29. Article — Civillietas

un tiesiskās aizsardzības līdzekļi. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai vardarbības upurus nodrošinātu ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret vardarbības izdarītāju. Atbilst. Satversmes 92.pantā ir noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, kas ietver tiesības vērsties tiesā saistībā ar jebkuru nepamatotu civiltiesisku aizskārumu. 2014. gada 31. martā stājās spēkā Ministru kabineta virzītā likumu pakotne (likums "Grozījumi Civilprocesa likumā"; likums "Grozījumi likumā "Par policiju"; likums "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā"; likums "Grozījumi Bāriņtiesu likumā"), kā arī 2014.gada 3.aprīlī stājās spēkā likums "Grozījumi Krimināllikumā", kuri paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību (gan Valsts policijas, gan pašvaldību policiju), un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai - kā tas ir paredzēts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs. Piemēram, CPL 250.47panta pirmā daļa paredz iespēju noteikt šādus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus: 1) pienākums atbildētājam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, un aizliegums atgriezties un uzturēties tajā; 2) aizliegums atbildētājam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo prasītājs, tuvāk par tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību minēto attālumu; 3) aizliegums atbildētājam uzturēties noteiktās vietās; 4) aizliegums atbildētājam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku vai vizuālu saskari; 5) aizliegums atbildētājam jebkurā veidā sazināties ar prasītāju; 6) aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar prasītāju; 7) aizliegums atbildētājam izmantot prasītāja personas datus; 8) citi aizliegumi un pienākumi, kurus tiesa vai tiesnesis noteicis atbildētājam un kuru mērķis ir nodrošināt prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītājām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Tāpat tiesa vai tiesnesis, izlemjot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli. Tiesa vai tiesnesis pēc sava ieskata var noteikt arī citu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli, kas nav norādīts pieteikumā. Savukārt grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz iespēju arī bāriņtiesai iesniegt tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ja pret bērnu vai pret personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu, ir vērsta vai ir saņemtas ziņas par iespējamu pret bērnu vai pret personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu, vērstu jebkādu fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību vai vardarbīgu kontroli, un bērna vecāks vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ ir kavēts bērna interesēs iesniegt tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Grozījumi paredz iespēju izolēt no ģimenes vardarbības veicēju, nodrošinot iespēju bērnam atgriezties ģimenē. Civillikuma 1635.pantā noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja šā panta otrajā daļā minētā neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais kaitējums cietušajam jāpierāda. Turpmāka rīcība: - Veikt pastāvīgu saņemto pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību monitoringu - pieteikumu skaits, atteikumi, to pamatojums (LM sadarbībā ar TM un IeM). 2. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem vardarbības upurus nodrošinātu ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret valsts iestādēm, kuras nav pildījušas savu pienākumu veikt vajadzīgos preventīvos vai aizsardzības pasākumus saskaņā ar savām pilnvarām. Atbilst. Saskaņā ar Satversmes 92.panta trešo teikumu, kurā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, persona var vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību pret valsts iestādi, ja tā nav pildījusi normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, kura mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Turpmāka rīcība: - Būs atkarīga no tā, vai tiks pieņemts likums "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums" un no tā ieviešanas praksē (TM). Šādu prasību, kas iesniegtas, pamatojoties uz Satversmes 92.panta trešā teikuma, kurā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, pamatotības pierādīšana varētu būt apgrūtināta, proti, iestādes pienākumam jābūt pietiekami konkrētam, lai varētu pierādīt cēloņsakarību starp iestādes bezdarbību un radīto kaitējumu. Turklāt šobrīd pienākumi veikt preventīvos vai aizsardzības pasākumus saistībā ar vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu nav konkretizēti normatīvajos aktos. Izstrādājot normatīvo regulējumu, kurā tiktu konkretizēti iestāžu (iestādes) pienākumi veikt iepriekš minētos pasākumu, vardarbības upuri tiku nodrošināti ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret valsts iestādēm (Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešais teikums). Attiecībā uz personas civiltiesiskās aizsardzības mehānismu ieviešanu, kas konkretizētu Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajā teikumā minētās garantijas gadījumos, kad kaitējums nodarīts kriminālprocesā izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības rezultātā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā institūcijas, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, prettiesiskas vai nepamatotas rīcības rezultātā, tiek paredzēts likumprojektā "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums" (VSS-972/41 14.§,23.10.2014). Proti, likumprojekta 5.panta ceturtā daļa paredz, ka gadījumos, kas nav tieši saistīti ar nepamatotu vai prettiesisku institūciju rīcību pret personu, kas tiek vainota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet aizskar citu kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības un likumiskās intereses (cietušais, liecinieks u.tml.), privātpersonai ir tiesības celt prasību par tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts kriminālprocesā izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Prasība izskatāma tiesā prasības tiesvedības kārtībā civilprasības kārtībā. Prasība ceļama pret Latvijas Republiku Ģenerālprokuratūras personā.