8. Article

Norvēģija apņemas izdot izrakteņu ieguves noteikumus attiecībā uz 1. pantā minētajām teritorijām, jo īpaši attiecībā uz jebkāda veida nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, un vispārējiem vai īpašiem darba apstākļiem, izslēdzot jebkādas privilēģijas, monopolstāvokli vai atbalstu par labu valstij vai jebkuras Augstās Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem, tostarp Norvēģijai, un tajās nosaka garantijas visu kategoriju apmaksāta personāla atalgojumam un aizsardzībai, kas nepieciešama to fiziskajai, morālajai un intelektuālajai labklājībai. Iekasētie nodokļi un nodevas paredzētas tikai un vienīgi minētajām teritorijām, un tās nepārsniedz to summu, kas nepieciešama šādiem mērķiem. Tādējādi, jo īpaši, tā kā tas ir saistīts ar derīgo izrakteņu eksportu, Norvēģijas valdība ir tiesīga noteikt eksporta nodokli kas nepārsniedz 1 % no maksimālās eksportēto derīgo izrakteņu vērtības par apjomu līdz 100'000 tonnām, bet, ja tas pārsniedz šo daudzumu, nodoklis proporcionāli tiks samazināts. Vērtību nosaka navigācijas sezonas beigās, aprēķinot iegūto vidējo franko uz kuģa. Trīs mēnešus pirms izrakteņu ieguves noteikumu stāšanās spēkā Norvēģijas valdība nosūta noteikumu projektu pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Ja šajā laikā viena vai vairākas minētās valstis ierosina grozīt šos noteikumus, pirms tie tiek piemēroti, šādi priekšlikumi Norvēģijas valdībai jānosūta citām Līgumslēdzējām valstīm, lai tos var iesniegt komisijai, ko veido viens pārstāvis no katras minētās valsts un kas to pārbauda un pieņem lēmumu. Minētā komisija sanāk pēc Norvēģijas valdības uzaicinājuma un pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā, skaitot no pirmās sanāksmes. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.