2004. Article

(8,4 %) līdz 2011. gadam iesaiste mūžizglītībā saruka par 3,4 procentpunktiem. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā palielinājās, sasniedzot 6,9 %, savukārt jau 2014.gadā šis rādītājs saruka līdz 5,5 % (rādītājs tikai nedaudz pārsniedz tā zemāko līmeni - 5,1%, līdz kuram tas bija noslīdējis 2011.gadā). Tas skaidrojams ar Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes apstākļus. Kopumā Latvija atpaliek par 5,2 % no Eiropas vidējā rādītāja vērtības (10,7 %)2, tādējādi apgrūtinot "ET 2020" noteiktā kopējā mērķa - 15% pieaugušo iedzīvotāju iesaistīti izglītības pasākumos līdz 2020.gadam - sasniegšanu. Eiropas Savienības Padome 2009.gadā pieņēma stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības jomā (ET 2020). Tā ir cieši saistīta ar stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajiem mērķiem, un tajā ir noteikti Eiropas sadarbības mērķi un organizācija izglītības jomā līdz 2020.gadam. Četri stratēģiskie uzdevumi, par kuriem tika panākta vienošanās, ir šādi: • īstenot mūžizglītības stratēģijas un izvērst mobilitāti; • uzlabot izglītības sistēmu kvalitāti un efektivitāti; • dot iespēju visiem pilsoņiem iegūt pamatprasmes un kompetences, veicināt sociālo kohēziju un aktīvu pilsonību; • sekmēt radošumu, inovāciju un uzņēmējdarbību. ES Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (2011/C 372/01) atzīst, ka pieaugušajiem ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot savas personīgās un profesionālās prasmes un zināšanas, lai risinātu ekonomiskās krīzes īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Ņemot vērā pašreizējo nestabilitāti darba tirgū un nepieciešamību mazināt sociālās atstumtības risku, tas jo īpaši attiecas uz darbiniekiem ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni. Neskatoties uz to, visi pieaugušie - arī tie, kuriem ir augsta kvalifikācija, - var daudz iegūt no mūžizglītības. Eiropas Padomes dokumentā "Pamatprasmes mūžizglītībā - Eiropas standartu ietvars" (Key competences for Lifelong Learning - European Reference Framework) norādītas visām iedzīvotāju grupām nepieciešamās astoņas pamatprasmes, aptverot gan agrā bērnībā apgūstamās izglītības formas, gan vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību, gan arī mūžmācīšanos: