60. Article — Patvēruma

pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ. 1. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm var tikt atzīta par vajāšanu 1951.gada Konvencijas par bēgļa statusu 1.panta A punkta 2) apakšpunkta izpratnē un par būtisku kaitējumu, kas ir pamats papildu aizsardzībai. Atbilst. Patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūru un termiņus, atbildīgo valsts iestāžu kompetenci, kā arī bēgļa un alternatīvā statusa (papildus aizsardzības) piešķiršanas kritēriji ir noteikti Patvēruma likumā. Patvēruma likumā noteiktie patvēruma piešķiršanas kritēriji atbilst 1951.gada Konvencijā par bēgļa statusu noteiktajam. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 2. Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka, interpretējot ikvienu Konvencijā minēto pamatu, tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un ka tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv bažas par vajāšanu viena vai vairāku pamatu dēļ, pieteikuma iesniedzējam piešķir bēgļa statusu saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem. Atbilst. Patvēruma likuma 20.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas likuma 27.pantā noteiktie ierobežojumi, kas liedz noteikt bēgļu statusu, un, ja ir konstatējama saikne starp veiktajām darbībām un vajāšanas jēdzienu likuma 21.panta izpratnē. 23.panta pirmā daļa nosaka, ka uz alternatīvo statusu (papildus aizsardzība) var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 28.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību. Atbilstoši Patvēruma likuma 24.pantam smags kaitējums ir: nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama 3. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošas reģistrācijas procedūras un atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētājiem, kā arī dzimumu līdztiesības vadlīnijas un dzimumu līdztiesības principam atbilstošas patvēruma piešķiršanas procedūras, tostarp attiecībā uz bēgļa statusa konstatēšanu un pieteikumiem starptautiskas aizsardzības nodrošināšanai. Atbilst. Patvēruma likuma 10. un 16.pants nosaka vispārēju kārtību, kādā iesniedzami un izskatāmi patvēruma meklētāju iesniegumi. Likuma 16.panta otrā daļa nosaka, ka katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli, cita starpā vērtējot iesniedzēja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus. Turpmāka rīcība: - nav nepieciešama