem ar bērnu izglītošanu saistītiem jautājumiem (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska mazināšanai"): - pievērst lielāku uzmanību bērnu skolas gaitām un sekmēm; - informēt par pieejamiem e-resursiem, ar kuru palīdzību iespējams attālināti sekot līdzi bērna sekmēm un skolas apmeklējumam (atbalsts īpaši vērsts uz vecākiem, kuri strādā ārpus Latvijas). • Izglītības iestāžu sociālo pedagogu un psihologu plašāka iesaiste darbā ar vecākiem, t.sk. konsultāciju sniegšana, mājas vizītes (katra pasākuma nepieciešamība tiks izvērtēta atbilstoši konkrētajai situācijai) (1.atbalstāmā darbība "Individuālā PMP riska mazināšanas plāna izstrāde un īstenošana PMP riskam pakļautajiem izglītojamiem"). • Informatīvie materiāli vecākiem, kā arī materiāli izglītības iestādēm darbam ar vecākiem (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska mazināšanai"). • Skolas personāla izglītošana darbam ar vecākiem un izglītības iestāžu pašpārvaldes institūciju (izglītības iestādes padome) aktivizēšana darbam ar vecākiem (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska mazināšanai"). • Vecāku nevalstisko organizāciju iesaiste (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska mazināšanai"). Vienlaikus, 8.3.4.SAM ietvaros plānots atbalsts arī tādām riska grupām kā bērniem ar īpašām vajadzībām, imigrantu bērniem, bērniem no ģimenēm ar zemu sociāli ekonomisko situāciju u.tml. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs tiek integrēti izglītojamie no dažādām riska grupām, vienlaikus nosakot atbalsta pasākumus. Izglītības iestāde, vērtējot nepieciešamību izglītojamā iekļaušanai 8.3.4.SAM mērķa grupā, lai tas saņemtu 8.3.4.SAM atbalstu individuālā PMP mazināšanas plāna ietvaros, papildus sekmju līmenim un neattaisnotu kavējumu skaitam, uzmanība tiks pievērsta arī citiem PMP riska faktoriem, piemēram, izglītojamā sociāli ekonomiskie apstākļi, veselības stāvoklis, piemēram, funkcionāli traucējumi, mācīšanās traucējumi, bēgļa statuss u.c.. Sīkāki norādījumi izglītojamā izvērtēšanai tiks iekļauti PMP risku novēršanas vadlīnijās. Atbilstoši šīs izvērtēšanas rezultātiem katram PMP riska grupas izglītojamam tiks veidots individuāls PMP risku mazināšanas plāns. Turklāt, ievērojot SAM savstarpējās papildinātības principu papildus atbalsts bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiks nodrošināts arī 8.3.2.2.pasākuma "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros. 3.3.3. Mērķa grupa Aplēses par 8.3.4.SAM mērķa grupas lielumu tiek balstītas uz šādiem IZM rīcībā esošiem datiem un apsvērumiem: 1) CSP publikācija "Jaunieši Latvijā" 39: • Iedzīvotāji vecumā 15-17 gadi, kam nav pamatizglītības un kas neapmeklē skolu - 345 personas jeb 1,4% no kopējā iedzīvotāju skaita šajā vecuma grupā; • Vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2012./13.māc.g. mācības pārtrauca un neturpināja 2440 audzēkņi gadā jeb 5,6% izglītojamo; proporcionāli visvairāk 10.klases audzēkņi - 8,9%; • Profesionālajā izglītībā 2005./06.māc.g. un laika posmā 2010./11.-2013./14.māc.g. mācības pameta un neturpināja vidēji 4638 izglītojamie gadā jeb 12,8% no izglītojamiem. Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi visbiežāk tiek atskaitīti pirmajos divos mācību gados. 2) CSP savā publikācijā arī norāda, ka proporcionāli vairāk jauniešu priekšlaicīgi mācības pamet un neturpina vidējās izglītības pakāpē. Līdzīgu tendenci apliecina arī izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku aptaujas "Par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem"40 rezultāti, kas liecina, ka, procentuāli vairāk PMP gadījumu ir profesionālās izglītības iestādēs (87%) un vidējās izglītības iestādēs (26%), tomēr PMP tendence novērojama arī pamatizglītības pakāpē (13%).41 3) Viens no izplatītākajiem atskaitīšanas iemesliem (jeb PMP indikācija) ir izglītības iestādes neapmeklēšana. Tā piemēram, CSP publikācijā "Jaunieši Latvijā" minēts, ka profesionālās izglītības iestādēs šis iemesls norādīts 30% atskaitīšanas gadījumu. Arī IZM pasūtītajā izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku aptaujā (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014) kā viens no būtiskākajiem PMP riska faktoriem tiek minēta regulāra neattaisnota mācību kavēšana. Faktoru kā ļoti būtisku minējušas 54-60% vispārējās izglītības iestāžu un 67% profesionālās izglītības iestāžu. 4) IKVD dati, apkopojot Latvijas pašvaldību sniegto informāciju, par 2013./14.māc.g. izglītības iestādēs reģistrētiem izglītojamiem, kuri neattaisnoti kavē mācības vairāk kā 20 mācību stundas semestrī42: • Vispārējās izglītības iestādēs neattaisnoti mācības kavēja vidēji 3297 audzēkņi jeb 1,7%. • Profesionālās izglītības iestādēs neattaisnoti mācības kavēja vidēji 798 audzēkņi jeb 2,6%. Tajā pašā laikā minētās izpētes ietvaros veiktā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības izglītojamo aptauja liecina, ka regulāri (vismaz vienu stundu vai nodarbību nedēļa) mācības neattaisnoti kavē līdz 22% vispārējā izglītībā (sākot no 6.klases) un līdz 30% profesionālajā izglītībā. Šādu neattaisnotu kavējumu tendenci apliecina arī Rīgas domes pasūtītais pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū"43, kur norādīts, ka 30 dienu laikā pirms aptaujas veikšanas "20% ir skolu kavējuši "nobastojot"" (Latvijas Fakti, 92.lp.). Aptuveni puse no IKVD aptaujātajiem jauniešiem apgalvoja, ka cenšas nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu kavējumu robežu, lai viņiem "nerastos nepatikšanas". IKVD izpēte apliecina, ka izglītības iestādes informē pašvaldības par neattaisnotiem kavējumiem tikai kritiskos kavējumu gadījumos, vispirms cenšoties atrisināt problēmas ar saviem resursiem. Aprakstītās problēmas informācijas apritē starp iesaistītajām pusēm ir pamatā atšķirībām dažādu institūciju sniegtajos datos par neattaisnotu mācību kavējumu uzskaiti. IKVD izpētē par situāciju profesionālās izglītības iestādēs44 konstatēts, ka profesionālās izglītības iestāžu pirmo kursu audzēkņu neattaisnotu mācību kavēšanu lielā mērā izraisa nepietiekams zināšanu līmenis (grūtības mācībās) - "izglītojamie pēc pamatizglītības posma uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādēs ar ļoti dažādu un bieži nepietiekamu zināšanu līmeni" (IKVD 2014, 4.lpp.). Savu secinājumu IKVD pamato arī ar VISC 2010./11.-2012./13.māc.g. veiktā pētījuma "Pirmo kursu izglītojamo sagatavotības/ zināšanu līmenis, uzsākot profesionālās izglītības programmas apguvi konkrētā mācību gadā" rezultātiem - 60% pirmo kursu izglītojamiem vidējā atzīme ir 4-5 balles. Arīvispārējās izglītības iestāžu gadījumā nepietiekams zināšanu līmenis un grūtības mācību vielas apguvē (blakus tādiem faktoriem kā interešu izglītība, hobiji, ar ko izglītojamais nodarbojas ārpus izglītības iestādes, un garlaicīgas mācību stundas) norādīts kā viens no būtiskākajiem neattaisnotas mācību kavēšanas faktoriem45. Izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku vērtējumā būtiskāks PMP riska faktors par mācību kavēšanu ir profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu zemais ģimenes ienākumu un materiālais stāvoklis (71%) un vienlīdz būtisks (67%) - zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā. Arī vispārējās izglītības iestādēs attiecībā uz 13-15 gadus veciem bērniem (7.-9.klase) kā būtiskāks PMP riska faktors par neattaisnotu mācību kavēšanu tiek minēts tikai zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā (65%) (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014). Turklāt jaunākie CEDEFOP (Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs) dati liecina, ka Latvijā NEET jauniešu īpatsvars sastāda 21,56%.46 Tas liecina, ka šīs personas ir 'izskritušas' no izglītības sistēmas, jo savlaicīgi nesaņēma nepieciešamo atbalstu PMP riska mazināšanai. 9.attēls NEET jauniešu īpatsvars vecuma grupā 15-20 gadi, 2013.gads Avots: CEDEFOP Secinājumi. Tā kā 8.3.4.SAM mērķis ir samazināt PMP, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus, 8.3.4.SAM atbalsts, kas vērsts uz indivīdu (individualizēts atbalsts), novirzāms (a) izglītojamiem, kam novērojamas PMP riska pazīmes (piemēram, neattaisnota mācību kavēšana, grūtības mācību vielas apguvē, zemas sekmes) un (b) izglītojamiem, kuri ir pakļauti apstākļiem, kas var veicināt PMP riska iestāšanos, piemēram, mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems izglītojamā ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Vienlaikus nepieciešams uzlabot izglītības iestādes/ mācību vidi kopumā, veidojot atbalstošu skolas vidi un veicinot jauniešu iesaisti ārpus formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanā, kā arī, veicot sistēmiskus uzlabojumus attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp skolu, pašvaldību un valsti. Attiecībā uz individualizēto atbalstu, pamatizglītības posmā ar pirmajām būtiskajām izmaiņām mācību procesā izglītojamie tradicionāli saskaras jau 5.klasē. Salīdzinot ar izglītības procesu līdz tam, 5.klasē sākas jauni mācību priekšmeti, mācību priekšmetus pasniedz dažādi pedagogi un mazinās klases audzinātāja atbalsta iespējas, kā arī vairumā izglītības iestāžu izglītības process vairs nenotiek vienā klases telpā (izglītojamie dienas laikā maina vairākas klases). Savlaicīgi nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu ātrākai adaptācijai jaunajiem apstākļiem agrīnā stadijā (5.klasē), izglītojamie tiek preventīvi gatavoti līdzīgām pārmaiņām vēlāk. Ņemot vērā visu izklāstīto, kā arī izglītības nozares ekspertu ieteikumus, optimālā 8.3.4.SAM mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi un profesionālās izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi. 4.tabula Mērķa grupas aprēķins No izglītības iestādes atskaitīto personu īpatsvars gadā (%, CSP) Audzēkņu skaits 2014./15.māc.g. (personas, IZM) Maksimālā* projekta mērķa grupa Minimālā projekta mērķa grupa Gadā Kopā (2018.-2022.g.) Gadā Kopā (2018.-2022.g.) 1 2 3 4=3*5gadi 5=1*2 6=5*5gadi Vispārējās izglītības 5.-12.klase 7,0% 129 706 12 971 64 853 9 079 45 397 Profesionālā izglītība 12,8% 29 855 3 821 19 107 3 821 19 107 16 792 83 960 12 901 64 504 * Ievērojot CSP statistiku par personu, kuras atskaitītas no izglītības iestādēm, īpatsvaru, kā arī iepriekš minēto pētījumu (iepriekš minētā IKVD izpēte un Rīgas domes pasūtītais pētījums) rezultātus, kas liecina, ka faktiski regulāra neattaisnotu mācību kavēšana ir izplatītāka nekā pašvaldību sniegtajā informācijā norādīts, turklāt tikai puse (11%) no audzēkņiem, kas regulāri (vismaz vienu reizi nedēļā) neattaisnoti kavē mācības, atzīst, ka cenšas nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu kavējumu robežu, izglītības nozares ekspertu vērtējumā vispārējā izglītībā kā optimālā PMP riska grupa būtu uzskatāmi 10% no kopējā izglītojamo skaita. Šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM priekšlikums par 9 115 452 euro novirzīšanu 8.3.2.2.pasākumam balstīts uz 8.3.4.SAM prognozēto minimālo mērķa grupas apmēru, t.i., 12,8% profesionālās izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi un 7% vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi. Mērķa grupas minimālais apmērs balstīts uz CSP šajā sadaļā iepriekš aprakstītajiem datiem. 3.3.4. Sasniedzamie rezultāti 8.3.4.SAM ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai un intervencei, tādējādi veicinot priekšlaicīgas mācības pārtraukšanas mazināšanos, t.sk. nodrošinot PMP riskam pakļauto jauniešu identificēšanu, nepieciešamā atbalsta sniegšanu, atbalstošas skolas vides veidošanu, koordinētu pašvaldības institūciju iesaisti, kā arī informācijas un datu apmaiņas starp iesaistītajām institūcijām uzlabošanu. Paredzams, ka šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM priekšlikums par 9 115 452 euro novirzīšanu 8.3.2.2.pasākumam neietekmēs 8.3.4.SAM rezultāta rādītāju, jo rādītājs attiecas uz izglītības iestāžu skaitu, kas ar ESF atbalstu izveidojušas un turpmāk patstāvīgi nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska grupas izglītojamiem. Rezultāta rādītājs: Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas ar ESF atbalstu izveidojušas un turpmāk patstāvīgi nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska grupas izglītojamiem Sākotnējā vērtība (2012.gads): 2547 Plānotā vērtība (2023.gadā): 66548 Iznākuma rādītājs: Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas iekļautas pašvaldību rīcības plānos PMP riska mazināšanai un saņem ESF atbalstu PMP riska mazināšanai atbilstoši PMP riska mazināšanas plāniem Starpposma vērtība (2018.gadā): 100 Plānotā vērtība (2023.gadā): 665 Specifiskais iznākuma rādītājs (MK noteikumu līmenī; SIR1): Jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, atbalstīto projektu skaits Mērvienība: Projektu skaits Definīcija: Jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, projektu skaits, kas vērsti uz PMP riska mazināšanu un kas saņēmuši ESF finansējumu Plānotā vērtība (2018.gadā): 100 Plānotā vērtība (2023.gadā): 700 Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR2): No vispārējās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars. Definīcija: No vispārējās izglītības (dienas un vakara (maiņu)) iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars gadā Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR3): No profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars. Definīcija: No profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars gadā Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienests Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi gadā, apkopojot projekta datus Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR4): Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie, kas saņēmuši Eiropas Sociālā fonda atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros. Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaits, kas projekta ietvaros saņēmuši atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros. Datu avots: projekta dati (Izglītības kvalitātes valsts dienests) Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus. 3.3.5. Ieviešanas shēma 10.attēls 8.3.4.SAM projekta ieviešanas shēma Iesaistīto pušu galvenās funkcijas. Finansējuma saņēmējs - IKVD: • projekta vadība, t.sk. finanšu vadība un uzraudzība; • vadlīniju, rekomendāciju izstrāde, pilnveide un publiskošana; • sadarbības partneru konsultēšana un uzraudzība; • ekspertu, pasniedzēju piesaiste un to darbības koordinēšana; • projekta rezultātu un datu uzskaite un analīze; • labās prakses apkopošana; • informācija un publicitāte; • reģionālo koordinatoru darbs; projekta dokumentu pārvaldība. Sadarbības partneri - pašvaldības un valsts profesionālās izglītības iestādes: • PMP izglītojamo un tiem nepieciešamā atbalsta apzināšana pašvaldības teritorijā (PII gadījumā - izglītības iestādē); • ikgadēja PMP mazināšanas rīcības plāna sagatavošana un īstenošanas koordinēšana pašvaldībā, iesaistot nepieciešamos dienestus un citus stratēģiskos partnerus; • (pašvaldībām) jauniešu un jauniešu NVO iniciatīvas projektu atlase; • (pašvaldībām) izglītības iestāžu nodrošināšana ar speciālistiem un citiem resursiem PMP mazināšanas pasākumu īstenošanai; • rezultātu un datu monitorings, to analīze un ietekmes izvērtēšana; • mācību kavējumu monitorings pašvaldības/ profesionālās izglītības iestādes līmenī. Stratēģiskie partneri - pašvaldību izglītības iestādes: • Jaunieša individuālā PMP mazināšanas rīcības plāna izstrāde un iesniegšana pašvaldībā; • Atbalsta pasākumu jauniešiem nodrošināšana atbilstoši individuālajam rīcības plānam; • Mācību kavējumu monitorings izglītības iestādes līmenī. Stratēģiskie partneri - pašvaldību dienesti, speciālisti un jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem, t.sk. atbalsta/krīzes NVO: • PMP rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana. Pamatojums IKVD kā finansējuma saņēmēja izvēlei. Izglītības likuma 20.pantā ir noteikts, ka IKVD uzrauga izglītības regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sniedz atbalstu izglītības iestādēm. Tāpat arī izglītojamiem un pedagogiem ir saistoši izglītības iestādes izdotie normatīvie akti, tostarp attiecībā uz izglītības iestādes apmeklēšanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.1.apakšpunktam, IKVD funkcija ir iegūt, apkopot un analizēt izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kā arī atbilstoši 3.6.apakšpunktam - kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanā. Tāpat, atbilstoši 4.6.apakšpunktam IKVD veic izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi un sniedz metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības procesa īstenošanas pilnveidē; atbilstoši 4.8.apakšpunktam koordinē un organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un pētniecību, kā arī atbilstoši 4.9.apakšpunktam sagatavo ziņojumus par izglītības kvalitāti un sniedz priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar izglītības politikas plānošanu un īstenošanu. Atbilstoši 4.11.apakšpunktam IKVD izdod metodiskos un informatīvos materiālus, kā arī atbilstoši 4.20.apakšpunktam sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo aktu ievērošanu izglītības un zinātnes jomā un nodrošinātu izglītības kvalitāti. No minētajām IKVD funkcijām izriet, ka IKVD atbildībā ir valstiskā līmenī apkopot, analizēt datus par izglītības procesa kvalitāti un sniegt sistēmiskus metodiskus ieteikumus izglītības procesa kvalitātes uzlabošanai visām izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm. Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" IKVD ir atbildīgs par to bērnu uzskaiti, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs, tostarp PMP rezultātā. Tostarp IKVD arī veic datu apkopošanu un analīzi par mācību kavējumiem, iemesliem, kā arī par mācību kavējumu novēršanu izglītības iestādēs. Ņemot vērā, ka 8.3.4.SAM rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai, tādējādi veicinot priekšlaicīgas mācības pārtraukšanas mazināšanos, kā arī ņemot vērā 8.3.4.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības, normatīvajos aktos IKVD noteiktās funkcijas un atbildība pamato IKVD kā 8.3.4.SAM finansējuma saņēmēja izvēli. Pamatojums pašvaldību un valsts profesionālās izglītības iestāžu kā sadarbības partneru izvēlei. Pašvaldības pamatā ir vispārējās izglītības iestāžu dibinātājs. Savukārt vairums profesionālās izglītības iestāžu atrodas IZM un citu ministriju padotībā un to izglītojamo loku veido izglītojamie praktiski no visām pašvaldībām. Vienlaikus šobrīd tiek stiprināta pašvaldību iesaiste un atbildība par profesionālo izglītību. Pašvaldības ir 675 vispārējās izglītības iestāžu dibinātājs un pašvaldību padotībā ir 7 profesionālās izglītības iestādes. IZM padotībā ir 25 profesionālās izglītības iestādes, KM padotībā ir 14 profesionālās izglītības iestādes, LM - 1 (skatīt 1.pielikumu). Pašvaldību funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, līdz ar to pašvaldībai ir jābūt vadošajai ieinteresētajai pusei, lai tās dibinātajās un teritorijā izvietotajās izglītības iestādēs tiktu īstenots rezultatīvs izglītības process, kā arī, lai tās teritorijā deklarētie obligātās izglītības vecumposma izglītojamie iegūtu izglītību. Tādejādi nepieciešams izveidot PMP gadījumu skaita mazināšanas pasākumu koordinētu sistēmu, kur centrālā loma ir pašvaldībai, kas nodrošina citu institūciju, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, t.sk. reģionāla un nacionāla līmeņa jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem, atbalsta/krīzes NVO iesaistīšanu sistēmas darbībā. 3.3.6. Laika grafiks un projekta vadības nodrošināšanai nepieciešamie resursi 8.3.4.SAM plānots īstenot no 2017.gada 1.ceturkšņa līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta ieviešana notiks pakāpeniski, sagatavojot Vadlīnijas pašvaldībām, kas ietvers PMP jauniešu identificēšanas kritērijus, PMP mazināšanas plānu, atbalsta piešķiršanas metodiku. Lai nodrošinātu savlaicīgu 8.3.4.SAM atbalstu PMP riska grupas jauniešiem, tādējādi nodrošinātu augustu projekta gatavības pakāpi, vairākas projekta darbības nepieciešams uzsākt pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tādējādi 2016.gada septembrī plānots uzsākt darbu pie speciālistu piesaistes tehnisko specifikāciju un iepirkumu dokumentācijas izstrādei šādām projekta aktivitātēm: 1) PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana (3.atbalstāmā darbība "PMP risku novēršanas vadlīniju sagatavošana un pilnveide koordinētai PMP problēmas mazināšanai"); 2) Projekta (PMP rādītāju) operatīvās uzskaites sistēmas izveide (4.atbalstāmā darbība "Atbalsts PMP rādītāju dinamikas uzskaites un analīzes nodrošināšana"); 3) Konsultēšanas vadlīniju izstrāde (5.atbalstāmā darbība "Atbalstošas mācību vides izveide PMP riska mazināšanai"). 5.tabula 8.3.4.SAM projekta īstenošanas laika grafiks līdz 2018.gadam (indikatīvs) 2017.gada janvāris-jūnijs 2017.gada septembris-decembris 2018.gada janvāris-jūnijs Kopā periodam Atbalsts mācību pieejamībai (iesk. transports, dzīvošana, ēdināšana, mācību līdzekļi) 613 249 1 043 249 1 656 498 Individuālais atbalsts (t.sk. PMP plāna izstrāde, konsultācijas, mentoru programma) 30 000 1 000 000 1 822 926 2 852 926 Atbalsts pozitīvai mācību videi (t.sk. konsultēšanas vadlīnijas, A programmas, supervīzijas) 41 000 98 200 87 000 226 200 Sistēmiskais atbalsts (t.sk. datu bāze, semināri, vadlīnijas, komunikācija) 139 000 105 000 105 000 349 000 Jauniešu (NVO) iniciatīvu projekti 30 000 50 000 80 000 Projekta vadība un administrēšana 315 967 (līdz 2017.gada augustam) 231 565 259 699 807 232 5 971 856 Detalizētāks projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks līdz 2022.gada 31.decembrim pievienots 2.pielikumā. • Projekta īstenošanas tiešo vadību veiks projekta vadītājs, kas nodrošina projekta saturisko vadību un pārrauga projekta administratīvo vadību. • Projekta vadības (administrācijas) vienību veido (norādīts indikatīvi): projekta vadītājs, vietnieks/asistents, 3 grāmatveži, jurists un sabiedrisko attiecību konsultants (0.5 slodze) , iepirkumu speciālists, dokumentu pārvaldības speciālists. • Projekta īstenošanas personāls (projekta īstenošanas vienības sastāvā): 7 projekta koordinatori. Koordinatoru funkcijā ietilpst projekta ietvaros nepieciešamās sadarbības nodrošināšana (koordinē un atbild par atbalsta sniegšanu noteiktajā plānošanas reģionā, kā arī valsts profesionālās izglītības iestādēs, konsultē izglītības iestādes un pašvaldības, izskata pašvaldību sniegtās atskaites u.tml.) ar 119 pašvaldībām - katram plānošanas reģionam, kā arī visām valsts profesionālās izglītības iestādēm pa vienam koordinatoram, 7 eksperti. Ņemot vērā to, ka pētījumos tika uzsvērta jauniešu organizāciju būtiskā loma darbā ar jaunatni, t.sk. arī PMP riska samazināšanā, jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem, iesaiste ir paredzēta kā ārpus formālās izglītības aktivitāšu nodrošinātājiem visa gada garumā, it īpaši mācību brīvlaikos. Jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem, piedāvās aktivitātes, kas atbildīs katras pašvaldības noteiktajām prioritātēm darbā ar PMP jauniešiem, un savu iniciatīvu realizēšanai saņems finansējumu grantu veidā. Paredzēts, ka jauniešu iniciatīvu projektus apstiprinās pašvaldībās. Jauniešu NVO iniciatīvu realizēšanai plānots novirzīt 3,29 milj. euro, t.sk. ESF līdzfinansējumu 2,8 milj. euro apmērā. 8.3.4.SAM projekta īstenošanas uzraudzībai IZM izveidos uzraudzības komiteju, kurā tiks iekļauts finansējuma saņēmējs (IKVD), Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvji. Uzraudzības komitejas sastāvā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas novērotāju statusā. Uzraudzības komiteja darbosies saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. 3.4. Papildinātība ar citiem atbalsta pasākumiem attiecīgajai mērķa grupai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" (turpmāk - 8.3.3.SAM) ietvaros atbalsts paredzēts jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu, un nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki. 8.3.3.SAM mērķis ir veicināt šo jauniešu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē, NVA vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos, NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. 8.3.3.SAM ietvaros paredzēts sniegt atbalstu 5262 mērķa grupas jauniešiem. 8.3.3.SAM tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, kas, savukārt, veidos stratēģiskās partnerības ar valsts vai pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu ar jauniešiem. Ir izstrādātas metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar mērķa grupas jauniešiem, kas palīdzēs visās projektā iesaistītajās pašvaldībās sniegt mērķa grupas jauniešiem kvalitatīvu un uz rezultātu orientētu atbalstu atbilstoši vienotai metodoloģijai. Iesaistītajās pašvaldībās tiks piemērota kompleksa pieeja darbā ar jauniešiem, lai viņi saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un viņu individuālajām vajadzībām piemērotāku atbalstu, noteikto projekta un personīgās izaugsmes mērķu sasniegšanai. Kopējais 8.3.3.SAM finansējums ir 9 000 000 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 7 650 000 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 1 350 000 euro. Par PMP risku mazināšanas kompensējošo pasākumu, var uzskatīti Darbības programmas 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" 7.2.1.2.pasākumu "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros", ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra kopš 2014.gada 1.jūnija. (Projekta īstenošana plānota līdz 2018.gada 31.augustam). Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kā arī ieslodzījuma vietās esoši jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot). Pasākuma ietvaros VIAA sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm nodrošina jauniešiem sākotnējās profesionālās izglītības programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā pielāgo šis programmas atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un nodrošina mērķstipendijas piešķiršanu. Savukārt ieslodzījuma vietās esošajiem jauniešiem tiek nodrošināta izglītības programmu īstenošana vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālajai tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei. Kopējais pasākuma attiecināmais finansējums ir 32 680 537 euro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai - 13 495 078 euro, ESF līdzfinansējums 16 307 639 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 877 820 euro. Pozitīva netieša ietekme uz 8.3.4.SAM mērķu sasniegšanu paredzama arī citu izglītības jomas specifisko atbalsta mērķu īstenošanas rezultātā, piemēram, 8.3.1.specifiskais atbalsta mērķis "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu", 8.3.2.2.pasākums "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai", 8.3.5.specifiskais atbalsta mērķis "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs". Detalizētāka informācija par 8.3.4.SAM ietvaros plānotā atbalsta nepārklāšanos ar citu SAM ietvaros plānoto atbalstu pievienota šī ziņojuma 3.pielikumā.