30. Article

Kompensācija. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem ir tiesības prasīt kompensāciju no vardarbības izdarītājiem par jebkuru no šajā Konvencijā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Atbilst. KPL 351.panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā; pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām - tikai jānorāda. Saskaņā ar KPL 350.panta trešo, ceturto un piekto daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu CPL noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā. Tāpat personai, kura cietusi no vardarbības, ir tiesības celt prasību CPL noteiktajā kārtībā. Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morāls kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 2. Valsts piešķir atbilstošu kompensāciju visiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi vai radīti veselības traucējumi, tādā apmērā, ko nesedz kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no citiem avotiem, piemēram, no vardarbības izdarītāja, apdrošinātāja vai valsts finansētiem medicīniskās un sociālās palīdzības dienestiem. Minētais neliedz Konvencijas dalībvalstīm regresa kārtībā prasīt samaksāto kompensāciju no vardarbības izdarītāja ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ievērota vardarbības upura drošība. Atbilst. Nacionālais regulējums, kas nosaka valsts kompensācijas un kaitējuma kompensācijas saņemšanu ir atbilstošs konvencijas 30.panta 2.punkta prasībām. Saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem" cietušajiem tiek piešķirta un izmaksāta valsts kompensācija tikai šajā likumā noteiktajā apmērā, proti, tā nav uzskatāma par atbilstošu kompensāciju tādā apmērā, ko nesedz kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no citiem avotiem. Likums "Par valsts kompensāciju cietušajiem" reglamentē kārtību, kādā Juridiskās palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam, un valsts kompensācijas apmēru. Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam: 1. cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar KL nav saucams pie kriminālatbildības; 2. ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā; 3. tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā: a. iestājusies personas nāve; b. cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi; c. aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība d. cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; e. cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Valsts kompensācijas apmērs: 1. Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo; 2. Kompensācija tiek izmaksāta: a. 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve; b. 70 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris; c. 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu; d. personai, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas kvalificēts pēc KL 120., 121., 122., 127., 128. vai 129.panta, valsts kompensācija tiek izmaksāta 50 procentu apmērā no likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 7.panta otrajā daļā noteiktā valsts kompensācijas apmēra. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 3. Pasākumi, kas veikti atbilstoši otrajai daļai, nodrošina to, ka kompensācija tiek piešķirta saprātīgā termiņā. Daļēji atbilst Saskaņā ar likuma "Par valsts kompensāciju cietušajiem" 9.pantu valsts kompensācijas pieprasījumu Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt, savukārt atbilstoši šā paša likuma 10.pantam Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu, valsts kompensāciju izmaksā vienā maksājumā un to izmaksā mēneša laikā pēc dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas izmaksāšanu. Turpmāka rīcība: - monitorēt situāciju un veikt pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kuru dēļ cietušais nevar saņemt kompensāciju (TM). TM: Šobrīd veidojas situācija, ka, pirmkārt, ja tiesas noteikto kaitējuma kompensāciju notiesātais labprātīgi nemaksā, tiek piemērotas CPL tiesību normas par izpildu darbībām. Minētā sistēma šobrīd cietušajam nav labvēlīga un negarantē kompensācijas saņemšanu. Otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā un Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu ekspertu komitejas (MONEYVAL) rekomendācijas uzliek valstīm par pienākumu izvērtēt noziedzīgi iegūto līdzekļu fonda izveidi, tāpēc, ievērojot minētās direktīvas prasības un Moneyval Komitejas rekomendācijas, ir plānots, ka līdzekļus, kas iegūti noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā, izmantot arī cietušo aizsardzībai, piemēram, cietušo ārstēšanās izdevumiem, un citiem sociāliem mērķiem, piemēram, vardarbībā cietušo personu rehabilitācijai.