48. Article — Obligātu

alternatīvu strīdu izšķiršanas procesu vai notiesāšanas veidu aizliegums. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, aizliegtu obligātus alternatīvus strīdu izšķiršanas procesus, tostarp mediāciju un samierināšanu. Atbilst. KPL 66.panta pirmās daļas 13.punktā ir noteikts, ka aizdomās turētajai personai ir tiesības izlīgt ar cietušo. KPL 97.panta astotajā daļā ir noteikts, ka cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. No iepriekš minētā izriet, ka izlīgumam nav obligāts raksturs. Savukārt, gadījumos, kad nav kriminālprocesa, CPL noteic, ka sagatavojot lietu iztiesāšanai un iztiesājot lietu, tiesnesis cenšas puses samierināt, kā arī piedāvā strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju. Mediācijas likums noteic, ka pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā. Ņemot vērā minēto, tiesnesim ir pienākums ieteikt pusēm izmantot mediāciju, bet mediācijas izmantošana pusēm nav pienākums. Tiesa, iesakot pusēm mediatoru, iesaka to izvēlēties no sertificētu mediatoru saraksta. Sertificēts mediators ir Ministru kabineta noteiktā kārtībā sertificēts mediators, kuram atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 5.augusta noteikumiem Nr.433, kārtojot sertifikācijas pārbaudījumu, tiek pārbaudītas zināšanas un prasmes vairākās jomās, tai skaitā, par bērnu tiesību ievērošanu mediācijas procesā. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 2. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek piespriests naudas sods, pienācīgi tiek ņemta vērā vardarbības izdarītāja spēja uzņemties finansiālās saistības pret vardarbības upuri. Atbilst. KL 46.pantā noteikts, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz KL sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot KL vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Tāpat, nosakot sodu, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Turklāt no KL 41.panta otrās daļas izriet, ka naudas sodu nosaka atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim, savukārt, šā panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka vainīgā mantisko stāvoklis nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1pantu noteiktam speciālistu lokam ir regulāri jāapgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Ir izstrādāti arī programmu paraugu speciālo zināšanu kursam. Zināšanu pilnveides kursa (24 st.) programmu paraugos ir iekļauta tēma: "Soda piemērošanas īpatnības vardarbības pret bērnu un vardarbības ģimenē gadījumos. Piemērotā soda veida izvēle." Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama