3. Article

Pieteikuma iesniedzēja Elīna Dupate (turpmāk arī - Pieteikuma iesniedzēja) uzskata, ka 2014. gada 30. oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk - apstrīdētais likums) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja ir maksātnespējas procesa administratore (turpmāk - administrators), kura administratora amata pienākumu pildīšanu apvieno ar citiem amata pienākumiem nodokļu (finanšu) konsultāciju un vadības jomā. Proti, Pieteikuma iesniedzēja ir sertificēta nodokļu (finanšu) konsultante, kapitālsabiedrības valdes locekle un konsultante grāmatvedības jomā, kā arī mantiskā ieguldījuma vērtētāja. Pieteikumam pievienots Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas sertifikācijas centra izdotais sertifikāts, atbilstoši kuram Pieteikuma iesniedzēja līdz 2016. gada 28. maijam ir tiesīga veikt administratora pienākumus. Tāpat pieteikumam pievienots Uzņēmumu reģistra lēmums par iekļaušanu mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Saskaņā ar šo lēmumu Pieteikuma iesniedzēja ir ierakstīta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā ar tiesībām novērtēt un sniegt atzinumus šādās jomās: "tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums, transporta līdzekļi, lauksaimniecības tehnika, intelektuālais īpašums, komersanta darbība (bizness), meži, antikvārie, mākslas priekšmetīpašums". 3.1. Apstrīdētajā likumā noteiktais, ka administratori amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām, aizskarot Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības. Administratora profesija esot privātā sektora profesija, administrators nepildot amata pienākumus valsts institūcijās un neveicot valsts amatpersonas funkcijas. Valsts amatpersonas statuss administratoram uzliekot jaunus pienākumus un ierobežojumus, kas noteikti Interešu konflikta novēršanas likumā. Tā kā šo pienākumu izpilde un ierobežojumu ievērošana neesot iespējama, Pieteikuma iesniedzēja nevarēšot turpināt darbību administratora amatā. Satversmes 106. pantā lietotais jēdziens "nodarbošanās" aptverot gan administratora darbību, gan darbību citos amatos. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais likums radīšot viņai nelabvēlīgas sekas, jo viņa nevarēšot apvienot administratora amata darbību ar savu profesionālo darbību citās jomās. Proti, viņa vairs nevarēšot veikt nodokļu (finanšu) konsultanta pienākumus, ieņemt kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu un būt mantiskā ieguldījuma vērtētāja. Minētās profesijas esot privātā sektora profesijas. Nodokļu (finanšu) konsultantam vajagot būt neitrālam un neatkarīgam, aizstāvot savu klientu intereses strīdos ar valsts un pašvaldību iestādēm. Lai ievērotu šos pamatprincipus, nodokļu (finanšu) konsultants nevarot vienlaikus būt arī valsts amatpersona. Pieteikuma iesniedzējas vadītās kapitālsabiedrības darbība esot saistīta ar uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu, konsultēšanu grāmatvedības jomā. Šī kapitālsabiedrība esot iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, jo komersants nodarbinot Pieteikuma iesniedzēju, kas ir mantiskā ieguldījuma vērtētāja. Mantiskā ieguldījuma novērtēšanā ekspertam vajagot būt neatkarīgam, lai nodrošinātu sniegtā vērtējuma objektivitāti un vērtēšanas procedūras neatkarību. Tādēļ mantiskā ieguldījuma vērtētājs vienlaikus nevarot būt arī valsts amatpersona. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot ierobežotas Satversmes 106. pantā garantētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. 3.2. Apstrīdētais likums esot pretrunā ar valsts amatpersonas statusa piešķiršanas būtību un jēgu, jo administratori nepildot amata pienākumus valsts institūcijās un neveicot valsts amatpersonas funkcijas. Apstrīdētais likums neesot bijis paredzams un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Tas nepiedāvājot saprātīgu pārejas periodu un mehānismu, kas Pieteikuma iesniedzējai ļautu izdarīt pārdomātu izvēli attiecībā uz viņas turpmāko profesionālo darbību. Pieteikuma iesniedzējai esot izveidojusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka viņa arī turpmāk varēs veikt administratora pienākumus. Apstrīdētajā likumā ietvertais regulējums esot pieņemts sasteigti un esot acīmredzami nepietiekams administratora profesijas reformēšanai. Tā kā apstrīdētais likums neatbilstot likuma kvalitātes prasībām, tajā noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu. 3.3. Ar apstrīdēto likumu likumdevējs esot vēlējies uzlabot administratoru darbības kontroli. Taču šāds mērķis neatbilstot nevienam no Satversmes 116. pantā norādītajiem pamattiesību ierobežošanas mērķiem. Līdz ar to apstrīdētajā likumā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam neesot leģitīma mērķa. Ar apstrīdēto likumu neesot iespējams uzlabot administratoru darbības kontroli, nedz arī nodrošināt kreditoru un valsts interešu aizsardzību maksātnespējas procesā. Esot pieejami citi, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem varētu uzlabot administratoru darbības kontroli. Jau šobrīd tiesai esot piešķirtas plašas pilnvaras administratora darbības uzraudzībā. Arī Maksātnespējas administrācija kontrolējot administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā. Ja Maksātnespējas administrācijas veiktā administratoru darbības kontrole nav efektīva, to varot pilnveidot, grozot normatīvos aktus un uzlabojot to piemērošanu. Turklāt Maksātnespējas likums paredzot kreditoram un kreditoru sapulcei plašas iespējas kontrolēt administratora darbību. Savas kompetences ietvaros administratorus uzraugot arī Valsts ieņēmumu dienests, policija un prokuratūra. Administrators katru ceturksni iesniedzot savas darbības pārskatu kreditoriem un Maksātnespējas administrācijai. Arī maksātnespējīgās juridiskās personas bijušie valdes locekļi un kapitāla daļu vai akciju turētāji esot ieinteresēti, lai administrators savus pienākumus pildītu saskaņā ar likumu. Administratoram esot noteiktas stingras prasības attiecībā uz viņa sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu un anulēšanu. Pastāvot arī administratoru disciplināratbildības sistēma, kuru īstenojot biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija". Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, likumdevējs varēja noteikt, ka administratori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kas darbojas brīvajā juridiskajā profesijā.