40. Article — Seksuāla

rakstura aizskārums. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide. Daļēji atbilst. Konvencijas skaidrojošā ziņojumā uzsvērts, ka šā noteikuma nolūks ir atklāt tādas uzvedības modeli, par kuras atsevišķajām epizodēm, ja tās tiek apskatītas atsevišķi, ne vienmēr gaidāms sods. Iepriekš minētās darbības parasti tiek veiktas, ļaunprātīgi izmantojot varu, solot atlīdzināt vai draudot izrēķināties. Visbiežāk vardarbības upuris un vardarbības izdarītājs ir savstarpēji pazīstami, un viņu attiecības bieži raksturo atšķirības hierarhijas un varas ziņā. Šā panta darbības joma neattiecas tikai uz darba attiecībām. Latvijā aizskaršanas aizliegums ir ietverts tikai Darba likuma 29.pantā, kurā noteikta atšķirīgas attieksmes aizliegums, proti, ka par diskrimināciju šā likuma izpratnē uzskatāma arī personas aizskaršana un norādījums to diskriminēt. Personas aizskaršana Darba likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā - seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana. Savukārt KL 149.1pants nosaka kriminālatbildību par diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ vai par cita normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. Turpmāka rīcība: - Apzināt esošo situāciju, vai spēkā esošais regulējums praksē tiek piemērots (LM); - izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai par seksuālu uzmākšanos sodītu arī ārpus darba attiecībām (LM, TM).