10. Article

Līdz brīdim, kad Augstās Līgumslēdzējas puses atzīs Krievijas valdību, tās ļauj Krievijai ievērot šā līguma nosacījumus; Krievijas valstspiederīgajiem un uzņēmumiem ir tādas pašas tiesības kā Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiedrīgajiem. Prasības no 1. pantā noteiktajām teritorijām, ko tās varētu izvirzīt, iesniedz saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem (6. pants un pielikums) ar Dānijas valdības starpniecību, kas ir paziņojusi par savu gatavību būt par vidutāju šim mērķim. Šis līgums, kura teksts franču un angļu valodā ir vienlīdz autentisks, ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus nodod glabāšanā Parīzē cik ātri vien iespējams. Valstis, kuru valdība atrodas ārpus Eiropas, var ierobežot savu rīcību, informējot Francijas Republikas valdību ar sava diplomātiskā pārstāvja Parīzē starpniecību, apliecinot, ka ratifikācija ir dota, un tādā gadījumā tā iespējami drīz nosūta ratifikācijas dokumentu. Šis līgums stāsies spēkā, ciktāl tas attiecas uz 8. panta noteikumiem, dienā, kad to ir ratificējušas visas parakstītājas valstis; un attiecībā uz visiem pārējiem aspektiem - tajā dienā, kad stājas spēkā pantā paredzētie izrakteņu ieguves noteikumi. Francijas Republikas valdība aicinās trešās valstis stingri ievērot šo attiecīgi ratificēto līgumu. Līguma ievērošanu īsteno ar paziņojumu, kas adresēts Francijas valdībai, kura apņemas par to paziņot citām Līgumslēdzējām pusēm. To apliecinot, iepriekš minētās pilnvarotās personas ir parakstījušas šo līgumu. Sagatavots Parīzē, 1920. gada devītajā februārī divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs jānosūta Viņa Majestātes Norvēģijas karaļa valdībai, bet viens - jānodod glabāšanā Francijas Republikas arhīvā; apstiprinātas kopijas tiks nosūtītas pārējām parakstītājām valstīm. Pielikums: 1. 1) Paziņojumu par visām pretenzijām uz zemi, ko jebkura valdība ir izteikusi pirms šā līguma parakstīšanas, attiecīgās prasītājas valsts valdība triju mēnešu laikā pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas nosūta komisāram, kura pārziņā ir šādu prasību izskatīšana. Komisārs būs tiesnesis vai jurists, Dānijas pilsonis, kam ir nepieciešamā kvalifikācija šāda uzdevuma veikšanai, un viņu ieceļ Dānijas valdība. 2) Paziņojumā jāiekļauj precīzas pieprasītās zemes robežas un jāpievieno karte mērogā, kas ir ne mazāks kā 1:1'000'000, un kurā pieprasītā zeme ir skaidri atzīmēta. 3) Papildus paziņojumam, jāveic naudas noguldījums viena pensa apmērā par katru akru (40 āriem) pieprasītās zemes, lai segtu izdevumus par prasību izskatīšanu. 4) Komisāram būs tiesības pieprasīt no prasītājiem papildu dokumentus vai informāciju, ko viņš uzskata par nepieciešamu. 5) Komisārs pārbaudīs šādi iesniegtās prasības. Šajā nolūkā viņš ir tiesīgs saņemt tādu ekspertu palīdzību, kādu viņš uzskata par nepieciešamu, un nepieciešamības gadījumā varēs veikt izmeklēšanu uz vietas. 6) Komisāra atalgojumu nosaka, Dānijas valdībai vienojoties ar pārējām attiecīgajām valdībām. Komisārs nosaka atalgojumu saviem palīgiem, kādus viņš uzskata par vajadzīgiem pieņemt darbā. 7) Pēc prasību izskatīšanas komisārs sagatavo ziņojumu, precīzi norādot tās prasības, kas pēc viņa ieskatiem ir atzīstamas uzreiz, un tās, kuras ir apstrīdētas vai kāda cita iemesla dēļ pēc viņa ieskatiem ir jāiesniedz šķīrējtiesā saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem. Šā ziņojuma kopijas komisārs nosūta attiecīgajām valdībām. 8) Ja summas, kas noguldīta saskaņā ar 3. apakšpunktu, apjoms nav pietiekams, lai segtu izdevumus par prasības izskatīšanu, katrā gadījumā, kad komisārs uzskata, ka prasība būtu atzīstama, uzreiz jānosaka, kāda papildu summa prasītājam būtu jāsamaksā. Šīs summas aprēķina pamatā būs tās zemes platība, uz kuru prasītāja īpašumtiesības ir atzītas. Ja summas, kas noguldītas saskaņā ar 3. apakšpunktu, pārsniedz izdevumus par prasības izskatīšanu, atlikums tiek novirzīts turpmāk paredzētās šķīrējtiesas izmaksām. 9) Trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir izdots šā punkta 7. apakšpunktā minētais ziņojums, Norvēģijas valdība veic nepieciešamos pasākumus, lai prasītājiem, kuru prasījumus komisārs ir atzinis, piešķirtu likumīgas īpašumtiesības, nodrošinot ekskluzīvas īpašumtiesības uz attiecīgo zemi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai tādiem, kas jāpieņem šā līguma 1. pantā minētajās teritorijās, un uz to attiecas šā līguma 8. pantā minētie izrakteņu ieguves noteikumi. Tomēr, ja atbilstoši šā punkta 8. apakšpunktam nepieciešams veikt papildu maksājumu, tiek nodotas tikai pagaidu īpašumtiesības, kuras kļūst galīgas pēc prasītāja papildu summas maksājuma saņemšanas tādā pamatotā termiņā, kuru nosaka Norvēģijas valdība. 2. Prasības, kuras komisārs, pamatojoties uz kādu no iepriekšējā punkta 1. apakšpunktā minētajiem iemesliem nav atzinis par pamatotām, tiks risinātas atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem: 1) trīs mēnešu laikā pēc iepriekšējā punkta 7. apakšpunktā minētā ziņojuma izdošanas katra valdība, kuras pilsoņi ir iesnieguši prasības un kuras nav atzītas, ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Komisārs būs šādi izveidotās tiesas priekšsēdētājs. Ja balsu sadalījums ir vienāds, viņam ir izšķirošā balss. Viņš izvirza sekretāru, kas saņems šā punkta 2. apakšpunktā minētos dokumentus, un veiks visus vajadzīgos pasākumus, kas nepieciešami tiesas sanāksmei. 2) Viena mēneša laikā pēc 1. apakšpunktā minētā sekretāra iecelšanas attiecīgie prasītāji ar viņu attiecīgās valdības starpnieka palīdzību nosūta viņam paziņojumus, precīzi norādot savas prasības, kopā ar dokumentiem un argumentiem, ko viņi varētu vēlēties iesniegt kā apliecinājumu. 3) Divu mēnešu laikā pēc 1. apakšpunktā minētā sekretāra iecelšanas tiesa sanāk Kopenhāgenā, lai izskatītu tai iesniegtās prasības. 4) Tiesas valoda ir angļu. Dokumentus vai argumentus ieinteresētās personas tiesai var iesniegt dzimtajā valodā, bet tādā gadījumā jābūt pievienotam tulkojumam angļu valodā. 5) Prasītājiem ir tiesības, ja viņi to vēlas, tikt uzklausītiem tiesā, vai nu personīgi vai ar pārstāvja palīdzību un tiesa ir tiesīga aicināt prasītāju iesniegt tādus papildu paskaidrojumus, dokumentus vai argumentus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem. 6) Pirms jebkuras lietas izskatīšanas tiesa pieprasa pusēm iemaksāt depozītu vai sniegt garantiju par tādu summu, kādu tā uzskata nepieciešamu, lai segtu katras puses tiesas izdevumu daļu. Nosakot šādas summas apmēru, tiesa pamatojas galvenokārt uz pieprasītās zemes platību. Tiesai ir arī tiesības pieprasīt papildu depozītu no pusēm gadījumos, kad iesaistīti īpaši izdevumi. 7) Šķīrējtiesnešu honorāru aprēķina par mēnesi, un to nosaka attiecīgās valdības. Sekretāra un citu tiesas nodarbināto personu algu nosaka priekšsēdētājs. 8) Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem tiesai ir visas pilnvaras reglamentēt savas procedūras. 9) Izskatot prasības, tiesa ņem vērā: a) visus piemērojamos noteikumus un starptautiskos tiesību aktus; b) vispārējos taisnīguma un vienlīdzības principus; c) šādus apstākļus: i) datumu, kurā pieprasīto zemi pirmo reizi ir aizņēmis prasītājs vai viņa īpašumtiesību priekšteči; ii) datumu, kad prasība tikusi paziņota prasītāja valdībai; iii) apmēru, kādā prasītājs vai viņa īpašumtiesību priekšteči ir izstrādājuši un izmantojuši pieprasīto zemi. Saistībā ar šo tiesa ņem vērā apmēru, kādā 1914.-1919. gada kara radītie apstākļi vai ierobežojumi prasītājiem varētu būt traucējuši attīstīt darbību. 10) Visus tiesas izdevumus sadala starp prasītājiem tādās proporcijās, kā to lemj tiesa. Ja saskaņā ar 6. apakšpunktu samaksāto summu apjoms ir lielāks par tiesas izdevumiem, atlikumu atdod pusēm, kuru prasījumi ir atzīti - tādās proporcijās, kā tiesa to uzskata par piemērotu. 11) Tiesa savus lēmumus paziņo attiecīgajām valdībām, tostarp jebkurā gadījumā Norvēģijas valdībai. Norvēģijas valdība trīs mēnešu laikā pēc katra lēmuma saņemšanas veic nepieciešamos pasākumus, lai prasītājiem, kuru prasījumus tiesa ir atzinusi, piešķirtu likumīgas īpašumtiesības uz attiecīgo zemi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai tādiem, kas jāpieņem šā līguma 1. pantā minētajās teritorijās, un uz to attiecas šā līguma 8. pantā minētie izrakteņu ieguves noteikumi. Tomēr šādi piešķirtās īpašumtiesības kļūst galīgas tikai pēc attiecīgā prasītāja tiesas izdevumu daļas samaksas tādā pamatotā termiņā, ko nosaka Norvēģijas valdība. 3. Visas prasības, kas netiek paziņotas komisāram saskaņā ar 1. punkta 1. apakšpunktu, vai kuras viņš nav atzinis, saskaņā ar 2. punktu netiek iesniegtas šķīrējtiesai, tiek pilnībā anulētas.