14. Article — nosaka, ka kriminālprocesam par noziedzīgu

nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, kurā cietušais ir nepilngadīgs, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem, kuros cietušie ir pilngadīgas personas. Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. KPL 104.pants nosaka obligātu juridiskās palīdzības sniegšanu nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. KPL 152. un 153.pants nosaka nepilngadīgā pratināšanas īpatnības. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas pārņemšanas (TM). Ir izstrādāti grozījumi KPL, kas paredz papildināt KPL ar jaunu 96.¹pantu "Īpaši aizsargājams cietušais". Pantā tiek uzskaitītas cietušo kategorijas, kas tiek uzskatītas par īpaši aizsargājamām, proti: 1) nepilngadīgais; 2) persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības; 3) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības; 4) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un kuru izdarījusi persona, kas ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, laulātais vai bijušais laulātais, persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās vai persona, ar kuru cietušajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība; 5) persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā iespējams radīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas traucējumi; 6) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas iespējams veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ. Papildus konkrētajām kategorijām tiek paredzēta arī "atvērtā" kategorija, lai nodrošinātu iespēju procesa virzītājam atzīt cietušo par īpaši aizsargājamu arī tad, ja viņš neietilpst nevienā no uzskaitītajām kategorijām, bet cietušais noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nepasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības. Cietušo par īpaši aizsargājamu var atzīt vienlaikus ar lēmumu par atzīšanu par cietušo, bet to var izdarīt arī vēlāk. Sistēma ar konkrētām cietušo kategorijām izvēlēta, lai maksimāli mazinātu administratīvo slogu, kas tiek uzlikts procesa virzītājiem, kā arī lai pēc iespējas mazinātu cietušā noslodzi ar dažādu iestāžu apmeklēšanu vai izziņu iesniegšanu. Ir paredzēti izņēmuma gadījumi, ja apstākļi, kas dod personai tiesības iegūt īpaši aizsargājama cietušā statusu, kļuvuši zināmi pēc lēmuma par atzīšanu par cietušo pieņemšanas. Šādā situācijā lēmums par īpaši aizsargājama cietušā statusa noteikšanu tiek pieņemts, tiklīdz šie apstākļi kļuvuši zināmi. Kā minēts iepriekš, īpaši aizsargājamam cietušajam tiek piedāvāti vairāki pasākumi, kurus viņš var izmantot, ja to vēlas. - Likumprojekts paredz papildināt KPL 99.pantu ar otro daļu, nosakot, ka īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus. - Likumprojekts paredz papildināt KPL ar jaunu 151.¹pantu, nosakot, ka: 1) īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā, tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes; 2) cietušā pratināšanu pēc iespējas veic viena un tā pati persona; 3) personas, kas atzīta par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību pratināšanu veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam piekrīt pats cietušais vai viņa pārstāvis. Ja noziedzīgajā nodarījumā pret tikumību un dzimumneaizskaramību cietušais un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir viena dzimuma un, ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis, pratināšanu veic pretēja dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs. Atkāpe no noteiktā principa tiek pieļauta tikai ar personas piekrišanu. Ja personai tiek izskaidrota situācija (piemēram, uz notikuma vietu nevar ierasties tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs) un persona piekrīt atkāpei no principa, tad tas ir pieļaujami. Ja persona tam nepiekrīt, tad izmeklēšanas darbības veikšanas jēga ir apšaubāma, jo cietušais nevēlas runāt ar tobrīd pieejamo izmeklēšanas darbības veicēju. Likumprojekts paredz grozījumus KPL 450.pantā, lai noteiktu, ka slēgtā tiesas sēdē iztiesā visas krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību (ne tikai nepilngadīgo). Likumprojekts arī paredz KPL 501.pantā ietvert norādi uz nepilngadīgu cietušo. Tādējādi tiek noteikts, ka nepilngadīga cietušā konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja uz šādu nepieciešamību norāda psihologs. Pašreizējais regulējums šādu iespēju paredz tikai attiecībā uz cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. 4. Minētie pakalpojumi tiek sniegti neatkarīgi no tā, vai vardarbības upuri ir gatavi apsūdzības izvirzīšanai vai liecību sniegšanai pret vardarbības izdarītāju. Atbilst. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM). Iepriekšējā komentārā minētais likumprojekts paredz izslēgt no KPL 7.panta otrās daļas atsauces uz KL 130.pantu (tīšs viegls miesas bojājums), 159.panta pirmo daļu (izvarošana) un 160.panta pirmo daļu (seksuāla vardarbība). Tādējādi tiek paredzēts, ka, lai uzsāktu kriminālprocesu par šajos KL pantos paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nav obligāti nepieciešams pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Vienlaikus, lai nodrošinātu risinājumu gadījumiem, kad objektīvu apstākļu dēļ nepieciešamos pierādījumus iegūt nav iespējams, piemēram, arī tajā skaitā, kad cietušais nevēlas sadarboties ar tiesību aizsardzības iestādēm, ir izstrādāti grozījumi KPL 377. un 392.pantā. Proti, likumprojekta