4. Article

Pamattiesības, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu un aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē. Atbilst. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 2. Konvencijas dalībvalstis nosoda jebkādu sieviešu diskrimināciju un nekavējoties pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to novērstu, jo īpaši: - iekļaujot savas valsts konstitūcijā vai citā atbilstošā tiesību aktā sieviešu un vīriešu līdztiesības principu un nodrošinot šā principa faktisku īstenošanu; Atbilst. Satversmes VIII nodaļā kā viena no valsts garantētajām pamattiesībām ir tiesiskā vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums. Satversmes 91.pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Tāpat arī vairākos starptautiskos tiesību aktos (piem., ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām) noteikts pienākums valstij nodrošināt vienlīdzīgu tiesību īstenošanu bez jebkādas diskriminācijas. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.panta otrā daļa noteic, ka, izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi. Turklāt KL un KPL tiesiskais regulējums ir veidots kā dzimumneitrāls. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama - aizliedzot sieviešu diskrimināciju, tostarp, ja tas vajadzīgs, izmantojot sodus; Atbilst. Satversme un nozaru 'jumta likumi' (piem., likums "Par sociālo drošību", Izglītības likums, Sporta likums, Jaunatnes likums, Zinātniskās darbības likums, Darba likums, Likums "Par tiesu varu" un virkne citu) aizliedz atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas dzimuma. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.17pants "Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana" noteic atbildību par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu (proti, sankcija - uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro). Savukārt KL 149.1 pantā ir paredzēta kriminālatbildība par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Sociālie pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz personas vajadzību un resursu izvērtējumu, nepieļaujot atšķirīgu attieksmi, tai skaitā atkarībā no personas dzimuma. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama - atceļot tiesību aktus un vispārpieņemto praksi, kas diskriminē sievietes. Atbilst. Skat. iepriekšējos komentārus. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 3. Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss. Atbilst. Latvijas Republikas Satversmes 91.pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Šāds vispārējs, konstitūcijā nostiprināts diskriminācijas aizliegums garantē to, ka, īstenojot konvencijas noteikumus, nenotiks nekāda diskriminācija pēc minētajiem un expressis verbis nenosauktajiem diskriminācijas pamatiem. Diskriminācijas aizliegums ir ietverts arī vairākos Latvijai saistošajos starptautiskajos dokumentos. Piemēram, ES Pamattiesību hartas 21.pantā ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Direktīvas 2011/95/ES (2011.gada 13.decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu preambulas 30.punktā pateikts šādi: "Vienlīdz nepieciešams ieviest vienotu jēdzienu attiecībā uz vajāšanas pamatojumu "piederība noteiktai sociālai grupai". Lai definētu noteiktu sociālu grupu, būtu pienācīgi jāņem vērā jautājumi, kas izriet no pieteikuma iesniedzēja dzimuma, tostarp dzimuma identitāte un seksuālā orientācija, kas var būt saistītas ar noteiktām tiesību tradīcijām un ieražām, kuru dēļ tiek kropļoti dzimumorgāni, notiek piespiedu sterilizācija vai aborts, ciktāl šie jautājumi ir saistīti ar pieteikuma iesniedzēja pamatotām bailēm no vajāšanas." Cietušo direktīvā (2012/29/ES) ir aizliegta jebkāda diskriminācija, kas balstīta uz tādiem apsvērumiem kā rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskās īpašības, valoda, ticība vai pārliecība, politiskie vai jebkādi citi uzskati, piederība kādai nacionālajai minoritātei, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums, dzimums, dzimuma izpausme, dzimumidentitāte, dzimumorientācija, uzturēšanas statuss un veselība. Diskriminācijas aizliegums ir ietverts vairākos Latvijas normatīvajos aktos. Atbilstoši likumam "Par sociālo drošību" personas sociālās tiesības, tātad arī tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem, tiek īstenotas bez diskriminācijas un nepieļaujot atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas rases, etniskās piederības, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Šis uzskaitījums nav izsmeļošs, līdz ar to tas ietver arī aizliegumu ievērot atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas valodas, piederības mazākumtautībai, dzimuma identitātes, migranta vai bēgļa statusa. Sociālie pakalpojumi tiek sniegti, balstoties uz personas vajadzību un resursu izvērtējumu, nepieļaujot atšķirīgu attieksmi, tai skaitā atkarībā no personas dzimuma. Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 3.panta otrajai daļai, nodrošinot pacienta tiesības, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Arī šis uzskaitījums nav izsmeļošs, līdz ar to ietver arī pārējos pantā minētos pamatus. KPL 8.pantā ir noteikts, ka KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.panta otrā daļa noteic, ka, izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi. Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums nosaka, ka aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju dzimuma vai seksuālas orientācijas dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai un piedāvājot un pārdodot viņam preces vai pakalpojumus. Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikts, ka saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma piederību un drošību, kā arī seksuālo orientāciju. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kura 35.panta otrās daļas 7.punkts noteic, ka audio un audiovizuālos komerciālos paziņojumos nedrīkst kurināt naidu un aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma vai seksuālas orientācijas dēļ. Darba likuma 7.panta otrajā daļā noteikts, ka ... tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas - neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 4. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības. Atbilst. Latvijai saistošās ANO 1979.gada 18.decembra Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 4.1.pants nosaka: "Dalībvalstu pagaidu speciālo pasākumu veikšana, kuru mērķis ir paātrināt vīriešu un sieviešu faktiskas vienlīdzības sasniegšanu, nav uzskatāma, kā tas noteikts šajā Konvencija par diskriminējošu, taču tā nekādā ziņā nedrīkst izraisīt nelīdztiesīgu vai diferencētu standartu saglabāšanos; šie pasākumi jāatceļ, kad būs sasniegti mērķi, kas paredz vienādas iespējas un līdztiesīgu attieksmi." Tādējādi īpaši pagaidu pasākumi vienlīdzības sasniegšanai ir pieļaujami. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips ietver nosacījumu, ka vienādos apstākļos tiek ievērota vienāda attieksme un atšķirīgos apstākļos atšķirīga. Likumā "Par sociālo drošību" ir skaidrots arī pozitīvās diskriminācijas princips, kad atšķirīga attieksme ir pieļaujama, ja tai ir leģitīms mērķis, tā ir samērīga, t.sk. nav iespējami mazāk ierobežojoši pasākumi, un tā ir nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 3.panta trešajai daļai atšķirīga attieksme pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi. Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.panta otrā daļa noteic, ka, izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi: 1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības; 2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem; 3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi. No tā paša likuma 18.panta pirmā daļas izriet, ka brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Arī no Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 11.panta otrās daļas izriet, ka arī apcietinātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pilngadīgos apcietinātos izvieto atsevišķi. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama