95. Article

71 Sk. 9.pielikumu ar atbilstības tabulu, kā arī 10.pielikumu ar nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos 72 Atšķirības starp terminiem "dzimums" (ang. - sex) un "sociālais dzimums" (ang. - gender) parasti tiek skaidrotas šādi: "Dzimums" tiek attiecināts uz personu bioloģiskām un fizioloģiskajām pazīmēm - vīriešu un sieviešu anatomiskajām, hromosomu, reproduktīvās sistēmas atšķirībām. Piemēram, vīriešiem ir sēklinieki, sievietēm nav; sievietēm ir krūtis, kas var nodrošināt laktāciju, vīriešiem nav. Vārdi "sociālais dzimums" jeb "dzimte" tiek lietoti, lai apzīmētu no sabiedrības uzskatiem un kultūras atkarīgu priekšstatu kopumu par to, kas ir vai nav sieviešu un vīriešu pienākums un loma sabiedrībā. Piemēram, Saūda Arābijā vīriešiem ir atļauts vadīt transportlīdzekļi, bet sievietēm nav atļauts; visā pasaulē sievietes veic vairāk mājasdarbus nekā vīrieši; sievietes lielākoties saņem vidēji mazāku atalgojumu nekā vīrieši. Termins "sociālais dzimums (dzimte)" neaizstāj konvencijā izmantotos terminus "sievietes" un "vīrieši", un tas neattiecas uz individuālu cilvēku. Sociālais dzimums/ dzimte raksturo priekšstatu kopumu par to, kas ir "vīrišķīgs" un kas ir "sievišķīgs", un var atšķirties dažādos vēsturiskajos laikos un dažādās kultūrās. Cilvēks nevar izvēlēties savu sociālo dzimumu, līdzīgi kā cilvēks nevar izvēlēties savu dzimto valodu. (Sk., piemēram, PVO skaidrojumu par terminiem "dzimums" un "sociālais dzimums" http://apps.who.int/gender/ whatisgender/en/.) 73 Ar vārdiem "dzimuma identitāte" tiek apzīmētas cilvēka personiskas izjūtas par savu dzimumu, kas var sakrist, bet var arī nesakrist ar bioloģisko dzimumu, tai skaitā personiskas izjūtas par savu ķermeni un dzimuma sociālas izpausmes (angl. - gender expression), piemēram, ģērbšanas un uzvedības veids. "Dzimuma identitāte" nav tas pats, kas ir "dzimumorientācija" (ang.- sexual orientation). Dzimumorientācija attiecas uz cilvēka emocionālu un seksuālu tieksmi pret noteiktā dzimuma personām. (Sk., piemēram, EP skaidrojumu par terminiem https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680481ed5). 74 Case Law of the European Court of Human Rights relating to discrimination on grounds of sexual orientation or gender identity, https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=090000168047fafd, 8.lpp. Ar vārdiem "dzimuma identitāte" tiek apzīmētas cilvēka personiskas izjūtas par savu dzimumu, kas var sakrist, bet var arī nesakrist ar bioloģisko dzimumu, tai skaitā personiskas izjūtas par savu ķermeni un dzimuma sociālas izpausmes (angl. - gender expression), piemēram, ģērbšanas, runas un uzvedības veids. "Dzimuma identitāte" nav tas pats, kas ir "dzimumorientācija" (ang.- sexual orientation). Dzimumorientācija attiecas uz cilvēka emocionālu un seksuālu tieksmi pret noteiktā dzimuma personām. (Sk., piemēram, EP skaidrojumu par terminiem https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680481ed5). 75 Protection against discrimination on grounds of sexual orientation, gender identity and sex characteristics in the EU: Comparative legal analysis, pdate 2015, http://fra.europa.eu/en/publication/2015/lgbti-comparative-legal-update-2015, 15.lpp. un 109.lpp. 76 General recommendation No. 27 on older women and protection of their human rights, 16 December 2010, CEDAW/C/GC/27 http://www2.ohchr.org/english/bodies/cedaw/docs/CEDAW-C-2010-47-GC1.pdf 77 General recommendation No. 28 on the Core Obligations of State Parties under Article 2 of the Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women, 16 December 2010, CEDAW/C/GC/28 https://www1.umn.edu/humanrts/gencomm/CEDAW% 20Gen%20rec%2028.pdf 78 GENERAL COMMENT No. 20 Non-discrimination in economic, social and cultural rights (art. 2, para. 2, of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 32.punkts http://www1.umn.edu/humanrts/gencomm/escgencom20.html 79 14.pants. Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana ir nodrošināma bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritāti, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa. http://www.echr.coe.int/Documents/Convention_LAV.pdf 80 96.rindkopa: "96. Lastly, the Court reiterates that the prohibition of discrimination under Article 14 of the Convention duly covers questions related to sexual orientation and gender identity (see Salgueiro da Silva Mouta v. Portugal, no. 33290/96, § 28, ECHR 1999‑IX; Alekseyev v. Russia, nos. 4916/07, 25924/08 and 14599/09, § 108, 21 October 2010; and P.V. v. Spain, no. 35159/09, § 30, 30 November 2010)."http://hudoc.echr.coe.int/eng#{"fulltext":["identoba"],"documentcollectionid2":["GRANDCHAMBER","CHAMBER"],"itemid":["001-154400"]} 81 https://wcd.coe.int/com.instranet.InstraServlet?command=com.instranet.CmdBlobGet&InstranetImage=2129134&SecMode=1&DocId=1915654&Usage=2 82 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI 83 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu 7. pielikums Eiropas Padomes līgumu sērija, Nr.210 Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu84 Stambula, 2011.gada 11.maijs Preambula Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras parakstījušas šo konvenciju, atsaucoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ELS Nr.5, 1950) un tās protokoliem, Eiropas Sociālo hartu (ELS Nr.35, 1961, pārskatīta 1996.gadā, ELS Nr.163), Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (EPLS Nr. 197, 2005) un Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (EPLS Nr.201, 2007); atsaucoties uz šādiem Ministru komitejas ieteikumiem Eiropas Padomes dalībvalstīm: Ieteikumu Rec(2002)5 par sieviešu aizsardzību pret vardarbību, Ieteikumu CM/Rec(2007)17 par dzimumu līdztiesības standartiem un mehānismiem, Ieteikumu CM/Rec(2010)10 par sieviešu un vīriešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā un miera veidošanā un citiem attiecīgiem ieteikumiem; ņemot vērā to, ka tiek attīstīta Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, tā nosaka svarīgas vadlīnijas lietās, kas attiecas uz vardarbību pret sievietēm; ņemot vērā Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966), Starptautisko Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ("CEDAW", 1979) un tās fakultatīvo protokolu (1999), kā arī CEDAW komitejas Vispārējo ieteikumu Nr.19 par vardarbību pret sievietēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām (1989) un tās fakultatīvos protokolus (2000), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006); ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (2002); atgādinot par starptautiskajiem humanitāro tiesību pamatprincipiem un it īpaši IV Ženēvas Konvenciju par civilpersonu aizsardzību karadarbības laikā (1949) un tās I un II papildprotokolu (1977); nosodot jebkādu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; atzīstot to, ka galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana; atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība; atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība, ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no izšķirošajiem sociālajiem mehānismiem, ar kura palīdzību sievietes tiek nostādītas pakārtotā stāvoklī, salīdzinot ar vīriešiem; ar dziļām bažām atzīstot to, ka sievietes un meitenes bieži tiek pakļautas tādiem nopietniem vardarbības veidiem kā vardarbība ģimenē, seksuāla rakstura aizskārums, izvarošana, piespiedu laulības, noziegumi, kas izdarīti, aizstāvot tā saukto "godu", un dzimumorgānu kropļošana, un šāda vardarbība ir sieviešu un meiteņu cilvēktiesību būtisks pārkāpums un galvenais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai; atzīstot to, ka bruņotu konfliktu laikā joprojām notiek tādi cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar civiliedzīvotājus, īpaši sievietes, proti, plaši izplatīta vai sistemātiska izvarošana un seksuālā vardarbība, un to, ka gan konfliktu laikā, gan pēc tiem ir iespējama plaša apjoma vardarbība, kas saistīta ar dzimumu; atzīstot to, ka sievietes un meitenes, salīdzinot ar vīriešiem, ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam; atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes un ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē; atzīstot to, ka bērni ir vardarbības ģimenē upuri, tostarp arī kā liecinieki vardarbībai ģimenē; tiecoties izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, ir vienojušās par turpmāko.