17. Article

Lai pārbaudītu, vai Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa noskaidros, vai ir izmantoti visi efektīvie un reālie tiesību aizsardzības līdzekļi. Saeima, Ministru kabinets un Tieslietu ministrija uzsvēra, ka Kriminālprocesa likuma 336. panta pirmā daļa paredz personai, kuras tiesības vai likumiskās intereses kriminālprocesā ir aizskartas, iespēju iesniegt sūdzību par kriminālprocesu virzošās amatpersonas rīcību vai lēmumu. Pieteikuma iesniedzējs šo iespēju neesot izmantojis. Valsts policijas pārstāvis tiesas sēdē piekrita viedoklim, ka personai ir tiesības sūdzēties par kriminālprocesu virzošās amatpersonas rīcību vai lēmumu, tomēr norādīja, ka konkrētajā situācijā šāda sūdzība nebūtu efektīva. Tā kā par atteikšanos izsniegt bioloģisko materiālu uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, tās ietvaros Pieteikuma iesniedzējam bijušas iespējas aizstāvēt savas tiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 137. lpp.). Ģenerālprokuratūras pārstāvis pievienojās šim viedoklim (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 43. lpp.). Pieteikuma iesniedzējs ir aizstāvējis savas tiesības administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Kaut arī tiesa atzinusi Pieteikuma iesniedzēja pārkāpumu par maznozīmīgu un nav piemērojusi sodu, Pieteikuma iesniedzējs iesniedzis apelācijas sūdzību. Tajā viņš paudis uzskatu, ka "neviens normatīvais akts nenoteic pienākumu izsniegt bioloģisko materiālu kādai iestādei [..] kā arī sniegt palīdzību DNS nacionālās datu bāzes izveidošanā" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 26. lpp.). Tiesa šo uzskatu nav atzinusi par pamatotu. Abas tiesu instances ir atzinušas, ka policijas amatpersonas prasība par bioloģiskā materiāla izņemšanu DNS profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē bija likumīga. Tiesa uzskatījusi, ka tās kompetencē nav DNS likuma un uz tā pamata izdoto Noteikumu Nr. 620 regulējuma izvērtēšana. Neviena no tiesu instancēm nav saskatījusi pamatu vērsties Satversmes tiesā, lai pārliecinātos par to, vai no apstrīdētajām normām izrietošais pamattiesību ierobežojums atbilst Satversmei. Satversmes tiesa atzinusi, ka konstitucionālā sūdzība ir veidota kā subsidiārs tiesību aizsardzības līdzeklis. Ievērojot subsidiaritātes principu, nepieciešams izsmelt tikai reālās un efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis izmantot jebkurus iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus, kas varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma iesniedzēja situāciju (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu). Arī ECT uzsvērusi, ka subsidiaritātes principa prasības jāpiemēro elastīgi un bez pārmērīga formālisma (sk., piemēram, ECT 2007. gada 18. janvāra sprieduma lietā "Estrikh pret Latviju", pieteikums Nr. 73819/01, 93. un 94. punktu). Tā kā apstrīdētās normas veido vienotu regulējumu, DNS profila noteikšanas procedūra atbilstoši šim regulējumam ietver vairākus secīgus posmus - aizdomās turētās personas bioloģiskā materiāla izņemšanu, DNS izpēti DNS profila noteikšanai un tā glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē. Satversmes tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā nozīme ir tam apstāklim, ka apstrīdētās normas neparedz iespēju DNS profila noteikšanas procedūru kādā tās posmā pārtraukt. Tādējādi nav uzskatāms, ka visos DNS profila noteikšanas procedūras posmos personai būtu efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi. Pieteikuma iesniedzēja situācijā strīds radās tad, kad tika uzsākta bioloģiskā materiāla izņemšana, un šis strīds tika izskatīts administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Satversmes tiesa norāda, ka nav pamatots Saeimas un Ministru kabineta uzskats, ka Pieteikuma iesniedzējam konkrētajos apstākļos papildus jau uzsāktajai lietvedībai bija jāapstrīd kriminālprocesu virzošās amatpersonas rīcība vai lēmums, lai formāli varētu tikt atzīts, ka viņš ir izmantojis visus iespējamos savu tiesību aizsardzības līdzekļus. Lietā ir materiāli, kas apliecina, ka izšķirami divi personas DNS profila noteikšanas mērķi. Gadījumā, kad aizdomās turētas personas DNS profils tiek noteikts tikai tādēļ, lai to glabātu DNS nacionālajā datu bāzē, bet kriminālprocesuālo izmeklēšanas darbību veikšanai tas nav nepieciešams, aizdomās turētā pienākumi un tiesības šajā sakarā nav kriminālprocesuāli noregulēti. Pieteikuma iesniedzēja situācijā administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros bija iespējams pēc būtības gan vērtēt amatpersonas prasības tiesiskumu, gan pārbaudīt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Tādējādi konkrētās lietas apstākļos Pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis visus efektīvos un reālos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par DNS likuma 1. panta 6. punkta, 4. un 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Noteikumu Nr. 620 2. punkta atbilstību Satversmes 96. pantam ir turpināma.