44. Article

Jurisdikcija. 1. Ikviena Konvencijas dalībvalsts pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz visiem šajā Konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šie noziedzīgie nodarījumi izdarīti: a) tās teritorijā vai; Atbilst. KL 2.pantā ir noteikts, ka persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar KL. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama b) uz kuģa, kura karoga valsts tā ir, vai; Atbilst. KL 3.pantā ir noteikts, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar KL. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar tās tiesību aktiem, vai; Atbilst. KL 3.pantā ir noteikts, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar KL. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama d) tad, ja to izdarījis tās pilsonis, vai; Atbilst. KL 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar KL. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama e) tad, ja to izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā. Atbilst. KL 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar KL. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 2. Konvencijas dalībvalstis cenšas pieņemt normatīvos aktus vai veikt citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja šis noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs Konvencijas dalībvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Konvencijas dalībvalsts teritorijā. Atbilst. KL 4.panta ceturtajā daļā ir noteikta universālā jurisdikcija, kas nosaka, ka ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā. Ņemot vērā, ka minētā konvencija neuzliek par pienākumu noteikt universālo jurisdikciju uz nodarījumiem, kas minēti konvencijā, konvencija nekalpos par pamatu universālās jurisdikcijas noteikšanai. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 3. Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas 36., 37., 38. un 39.pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija nav atkarīga no tā, vai šie nodarījumi atzīti par krimināli sodāmiem teritorijā, kurā tie izdarīti. Atbilst. KL 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu nodarījumu neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar KL. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 4.Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas 36., 37., 38. un 39.pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija attiecībā uz pirmās daļas d) un e) punktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālvajāšanu var veikt tikai tad, ja saņemts vardarbības upura ziņojums vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas valsts sniegusi informāciju. Daļēji atbilst. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) Ieviešot Cietušo direktīvu, ir izstrādāts likumprojekts grozījumiem KPL likumā. Likumprojekts paredz izslēgt no KPL 7.panta otrās daļas atsauces uz KL 130.pantu (tīšs viegls miesas bojājums), 159.panta pirmo daļu (izvarošana) un 160.panta pirmo daļu (seksuāla vardarbība). Tādējādi tiek paredzēts, ka, lai uzsāktu kriminālprocesu par šajos KL pantos paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nav obligāti nepieciešams pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Vienlaikus, lai nodrošinātu risinājumu gadījumiem, kad objektīvu apstākļu dēļ nepieciešamos pierādījumus iegūt nav iespējams, piemēram, arī tajā skaitā, kad cietušais nevēlas sadarboties ar tiesību aizsardzības iestādēm, ir izstrādāti grozījumi KPL 377. un 392.pantā. Proti, likumprojekta