56. Article

Aizsardzības pasākumi. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visos izmeklēšanas un tiesvedības posmos aizsargātu vardarbības upuru tiesības un intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir liecinieku statusā: a) nodrošinot to, lai viņi, kā arī viņu ģimenes locekļi un liecinieki būtu pasargāti no iebiedēšanas, atriebības un atkārtotas viktimizācijas; Atbilst. Saskaņā ar likuma "Par policiju" 12.1panta devīto daļu izdoti Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi Nr.161 "Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību", uz kā pamata policijas darbinieki (gan Valsts policijas, gan pašvaldības policijas) ir tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu. KPL 24.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzījās veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai. KPL 299.pantā ir noteikts, ka speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas kriminālprocesā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina KL 161., 162 un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas, dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama b) nodrošinot to, ka vardarbības upuri ir informēti, - vismaz tajos gadījumos, kad vardarbības upuri un viņu ģimenes locekļi varētu tikt apdraudēti -, ja vardarbības izdarītājs izbēg vai tiek īslaicīgi vai pavisam atbrīvots; Daļēji atbilst. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) Ieviešot Cietušo direktīvu, plānots izdarīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ietverot jaunu 112.4pantu "Informācijas nosūtīšana cietušajam". Tā paredzēta kā KPL korespondējoša norma, lai precīzi noteiktu kārtību, kā cietušajam informācija tiek nosūtīta, proti, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kas ir vai tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību. Direktīvas ieviešanas termiņš ir 2015.gada 16.novembris. c) saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem informējot tos par viņu tiesībām un viņu rīcībā esošajiem pakalpojumiem, un viņu sūdzību izskatīšanas rezultātiem, apsūdzības uzturēšanu, izmeklēšanas vai tiesvedības vispārējo virzību un viņu nozīmi tajā, kā arī viņu lietas iznākumu; Daļēji atbilst. Atbilstoši KPL 98.panta otrajai daļai un 110.panta otrajai daļai cietušajam ir tiesības no procesuālo darbību izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus. KPL 345.pantā ir noteikts, ka personai, kura iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākas pārsūdzības iespēju un kārtību. KPL 98.panta 1.1daļā ir noteikts, ka cietušajam kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, ir tiesības pieteikt procesa virzītājam lūgumu informēt viņu par kriminālprocesa virzību daļā par to noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam radīts kaitējums. KPL 372.panta piektajā daļā ir noteikts, ka informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi. KPL 373.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes. KPL 392.1 panta piektajā daļā ir noteikts, ka pieņemto lēmumu par kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu nekavējoties paziņo personai vai iestādei, pēc kuras iesnieguma tika uzsākts kriminālprocess. Lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu nekavējoties nosūta uzraugošajam prokuroram, bet cietušajam un personai, kurai bija tiesības uz aizstāvību, nosūta vai izsniedz lēmuma kopiju par kriminālprocesa izbeigšanu, izskaidrojot tiesības 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas iepazīties ar krimināllietas materiāliem. KPL 412.panta piektajā daļā ir noteikts, ka cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem. KPL 476.pantā ir noteikts, ka lēmumu par procesa sadalīšanu nosūta prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam. KPL 99.panta 1.punktā un 8.punktā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku un iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. KPL 100.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. KPL 100.panta trešajā daļā ir noteikts, ka cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību. KPL 101.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības ir izstrādāti grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL ar normu, kurā noteikts, ka cietušajam ir šādas tiesības: saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju; piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību; neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem; saņemt informāciju par tiesībām izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī par izlīguma īstenošanu un tā sekām; uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai; saņemt informāciju par pasākumiem personas, tās tuvinieku un viņa mantas aizsardzībai apdraudējuma gadījumā; saņemt informāciju par procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību; likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos nolēmumus un iesniegt sūdzību par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību; saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu; saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību, kā arī tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties rakstveidā izsniedz paziņojumu par cietušā pamattiesībām un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par šā panta pirmajā daļā noteiktajām tiesībām. Tāpat ir paredzēts KPL iekļaut tiesību normu, kurā noteikts, ka, ja cietušais, kurš neprot valsts valodu un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, ir pieteicis lūgumu saņemt lēmuma par procesa izbeigšanu rakstveida tulkojumu vai priekšraksta par sodu, procesa virzītājs nosūta cietušajam minēto rakstveida tulkojumu, kā arī plānots KPL iekļaut normu, kurā noteikts, ka īpaši aizsargājamu cietušo informē arī par tiesībām 10 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas iesniegt tiesā lūgumu, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus. Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības ir izstrādāti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuru paredzēts papildināt ar normu, kurā noteikts, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācija nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kas ir vai tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību. d) atbilstoši valsts tiesību aktu procesuālajām normām dodot vardarbības upuriem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un tieši vai ar starpnieku palīdzību darīt zināmus savus uzskatus, vajadzības un bažas un nodrošinot to, ka tie tiek ņemti vērā; Atbilst. KPL 97.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka cietušais - fiziska persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja palīdzību. KPL 98.pantā ir noteikts, ka cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības arī iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām, iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu, iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma, likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību, likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā. KPL 99.pantā noteikts, ka pirmās instances tiesā cietušajam ir tiesības arī izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama e) sniedzot vardarbības upuriem piemērotus atbalsta pakalpojumus, lai viņu tiesības un intereses tiktu pienācīgi aizstāvētas un ņemtas vērā; Atbilst. Par juridisko palīdzību - skatīt komentāru pie konvencijas 57. panta. No 2015.gada 1.janvāra tiek nodrošināta valsts apmaksāta rehabilitācija no vardarbības cietušām personām, kuras ietvaros nepieciešamības gadījumā tiek sniegtas arī jurista konsultācijas. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM). TM: Lai ieviestu Cietušo direktīvas prasības, ir izstrādāti grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL ar 97.1pantu "Cietušā pamattiesības kriminālprocesā", kurā noteiktas cietušā tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju; piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību; neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem; saņemt informāciju par tiesībām izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī par izlīguma īstenošanu un tā sekām; uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai; saņemt informāciju par pasākumiem personas, tās tuvinieku un viņa mantas aizsardzībai apdraudējuma gadījumā; saņemt informāciju par procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību; likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos nolēmumus un iesniegt sūdzību par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību; saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu; saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Cita starpā, lai nodrošinātu cietušā tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību plānots izveidot cietušo atbalsta tālruni, kur ikviens, arī upuris, kurš nav vērsies tiesību aizsardzības iestādē un nav ieguvis cietušā statusu, var saņemt viņas svarīgu informāciju un atbalstu. f) nodrošinot tādu pasākumu veikšanu, kas aizsargā vardarbības upura konfidencialitāti un tēlu; Atbilst. KPL 97.pantā ir noteikts, ka bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai. Savukārt, no likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 7.panta otrās daļas izriet, ka Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet no šā likuma 7.panta ceturtās daļas izriet, ka ir aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama g) ja iespējams, nodrošinot iespēju izvairīties no vardarbības upura un vardarbības izdarītāja saskares tiesas un tiesībaizsardzības institūciju telpās; Daļēji atbilst. KPL 140.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses. Saskaņā ar CPL 250.58panta pirmo daļu pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Savukārt 250.60pants paredz, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nodrošināšanas atcelšanu vai aizstāšanu izlemj slēgtā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Tiesa pēc vienas puses lūguma katru pusi var noklausīties atsevišķā tiesas sēdē. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai. Saskaņā ar CPL dalībnieks var lūgt tiesu nodrošināt personu piedalīšanos lietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci. Tiesa šo lūgumu izvērtē. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) Lai izpildītu Cietušo direktīvas prasības, ir izstrādāti grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL regulējumu, nosakot, ka īpaši aizsargājamam cietušajam būs tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī paredzēts noteikt, ka īpaši aizsargājama cietušā pratināšana pirmstiesas procesā tiek veikta atsevišķā, tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes, kā arī, ka procesuālo darbību veikšanā pēc iespējas izvairās no cietušā un viņa tuvinieka saskarsmes ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja vien šāda saskarsme nav nepieciešama kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. h) nodrošinot vardarbības upurus ar neatkarīgiem un kompetentiem tulkiem gadījumos, kad vardarbības upuri ir puses tiesvedībā vai iesniedz pierādījumus; Atbilst. KPL 97.panta trešajā daļā ir noteikts, ka visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību. KPL 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama i) saskaņā ar savu valsts tiesību aktu noteikumiem nodrošinot vardarbības upuriem iespēju sniegt liecību, neatrodoties tiesas zālē, vai vismaz tādos apstākļos, kad tiesas zālē neatrodas par vardarbības izdarītāju uzskatītā persona, šim nolūkam, ja tas iespējams, izmantojot atbilstošas sakaru tehnoloģijas. Daļēji atbilst. KPL 140.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) Lai izpildītu Cietušo direktīvas prasības, ir izstrādāti grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts papildināt KPL regulējumu, nosakot, ka īpaši aizsargājamam cietušajam būs tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus, tādējādi nodrošinot iespēju vardarbības upuriem sniegt liecību neatrodoties tiesas zālē, kurā atrodas vardarbības veicējs. 2. No vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušam bērnam un bērnam, kas bijis liecinieks šādai vardarbībai, attiecīgos gadījumos tiek nodrošināti īpaši aizsardzības pasākumi, ņemot vērā bērna labākās intereses. Atbilst. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam valsts nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušiem bērniem. Šādus pakalpojumus ir tiesības saņemt arī bērnam, kurš bijis liecinieks pret tuvinieku vērstam vardarbības aktam, ja psihologs vai sociālais darbinieks konstatē, ka bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes. KPL 152.pantā ir noteikts, ka nepilngadīgo pratina izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. Ja izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs to uzskata par nepieciešamu, nepilngadīgo pratina pedagoga vai psihologa klātbūtnē. Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuviniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu. Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, var kaitēt atkārtota tieša pratināšana, tā izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā - ar tiesas lēmumu. KPL 153.pantā ir noteikts, ka, ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša pratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā - ar tiesas lēmumu. KPL 501.panta 5.punktā ir noteikts, ka jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka KL 152.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar tikt nopratinātas tiesas sēdē vai nopratinātas ar psihologa starpniecību. Cita starpā KL 152.panta ceturtajā daļā minētās personas ir tādas personas, kuras nav sasniegušas 14 gadus vai nepilngadīgie, kas atzīti par cietušiem no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, cilvēku tirdzniecības vai noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. Turpmāka rīcība: - darbs pie Cietušo direktīvas ieviešanas (TM) Lai izpildītu Cietušo direktīvas prasības ir izstrādāti grozījumi KPL, ar kuriem paredzēts grozīt KPL 501.panta 5.punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Jebkuras personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot tiesā, ja tiesa piekrīt psihologa norādījuma, ka nepilngadīgais cietušais vai šā likuma 152.panta ceturtajā daļā minētās personas nevar tikt nopratinātas tiesas sēdē vai nopratinātas ar psihologa starpniecību".