57. Article — Juridiskā

palīdzība. Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar savu valsts tiesību aktu noteikumiem nodrošina tiesības uz juridisko atbalstu un bezmaksas juridisko palīdzību vardarbības upuriem. Atbilst. KPL 108.panta pirmā daļa nosaka, ka cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai. Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības. Personu par cietušo atzīst izmeklētājs, prokurors vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Juridiskās palīdzības sniegšana nepilngadīgajam cietušajam un nepilngadīgā cietušā pārstāvim ir obligāta kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. Ja nepilngadīgais cietušais vai viņa pārstāvis nav noslēdzis vienošanos ar advokātu par juridiskās palīdzības sniegšanu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā juridiskās palīdzības sniedzēja uzaicināšanu. Tāpat ne vien minētajos gadījumos, bet arī citos noziedzīgos nodarījumos, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai cietušā pārstāvis iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Savukārt attiecībā uz pilngadīgām personām, norādām, ka saskaņā ar KPL 104.pantu izņēmuma gadījumā, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību kriminālprocesā, procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā - pilngadīgas trūcīgas vai maznodrošinātas personas pārstāvja - advokāta uzaicināšanu. Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 17.pantu persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību krimināllietā, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. No minētā likuma 18. panta izriet, ka krimināllietās valsts nodrošina: 1. procesuālo dokumentu sastādīšanu kriminālprocesā; 2. aizstāvību vai pārstāvību kriminālprocesā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka juridisko palīdzību var saņemt personas, ja tās pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ - nav tikai stihijas utt.) vai atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā - īpašā situācija. Vēršam uzmanību, ka pie šī nosacījuma Juridiskās palīdzības administrācija vērtē apstākļus, kas radīja šo situāciju, nevis pieprasa trūcīgas vai maznodrošinātas personas izziņas. Arī tiesas nolēmumos ir norādīts, ka šis formulējums ļauj praksē piepildīt īpašās situācijas definīciju, vērtējot konkrēto tiesisko situāciju, līdz ar to no likuma viedokļa nebūtu pareizi izdalīt tikai atsevišķu vienu personu grupu. Praksē vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad Juridiskās palīdzības administrācija ir piešķīrusi juridisko palīdzību, kad sieviete ir krīzes centrā sakarā ar šādu izveidojušos situāciju ģimenē vai persona nav krīzes centrā, bet ir izveidojusies situācija - vardarbība ģimenē, kādēļ ir nepieciešams piemērot CPL paredzētos aizsardzības pasākumus. Juridiskās palīdzības administrācijai nav likumiska pamata atteikt piešķirt juridisko palīdzību. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama