1. Article — Konvencijas

mērķi. 1. Šīs konvencijas mērķi ir šādi: a) aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust; Atbilst: - Latvijas Republikas Satversmes 89. un 111.pantā noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. - Par valsts budžeta līdzekļiem tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām personām. Latvijas Republikas Satversmes 89. un 111.pantā noteikts, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un aizsargā cilvēku veselību, kā arī garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Latvijas Republikas Satversmes 94.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Savukārt 95.pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Latvijas Republikas Satversme 96.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Par valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam tiek sniegti: - sociālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem (MK 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.889); - sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušām personām (MK 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.790); - sociālās rehabilitācijas pakalpojumi no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem (MK 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1613). Politikas plānošanas dokumentos regulāri tiek iekļauti pasākumi, kas paredz sabiedrības informēšanu un arī speciālistu izglītošanu (piemēram, Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam). Lai arī šie pasākumi ne vienmēr ir konkrēti vērsti uz vardarbības mazināšanu tieši attiecībā uz sievietēm (parasti grupas - bērni, ģimene), praksē uzmanība tiek pievērsta arī vardarbībai pret sievietēm kā atsevišķu mērķa grupu. Turpmāka rīcība: - Darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta (TM). - TM vadībā šobrīd notiek darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta izstrādes, kura mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības vai atsevišķu tās indivīdu aizsardzību pret vardarbību, tajā skaitā, vardarbību ģimenē, savlaicīgi reaģējot un novēršot vardarbības risku, turklāt paredzēts, ka preventīvā piespiedu līdzekļa piemērošanas mērķis būs aizsargāt apdraudētās personas un novērst vardarbību un vardarbības riska cēloņus un veicinošos apstākļus. Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā būs 2016.gada 1.februāris. b) sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšu; Atbilst: - Atbilstoši MK 2004.gada 27.janvāra noteikumu Nr.94 "Labklājības ministrijas nolikums" 5.3.punktam viens no ministrijas uzdevumiem ir izstrādāt valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā. Dzimumu līdztiesības politika tiek īstenota plānveidīgi, regulāri izstrādājot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus un ieviešot tajā noteiktos pasākumus (piem., Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam). Pasākumi tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām un citām ministrijām. Nacionālā līmenī darbojas arī Dzimumu līdztiesības komiteja, kuras galvenais uzdevums ir veicināt ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, lai sekmētu dzimumu politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu; komiteja tiekas reizi ceturksnī. Katra ministrija un Valsts kanceleja ir deleģējusi vienu amatpersonu, kura ir atbildīga par dzimumu līdztiesības pamatprincipu integrēšanu attiecīgās nozares politikā un institūcijas ikdienas darbā. Latvijai ir saistoši vairāki starptautiski tiesību akti, kas paredz aktīvu valsts līdzdalību dzimumu līdztiesības veicināšanā (piem., Eiropas Savienības direktīvas 75/117/EEC, 2004/113/EK, 96/34/EC u.c.). Turpmākā rīcība: - Turpināt īstenot esošos pasākumus (LM). c) izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem; Atbilst: - Valsts apmaksātā sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušajiem bērniem, viņu pavadoņiem, cietušajiem pieaugušajiem, vardarbības veicējiem, cilvēktirdzniecības upuriem. - Policijas lēmums par nošķiršanu. - Civilprocesuāla pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Vardarbības upuriem ir nodrošināta iespēja aizsargāt savas tiesiskās intereses, izmantojot Krimināllikumā (turpmāk - KL) un Civillikumā noteiktos mehānismus. Saskaņā ar likuma "Par policiju" 12.1panta devīto daļu izdoti Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi Nr.161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību", uz kā pamata policijas darbinieki (gan Valsts policijas, gan pašvaldības policijas) ir tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu. No vardarbības cietušiem bērniem, viņu pavadoņiem un pieaugušajiem ir pieejami valsts finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā (pie speciālistiem vai pašvaldības sociālajā dienestā). Ikvienai par cilvēku tirdzniecības upuri atzītai personai ir pieejami valsts nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas ietver arī atbalsta pakalpojumus kriminālprocesa laikā. Pasākumi vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm mazināšanai ir iekļauti Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam un Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Turpmākā rīcība: - Stiprināt starpinstitucionālo sadarbību (national referral mechanism) un skaidri definēt katras institūcijas lomu upura atbalsta sniegšanā, sākot no ziņošanas un beidzot ar upura sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu (sociālās rehabilitācijas pēctecība) (LM sadarbībā ar citām iestādēm). - Turpināt darbu pie Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta izstrādes (TM). TM vadībā šobrīd notiek darbs pie Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojekta izstrādes, kura mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības vai atsevišķu tās indivīdu aizsardzību pret vardarbību, tajā skaitā, vardarbību ģimenē, savlaicīgi reaģējot un novēršot vardarbības risku, turklāt paredzēts, ka preventīvā piespiedu līdzekļa piemērošanas mērķis būs aizsargāt apdraudētās personas un novērst vardarbību un vardarbības riska cēloņus un veicinošos apstākļus. d) veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; Atbilst. Latvija 1992.gada 14.aprīlī ratificējusi virkni starptautisko cilvēktiesību līgumu, tai skaitā ANO 1979.gada 18.decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu. Par šīs konvencijas izpildi Latvijas Republikā tiek iesniegti ziņojumi ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā, par kuriem tiek sniegti noslēguma secinājumi un ieteikumi. Latvija jau ir vairāku starptautisku līgumu dalībvalsts, un aktīvi iesaistās dažādu reģionāla un starptautiska līmeņa organizāciju aktivitātēs, kuru viens no darbības mērķiem ir vardarbības pret sievieti mazināšana un izskaušana (piem., Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta tematiskais dzimumu līdztiesības integrētās pieejas tīkls, dalība ANO 58.sesijas tematisko pasākumu (side events) organizēšanā u.c.). 2014.gadā Latvija tika ievēlēta ANO Cilvēktiesību padomē uz termiņu no 2015. līdz 2017.gadam. Kā viena no Latvijas tematiskajām prioritātēm darbības Padomē laikā noteikta dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību aizsardzība. Latvija ir ievēlēta ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijā (UN Women) uz 2013.-2015.gada termiņu (2013.gadā Latvija bija prezidējošā valsts). Viens no institūcijas darbības pamatvirzieniem ir vardarbības pret sievietēm novēršana. Vardarbības pret sievietēm novēršana un apkarošana ir arī tikusi definēta kā viena no Latvijas prioritātēm, 2013.gada 18.aprīlī pievienojoties ASV Valsts departamenta iniciētajai Vienlīdzīgas Nākotnes Partnerībai (Equal Futures Partnership). Ar 2015.gada 11.janvāri tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013 (2013.gada 12.jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās. Šī regula paredz noteikumus vienkāršam un ātram mehānismam, lai atzītu dalībvalstī civillietās noteiktus aizsardzības pasākumus. Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) C daļa "Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā" regulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā, tādējādi nodrošinot Latvijai iespējas gan lūgt, gan sniegt ārvalstij krimināltiesisko palīdzību. Paralēli starptautiskās sadarbības instrumentiem, Eiropas Savienības līmenī (tie ir arī sadarbības partneri trešajās valstīs) darbojas Eurojust - Eiropas Savienības aģentūra, kas stimulē un uzlabo smagu starptautisku un organizētu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordināciju starp kompetentajām Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu varas iestādēm. Turpmākā rīcība: - Turpināt īstenot esošos pasākumus (visas ministrijas atbilstoši kompetencei starptautiskajā sadarbībā) e) nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, lai tās varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanā. Daļēji atbilst. Turpmāka rīcība: - stiprināt starpinstitucionālo sadarbību (national referral mechanism) un skaidri definēt katras institūcijas lomu upura atbalsta sniegšanā, sākot no ziņošanas un beidzot ar upura sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu (sociālās rehabilitācijas pēctecība) (LM sadarbībā ar citām iestādēm). 2. Lai nodrošinātu to, ka šīs Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno Konvencijas noteikumus, šī Konvencija paredz īpašu uzraudzības mehānismu. - -