19. Article — paredz papildināt KPL 377.pantu ar 11.punktu,

paredzot iespēju izbeigt kriminālprocesu, ja nav izdevies pierādīt konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nav iespējams savākt papildu pierādījumus. Savukārt, likumprojekta 20.pants paredz izteikt KPL 392.panta otro daļu jaunā redakcijā, nosakot, ja noskaidroti šā likuma 377.panta 11.punktā minētie apstākļi, izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors pieņem lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu pret konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto. Ja kriminālprocesu izbeidz daļā pret personu, pirmstiesas procesu turpina. Grozījumi KPL 7., 377. un 392.pantā nodrošinās cietušās personas interešu ievērošanu no vienas puses un tiesību aizsardzības iestāžu intereses no otras puses. Tā kā konvencijas 35.pantā ir noteikts, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmiem tiek atzīti tīši fiziskās vardarbības akti, kuri vērsti pret citu personu, pievienojoties konvencijai, ir nepieciešams izteikt atrunu, jo Latvijā ne visi fiziskas vardarbības akti ir krimināli sodāmi. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 pantu maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana, kas ir miesas bojājums, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, ir administratīvi, nevis krimināli sodāms nodarījums. Turpmāka rīcība: - Izteikt atrunu saistībā ar 35.pantu; - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) 2. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar savos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem valsts un nevalstiskajām organizācijām un konsultantiem vardarbības ģimenē jautājumos nodrošinātu iespēju pēc vardarbības upuru lūguma tiem palīdzēt un/vai tos atbalstīt izmeklēšanas un tiesvedības laikā attiecībā uz nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā. Daļēji atbilst. No KPL 104.panta izriet, ka cietušo - pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru, turklāt cietušais pilnvarojumu var izteikt arī mutvārdos, ko procesa virzītājs noformē rakstveidā. Cietušo - nepilngadīgu personu var pārstāvēt māte, tēvs vai aizbildnis, viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies, bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis vai tādas nevalstiskas organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM). Ieviešot Cietušo direktīvu, ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz papildināt KPL ar 96.1pantu, kura piektajā daļā ir paredzēts, ka īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais.