21. Article — Palīdzība

individuālo/kolektīvo sūdzību iesniegšanā. Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai vardarbības upuriem būtu informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem un nodrošināta piekļuve tiem. Konvencijas dalībvalstis veicina korektas un kompetentas palīdzības nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu sūdzību iesniegšanā. Atbilst. Informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesa, indivīdam tieši pieejamās ANO cilvēktiesību aizsardzības procedūras) cita starpā ir pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājaslapā, kā arī Tiesībsarga mājaslapā. Attiecībā uz korektas un kompetentas palīdzības nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu sūdzību iesniegšanā - Tiesībsargs jau pilda šādu funkciju. Tiesībsarga likuma 11.pantā noteiktā funkcija veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību ir plaši interpretējama. Tiesībsarga biroja darbinieki sniedz apmeklētājiem vienīgi informatīvu atbalstu par tiesību aizsardzības iespējām. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrā daļa noteic, ka notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šobrīd vardarbības upuriem ir nodrošināta iespēja aizsargāt savas tiesiskās intereses, izmantojot KL un Civillikumā noteiktos mehānismus. Sūdzību iesniegšanu reglamentē Kriminālprocesa likums (369.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka ziņas, kas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona - kā iesniegumu), CPL (250.44pants pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības). Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Jau šobrīd Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktām personām un noteiktos gadījumos ir tiesības pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, tajā skaitā arī vardarbības upuriem. Likumā precīzi definēts personu loks, kas var pretendēt uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanu: tie ir trūcīgi vai maznodrošināti iedzīvotāji. Likumā paredzēts arī izņēmuma gadījumus, kad persona, kas neietilpst iepriekšminētajās kategorijās, tomēr ir nonākusi materiālās grūtībās un arī var pretendēt uz juridisko palīdzību, attiecīgi motivējot savu lūgumu un norādot savu īpašo situāciju, īpašumu stāvokli un ienākumu līmeni, kura dēļ nespēj pilnībā vai daļēji nodrošināt savu interešu aizsardzību. Ievērojot minēto, esošā sistēma ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu visiem, kam tas nepieciešams dēļ to mantiskā stāvokļa, vai dēļ īpašās situācijas, kurā persona nonākusi, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina arī bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kur iespējams iegūt informāciju par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas saņemšanas kārtību, kā arī konsultācijas par attiecīgo iesniegumu aizpildīšanu un tiem pievienojamiem dokumentiem. Turklāt Juridiskās palīdzības administrācija, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.869 "Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums" 3.5.apakšpunktu un Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija sēdes protokollēmuma Nr.36 38.§ 2.punktu, 2015.gada 30.septembrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes" par bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību. Bezmaksas informatīvais tālrunis 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" tiks ieviests no 2016.gada 1.janvāra un tas darbosies katru dienu no plkst.7:00 līdz 22:00. Ārstniecības likuma 56.1pants noteic, ka, ja, sniedzot palīdzību pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no vardarbības, ārstniecības iestādei ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņot par to Valsts policijai. Tāpat ārstniecības iestādei nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā, ir pienākums paziņot Valsts policijai, ja, sniedzot palīdzību nepilngadīgam pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērna tiesību pārkāpuma. Tātad ārstniecības iestāde sniedz informāciju Valsts policijai, kurai ir tiesības uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to vardarbības upurim, ja viņš ir vērsies ārstniecības iestādē, nav jānodrošina palīdzība sūdzības iesniegšanai. Vardarbības upuru informēšanu par sūdzību iesniegšanas mehānismiem iespējams nodrošināt nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām, kas sniedz palīdzību no vardarbības cietušām personām. Līdz ar to nacionālajā regulējumā izmaiņas nav nepieciešamas. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama