21. Article

Pieteikuma iesniedzējs apšauba apstrīdēto normu kvalitāti, norādot, ka tiesiskais regulējums par DNS profila noteikšanu tā iekļaušanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē ir neskaidrs. Uz apstrīdēto normu neskaidrību ir norādījis arī Tiesībsargs un A. Bitāns. Saeima, Ministru kabinets, kā arī Tieslietu ministrija uzskata, ka apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai persona, vajadzības gadījumā saņemot atbilstošu padomu, varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Saeima un Ministru kabinets ir uzsvēruši likumdevēja rīcības brīvību konsultēties ar ekspertiem un sociālajiem partneriem, kā arī to, ka šādu konsultāciju apjoms tieši neietekmējot pieņemto tiesību normu kvalitāti. Satversmes tiesa uzskata, ka plaša priekšizpēte tiesību normas izstrādes un pieņemšanas laikā, citastarp dažādu valstu prakses analīze un konsultācijas ar zinātniekiem un nozares ekspertiem, var labvēlīgi ietekmēt tiesību normas kvalitāti. Tomēr priekšizpētes detalizācijas pakāpe vai apjoms pats par sevi nevar būt pamats tam, lai tiktu konstatēta nepietiekama tiesību normas kvalitāte. Tiesas sēdē Saeimas pārstāve uzturēja viedokli, ka tiesību normas ir skaidri formulētas. Taču Pieteikuma iesniedzēja situācijā tās esot piemērotas kļūdaini. Saeimas viedoklim pievienojās arī Ministru kabinets un Tieslietu ministrija. Valsts policijas pārstāvis amatpersonas rīcībā kļūdu nesaskatīja. Tiesas sēdē viņš pauda viedokli, ka, uzsākot Pieteikuma iesniedzēja DNS profila noteikšanas procedūru, apstrīdētās normas piemērotas atbilstoši izmeklēšanas iestādēs pastāvošajai praksei (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 131. un 132. lpp.). Šim uzskatam pievienojās arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis un A. Lieljuksis. Satversmes tiesas praksē ir atzīts, ka lietas dalībnieku un pieaicināto personu viedoklis par tiesību normu saturu pats par sevi nav izšķirošs attiecīgās normas tiesisko seku noskaidrošanā, jo tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 20.2.2. punktu). Satversmes tiesa ir noskaidrojusi apstrīdēto normu tvērumu un secina, ka apstrīdētās normas šā sprieduma 16. punktā nostiprinātajā interpretācijā ir skaidras un paredzamas. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.