21. Article — Palīdzība
individuālo/kolektīvo sūdzību iesniegšanā.
Konvencijas dalībvalstis
nodrošina to, lai vardarbības upuriem būtu informācija par
spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem
individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem un nodrošināta
piekļuve tiem. Konvencijas dalībvalstis veicina korektas un
kompetentas palīdzības nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu
sūdzību iesniegšanā.
Atbilst.
Informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un
starptautiskajiem individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem
(Eiropas Cilvēktiesību tiesa, indivīdam tieši pieejamās ANO
cilvēktiesību aizsardzības procedūras) cita starpā ir
pieejama Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību
institūcijās mājaslapā, kā arī Tiesībsarga mājaslapā.
Attiecībā uz korektas un kompetentas palīdzības
nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu sūdzību iesniegšanā
- Tiesībsargs jau pilda šādu funkciju. Tiesībsarga likuma
11.pantā noteiktā funkcija veicināt privātpersonas
cilvēktiesību aizsardzību ir plaši interpretējama.
Tiesībsarga biroja darbinieki sniedz apmeklētājiem vienīgi
informatīvu atbalstu par tiesību aizsardzības iespējām.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.panta otrā daļa
noteic, ka notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas
saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem,
Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības
atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par
brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu
administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu
izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Šobrīd vardarbības upuriem ir nodrošināta iespēja
aizsargāt savas tiesiskās intereses, izmantojot KL un
Civillikumā noteiktos mehānismus. Sūdzību iesniegšanu
reglamentē Kriminālprocesa likums (369.panta otrās daļas
1.punkts noteic, ka ziņas, kas norāda uz iespējama
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var iesniegt noziedzīga
nodarījuma rezultātā cietusī persona - kā
iesniegumu), CPL (250.44pants pieteikumu
par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var iesniegt
laulātie vai bijušie laulātie; personas, starp kurām pastāv
bērnu un vecāku attiecības, pastāv vai ir pastāvējušas
aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības;
personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības
attiecības; personas, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā
mājsaimniecībā; personas, kurām ir vai ir gaidāms kopīgs
bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas kādreiz bijušas
laulībā vai kādreiz dzīvojušas kopā; personas, starp kurām
pastāv vai ir pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas
attiecības).
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma mērķis
ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesu
aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu
atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Jau šobrīd
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktām
personām un noteiktos gadījumos ir tiesības pieprasīt
valsts nodrošināto juridisko palīdzību, tajā skaitā arī
vardarbības upuriem. Likumā precīzi definēts personu loks,
kas var pretendēt uz valsts nodrošinātās juridiskās
palīdzības saņemšanu: tie ir trūcīgi vai maznodrošināti
iedzīvotāji. Likumā paredzēts arī izņēmuma gadījumus, kad
persona, kas neietilpst iepriekšminētajās kategorijās,
tomēr ir nonākusi materiālās grūtībās un arī var pretendēt
uz juridisko palīdzību, attiecīgi motivējot savu lūgumu un
norādot savu īpašo situāciju, īpašumu stāvokli un ienākumu
līmeni, kura dēļ nespēj pilnībā vai daļēji nodrošināt savu
interešu aizsardzību. Ievērojot minēto, esošā sistēma ir
pietiekami elastīga, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu
visiem, kam tas nepieciešams dēļ to mantiskā stāvokļa, vai
dēļ īpašās situācijas, kurā persona nonākusi, neatkarīgi no
mantiskā stāvokļa.
Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina arī
bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kur iespējams iegūt
informāciju par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības
un valsts kompensācijas saņemšanas kārtību, kā arī
konsultācijas par attiecīgo iesniegumu aizpildīšanu un tiem
pievienojamiem dokumentiem. Turklāt Juridiskās palīdzības
administrācija, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
40.panta otro daļu un 41.panta pirmo daļu, Ministru
kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.869
"Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums"
3.5.apakšpunktu un Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija
sēdes protokollēmuma Nr.36 38.§ 2.punktu, 2015.gada
30.septembrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar biedrību
"Skalbes" par bezmaksas informatīvā tālruņa
116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem"
darbību. Bezmaksas informatīvais tālrunis 116006
"Palīdzības dienests noziegumu upuriem" tiks
ieviests no 2016.gada 1.janvāra un tas darbosies katru
dienu no plkst.7:00 līdz 22:00.
Ārstniecības
likuma 56.1pants noteic, ka, ja, sniedzot
palīdzību pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis
no vardarbības, ārstniecības iestādei ir pienākums
nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā paziņot par
to Valsts policijai. Tāpat ārstniecības iestādei
nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā, ir pienākums
paziņot Valsts policijai, ja, sniedzot palīdzību
nepilngadīgam pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients
cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai
cita bērna tiesību pārkāpuma. Tātad ārstniecības iestāde
sniedz informāciju Valsts policijai, kurai ir tiesības
uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to vardarbības upurim, ja
viņš ir vērsies ārstniecības iestādē, nav jānodrošina
palīdzība sūdzības iesniegšanai. Vardarbības upuru
informēšanu par sūdzību iesniegšanas mehānismiem iespējams
nodrošināt nevalstiskajām organizācijām un citām
institūcijām, kas sniedz palīdzību no vardarbības cietušām
personām. Līdz ar to nacionālajā regulējumā izmaiņas nav
nepieciešamas.
Turpmāka rīcība:
- nav nepieciešama
In plain words
Palīdzība individuālo vai kolektīvo sūdzību iesniegšanā.
Konvencijas dalībvalstis nodrošina, lai vardarbības upuriem būtu informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem individuālo un kolektīvo sūdzību mehānismiem un būtu nodrošināta piekļuve tiem. Dalībvalstis veicina korektas un kompetentas palīdzības sniegšanu vardarbības upuriem šādu sūdzību iesniegšanā.
Latvija — atbilst.
Informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem individuālo un kolektīvo sūdzību mehānismiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesa, indivīdam tieši pieejamās ANO cilvēktiesību aizsardzības procedūras) ir pieejama, piemēram, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājaslapā un Tiesībsarga mājaslapā.
Korektu un kompetentu palīdzību sūdzību iesniegšanā jau šobrīd sniedz Tiesībsargs. Tiesībsarga likuma 11. pantā noteiktā funkcija veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību ir plaši interpretējama. Tiesībsarga biroja darbinieki apmeklētājiem sniedz tikai informatīvu atbalstu par tiesību aizsardzības iespējām.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta otrā daļa nosaka, ka notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vardarbības upuri var aizsargāt savas tiesiskās intereses, izmantojot Krimināllikuma un Civillikuma mehānismus. Sūdzību iesniegšanu reglamentē:
— Kriminālprocesa likums (369. panta otrās daļas 1. punkts ļauj noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajai personai iesniegt ziņas par iespējamu nodarījumu kā iesniegumu);
— Civilprocesa likums (250.44 pants ļauj iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību šādām personām: laulātajiem un bijušajiem laulātajiem; personām, starp kurām pastāv bērnu un vecāku attiecības; personām, starp kurām pastāv vai ir pastāvējušas aizbildnības vai citas ārpusģimenes aprūpes attiecības; radiniekiem un svaiņiem; personām, kas dzīvo vai dzīvojušas vienā mājsaimniecībā; personām, kurām ir vai gaidāms kopīgs bērns, neatkarīgi no tā, vai šīs personas bijušas laulībā vai dzīvojušas kopā; personām, starp kurām pastāv vai pastāvējušas tuvas personiskās vai intīmas attiecības).
Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, sniedzot valsts finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Tiesības pieprasīt valsts juridisko palīdzību ir noteiktām personām (galvenokārt trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem), tostarp vardarbības upuriem. Likumā paredzēti arī izņēmuma gadījumi, kad uz palīdzību var pretendēt persona, kas materiālajās grūtībās nonākusi citādi, motivējot lūgumu un norādot īpašo situāciju, mantisko stāvokli un ienākumu līmeni. Sistēma ir pietiekami elastīga, lai sniegtu atbalstu visiem, kam tas nepieciešams gan mantiskā stāvokļa, gan īpašās situācijas dēļ.
Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina arī bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, kur var saņemt informāciju par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un valsts kompensācijas saņemšanas kārtību, kā arī konsultācijas par iesniegumu aizpildīšanu un pievienojamiem dokumentiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otro daļu un 41. panta pirmo daļu, MK 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr. 869 "Juridiskās palīdzības administrācijas nolikums" 3.5. apakšpunktu un MK 2015. gada 28. jūlija sēdes protokollēmuma Nr. 36 38.§ 2. punktu Juridiskās palīdzības administrācija 2015. gada 30. septembrī noslēgusi deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes" par bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību. Tālrunis 116006 darbosies no 2016. gada 1. janvāra katru dienu no plkst. 7:00 līdz 22:00.
Ārstniecības likuma 56.1 pants nosaka: ja, sniedzot palīdzību pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no vardarbības, ārstniecības iestādei jāpaziņo par to Valsts policijai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā. Tāds pats pienākums ir, ja, sniedzot palīdzību nepilngadīgam pacientam, ir pamats uzskatīt, ka pacients cietis no pienācīgas aprūpes un uzraudzības trūkuma vai cita bērna tiesību pārkāpuma. Pēc šādas informācijas Valsts policijai ir tiesības uzsākt kriminālprocesu. Tāpēc vardarbības upurim, kas vērsies ārstniecības iestādē, nav jāsniedz papildu palīdzība sūdzības iesniegšanai. Vardarbības upuru informēšanu par sūdzību iesniegšanas mehānismiem var nodrošināt nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, kas palīdz no vardarbības cietušajiem.
Nacionālajā regulējumā izmaiņas nav nepieciešamas.
Turpmāka rīcība: nav nepieciešama.
asdeadlinefinegovernmentjoint-stockmkpenaltytax-authorityvid