45. Article — Sods un

pasākumi. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ņemot vērā to smagumu, tiek piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods. Šāds sods attiecīgos gadījumos var būt brīvības atņemšana, kas var būt pamats izdošanai. Atbilst. Atbilstoši KL 7.pantam noziedzīgus nodarījumus iedala kriminālpārkāpumos, mazāk smagos noziegumos, smagos noziegumos un sevišķi smagos noziegumos. Atbilstoši KL 7.pantam šajā konvencijā minētie nodarījumi ir kvalificējami šādi: sevišķi smagi noziegumi (tīšs smags miesas bojājums - 125.panta otrā un trešā daļa, aborta neatļauta izdarīšana - 135.panta ceturtā daļa, cilvēku tirdzniecība - 154.1panta otrā un trešā daļa, izvarošana - 159.pants, seksuāla vardarbība - 160.panta otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa, personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana - 164.panta ceturtā daļa, pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana - 166.panta ceturtā daļa), par kuriem KL ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums; smagi noziegumi (tīšs smags miesas bojājums - 125.panta pirmā daļa, tīšs vidēja smaguma miesas bojājums - 126.panta otrā daļa, cilvēku tirdzniecība - 154.1panta pirmā daļa, seksuāla vardarbība - 160.panta pirmā daļa, pavešana netiklībā - 162.panta otrā daļa, personas iesaistīšana prostitūcijā - 164.panta otrā un trešā daļa, pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska materiāla aprites noteikumu pārkāpšana - 166.panta trešā daļa), par kuriem KL ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem; mazāk smagi noziegumi (tīšs vidēja smaguma miesas bojājums - 126.panta pirmā daļa, tīšs viegls miesas bojājums - 130.pants, diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana - 149.1pants, pavešana netiklībā - 162.panta pirmā daļa, pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās - 162.1pants), par kuriem KL ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, bet ne ilgāks par trim gadiem; kriminālpārkāpumi (draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu - 132.pants), par kuriem KL ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Patlaban Saeimā tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz palielināt sodus vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Savukārt, KPL 682.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kurš sodāms pēc KL un par kuru paredzēta brīvības atņemšana, kuras maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautisks līgums neparedz citu termiņu. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 2. Konvencijas dalībvalstis attiecībā uz vardarbības izdarītāju var veikt arī citus pasākumus, piemēram: - uzraudzīt vai kontrolēt notiesātās personas; Atbilst. KL 61.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka nosacīti pirms termiņa atbrīvotais neizciestās soda daļas laikā pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda minētos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu. Savukārt, atbilstoši KL 61.panta sestajai daļai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda nepiemēro, ja tas piespriests pilngadīgai personai par sevišķi smagu noziegumu kas izdarīts pret personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, un ir saistīts ar seksuālu vardarbību. Ar 2011.gada 8.jūlija likumu "Grozījumi Krimināllikumā" (stājās spēkā 2011.gada 1.oktobrī) tika ieviests jauns papildsoda veids - probācijas uzraudzība. Atbilstoši KL 45.1panta pirmajai daļai probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež tiesa vai priekšrakstā par sodu nosaka prokurors kā piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas vai personas, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, uzvedības uzraudzību, sekmētu šīs personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu. Probācijas uzraudzības laikā notiesātais vai persona, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pilda Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus. KL ir paredzēts, ka minēto papildsodu piemēro par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti 126.pantā (tīšs vidēja smaguma miesas bojājums), 154.1pantā (cilvēku tirdzniecība), 159.pantā (izvarošana), 160.pantā (seksuāla vardarbība), 161.pantā (seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu), 162.pantā (pavešana netiklībā), 162.1pantā (pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās), 164.pantā (personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana), 166.pantā (pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšana). No 2015.gada 1.jūlija Latvijā tika ieviesta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, ko paredz 2014.gada 2.oktobrī Saeimā pieņemtie likumi "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" un "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", 2014.gada 16.oktobrī pieņemtie likumi "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kā arī 2015.gada 15.janvārī pieņemtie likumi "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Minētie grozījumi paredz ieviest elektronisko uzraudzību kā intensīvas kontroles pasākumu nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas piemērošanas gadījumā, ar nosacījumu, ka šādu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas var piemērot ātrāk nekā šobrīd. Elektroniskā uzraudzība ir intensīvas kontroles pasākumi, ko noteiks tiesa ar mērķi ierobežot notiesātā brīvu pārvietošanos. Elektroniskās uzraudzības īstenošanai notiesātā ķermenim piestiprinās elektronisku ierīci, kas ļaus kontrolēt viņa atrašanos noteiktā vietā un laikā. Elektronisko uzraudzību noteiks uz laiku no viena līdz divpadsmit mēnešiem. Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.3panta pirmajai daļai probācijas uzraudzības izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura sagatavošanā iesaista notiesāto personu. Ar probācijas uzraudzību notiesātajam ir vispārīgie pienākumi, kas jāievēro katram ar probācijas uzraudzību notiesātajam (piemēram, informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tā maiņu), un pienākumi, kas katram ar probācijas uzraudzību notiesātajam tiek noteikti individuāli (piemēram, aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā vai aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem). Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama - pārtraukt vai atņemt vecākam aizgādības tiesības, ja citādi nav iespējams garantēt bērna labākās intereses, tostarp, iespējams, vardarbības upura drošību. Atbilst. Civillikums paredz aizgādnības tiesību atņemšanu vai pārtraukšanu (ar iespēju atjaunot). Civillikuma 200.pants paredz, ka vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja: viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība; vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Savukārt, Civillikuma 203.pants nosaka, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka: ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; vai ir konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. No Civillikuma 199.panta izriet, ka aizgādnības tiesības var tikt atņemtas ar tiesas spriedumu (un atjaunotas arī ar tiesas spriedumu). Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi. Savukārt, Civillikuma 203.pants paredz, kad, iestājoties zināmiem nosacījumiem bāriņtiesa var atzīt par nepieciešamu pārtraukt aizgādības tiesības vecākam. Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv vairs Civillikuma 203.pantā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Atbilstoši CPL 244.9 panta piektajai daļai, izskatot lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā visus gadījumus, kad tā persona, kas vēlas izlietot aizgādības vai saskarsmes tiesības, lietojusi vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku. Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā tās noteiktās saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pārkāpumus (grozījumi CPL stājušies spēkā 2015.gada 3.decembrī). Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama